Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.
Likvidējamās ABLV Bank likvidatori pagājušajā gadā atguvuši aktīvus kopumā 109,797 miljonu eiro apmērā, kamēr likvidācijas izdevumi veidoja 36,386 miljonus eiro, liecina bankas publiskotā informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Šogad Attīstības finanšu institūcijas Altum (Altum) portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja Altum vadītājs Reinis Bērziņš.
Koronavīrusam pasaules tautsaimniecību žņaudzot aizvien ciešāk, cerības uz strauju labklājības pieaugumu var nākamajā gadā arī nepiepildīties, par spīti lielajam valsts un centrālo banku atbalstam, kas īstenojas kā finanšu injekcijas ekonomikā. Tiesa, tas lielā mērā ir atkarīgs no konkrētās valsts vai pat reģiona.
Lai gan jau apmēram pusgadu pasaules ekonomika ierauta Covid-19 izraisītā ekonomikas krīzē, riskanto finanšu aktīvu, piemēram, akciju, cenas lielā daļā aktīvāko fondu tirgu, tajā skaitā Volstrītā, ir augstākas nekā pirms pandēmijas un turas tuvu saviem vēsturiskajiem rekordiem. Turklāt akciju cenas biržās kāpušas, neraugoties uz to, ka tās emitējošo uzņēmumu finanšu rādītāji ir pasliktinājušies.
Latvijā finanšu tehnoloģiju jeb Fintech joma joprojām ir attīstības sākuma stadijā, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums.
Neraugoties uz to, ka darba samaksas statistika, izaugsmes aspektā vērtējot, Latvijā ir pozitīva, citi dati liecina par kopējo ienākumu samazināšanos. Arī dažādas aptaujas rāda, ka lielai iedzīvotāju daļai ienākumi ir samazinājušies.
Valdība otrdien sēdē atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 420 662 eiro apmērā atmaksu Baltijas valstu kopuzņēmumam AS RB Rail, ko Latvijas budžetā no pērnā gada novembra līdz šī gada jūnijam iemaksājusi Lietuva un Igaunija.
Tiesību un ekonomikas eksperti saredz virkni pretrunīgu un pat bīstamu aspektu pašreizējos normatīvajos aktos, kas regulē kārtību, kādā tiek konstatēti iespējamie noziedzīgie nodarījumi finanšu pasaulē. Savukārt valsts pārstāvji šīs bažas uzskata par pārspīlētām un kritiku noraida. Šādu secinājumu var izdarīt, apkopojot 29. septembrī notikušās konferences Bankas mainīgajā pasaulē dalībnieku paustos viedokļus.
Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.
Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6 279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības Covid-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem, portālu Diena informē LAFPA.