Krīze stimulēja pārstrukturēt mūsu energosaimniecību
Par pašreizējo situāciju energonozarē un to, vai nākamajā apkures sezonā jārēķinās ar līdzīgiem izaicinājumiem kā pērn, Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Energoresursi
Tendences Latvijas un Krievijas ārējā tirdzniecībā
Energoresursu cenām pieaugot, daudzas valstis pērn par importu no Krievijas maksāja vairāk nekā 2021. gadā.
Dārzkopības institūtam aiz muguras paliek divi smagi gadi
Energoresursu rēķinu žņaugs, kas institūtam lika bažīties par izdzīvošanu, nu ir atslābis un ļauj optimistiskāk raudzīties nākotnē.
Alternatīvo degvielu diversifikācija – nepieciešams risinājums transporta nozares zaļināšanai
Viens no izaicinošākajiem Eiropas Komisijas uzstādītajiem mērķiem klimata jomā ir – laika posmā līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju transporta nozarē par 90 procentiem. Ambiciozi mērķi izvirzīti arī attiecībā uz 2030. gadu. Dažādās valstīs ir atšķirīga situācija, tādēļ katrai ES valstij atstātas tiesības veikt transporta zaļināšanu pēc sava prāta. Taču uzdevuma būtība ir skaidra – no fosilajām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar atjaunojamajiem energoresursiem. Šo alternatīvo degvielu skaitā būtu biodegviela, biometāns, elektrība un ūdeņradis. Svarīgi ir efektīvi izmantot šo degvielu priekšrocības transporta zaļināšanai.
Eiropai labvēlīga apstākļu sakrititība
Vairāku desmitgažu laikā siltākais laiks janvārī ir mazinājis enerģētiskās krīzes triecienu.
Krievijai karš izmaksā vairāk, nekā tā iegūst no energoresursu pārdošanas
Karš Ukrainā Krievijai sācis izmaksāt vairāk nekā līdzšinējie rekordaugstie ieņēmumi no energoresursu – naftas un gāzes – pārdošanas, kas ir būtisks valsts budžeta ieņēmumu avots, vēsta Financial Times.
2023. gads būs izaicinošs visiem uzņēmumiem
Energoproblēmas un inflācija ietekmē daudzas valstis. Uzņēmumi virzīsies uz priekšu ar dažādiem ātrumiem.
Izšķirošā ziema
Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā. Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par "zudušu laiku", – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības.
Viesnīcu un restorānu asociācija: Trešdaļai Latvijas restorānu šī varētu būt pēdējā ziema
Līdz ar energoresursu cenu kāpumu un darba spēka trūkumu, trešdaļai Latvijas restorānu šī varētu būt pēdējā ziema, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.
AST aicina nākamās trīs dienas iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa stundās
Saistībā ar ļoti mazām elektroenerģijas ražošanas jaudu rezervēm elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls (AST) no 14.decembra līdz 16.decembrim aicina patērētājus iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās - no plkst.8 līdz 12 un no plkst.15 līdz 19, informēja AST pārstāvji.
Bez "pieturēšanas" rezervēšanā
Būtiska nianse enerģētikā – jaudas rezervēšanas maksa.
Mājsaimniecībām nākamgad nepieaugs maksājums par apkurē izmantojamo gāzi
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā ar mērķi nodrošināt, ka mājsaimniecībām jeb saistītajiem lietotājiem, kas izmanto gāzi apkurei, 2023.gada 1.janvārī nepieaugtu maksājums par gāzi.