Notur pozīcijas
Ja raugāmies uz to, kā klājas vienai vai otrai pasaules tautsaimniecībai, situācija ir ievērojami atšķirīga un potenciāli dažādi varētu būt atgūšanas tempi pēc krīzes. Šobrīd var teikt, ka samērā labi klājas abām lielākajām pasaules ekonomikām – ASV un Ķīnai. Pirmā no tām gan Covid-19 uzplaiksnījuma sākumposmā piedzīvoja vērienīgu kritumu, taču arī atgūšanās ir bijusi visai strauja, vienalga, vai tas attiektos uz iekšzemes kopprodukta (IKP) vai makroekonomikas statistikas ziņā nedaudz piezemētākiem bezdarba datiem. Ja runājam par ASV tautsaimniecību kopumā, tad šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā šīs valsts IKP saruka par 9%, savukārt jau gada trešajā ceturksnī pasaules lielākajā tautsaimniecībā, rēķinot gada izteiksmē, tika fiksēts vien 2,9% vērts kritums, liecina Tradingeconomics.com apkopotie dati.
Pēc drāmas šā gada pavasarī visai strauji uzlabojušies arī ASV bezdarba dati. Ekonomikai lielā mērā aizveroties, šā gada aprīlī ASV bezdarba līmenis sasniedza augstāko punktu kopš XX gadsimtā piedzīvotās Lielās depresijas laikiem, pieaugot līdz 14,7% salīdzinājumā ar 4,4% līmeni martā. Taču kopš tā laika nodarbinātības rādītāji mērķtiecīgi uzlabojas, un oktobrī tie bija kritušies līdz pat 6,9%. Piemēram jau pieminētajā oktobrī bezdarba līmenis bija par vienu procentpunktu mazāks nekā septembrī, līdz ar to var teikt, ka pat ziemeļu puslodē, sākoties rudenim, ar tai sekojošu Covid-19 saslimstības tālāku pieaugumu ASV ekonomikas rādītāji turpināja uzlaboties. To var teikt arī par tādu ekonomiskās aktivitātes raksturojošu rādītāju kā pamatinflācija (atšķirībā no tradicionālās inflācijas tās aprēķinā netiek ņemtas vērā pārtikas, enerģētisko resursu, alkohola un tabakas cenu izmaiņas). Kopš pēdējā laika zemākā punkta maijā un jūnijā, kad ASV gada pamatinflācijas rādītājs bija noslīdējis līdz 1,2%, nākamajos četros mēnešos tas svārstījies 1,6–1,7% apmērā, tādējādi liecinot par to, ka ekonomiskā aktivitāte saglabājas.
Acīmredzami konjunktūra ir tāda, lai situācija uzlabotos vēl vairāk, piemēram, attiecībā uz bezdarbu.
SEB banka izsaka prognozi, ka bezdarba līmenis ASV šogad varētu sarukt līdz 4,5%. Ja tā notiks, tad šajā ziņā ASV bezdarba rādītāji gandrīz nonāks pirmspandēmijas līmenī.
Āzijas dzinējspēki
Atšķirībā no ASV Ķīnas ekonomikai jau ir izdevies atgriezties pie izaugsmes, kas gan nav tik liela, kā bijām pieraduši redzēt iepriekšējos gados, kad tā auga apmēram par 6–7% gadā. Tomēr, lai arī šis rādītājs nav sasniegts, izaugsme patiešām ir visai dinamiska. Atšķirībā no citām pasaules lielajām tautsaimniecībām saistībā ar Covid-19 izplatību Ķīna lielāko ekonomisko kritumu piedzīvoja gada pirmajā ceturksnī, kad tās apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trijiem mēnešiem bija krities par 6,8%. Tomēr jau otrajā ceturksnī pieaugums gada izteiksmē sasniedza 3,2%, bet nākamajos trijos mēnešos – 4,9%.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāsta, ka, neraugoties uz Ķīnas ļoti piesardzīgo stimulēšanas politiku nolūkā izvairīties no pieaugošās nestabilitātes, tai ir izdevies panākt vērā ņemamu atveseļošanos gan ražošanā, gan patēriņā. Pēc eksperta aplēsēm, Ķīnas ekonomika šogad augs par 2%, nākamajā gadā – par 8%. Runājot par bankas prognozēm attiecībā uz strauji augošo valstu ekonomiku, viņš teic, ka šajās valstīs kopumā nākamajam gadam tiek paredzēts IKP pieaugums par 6,2%. Šī prognoze tiek izteikta ar nosacījumu, ka nepieredzēsim vēl vienu plašu Covid-19 vilni. Šogad šajās valstīs kopumā tiek paredzēts 3,3% vērts ekonomiskais kritums, kas skaidrojams ar to, ka Indijā Covid-19 izplatība bijusi ievērojami lielāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Līdz Covid-19 izplatībai Indija, līdzīgi kā Ķīna, bija viens no pasaules ekonomiskās izaugsmes dzinējspēkiem.
Piemēram, pērn saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Indijas IKP pieauga par 5%.
Samērā straujš kāpums bija arī šā gada pirmajā ceturksnī, kad iedzīvotāju skaita ziņā pasaules otrās lielākās valsts ekonomika auga par 3,1% pret analogu periodu pērn. Taču periodā, kas ietver nākamos trīs mēnešus, Indija piedzīvoja galvu reibinošu ekonomisko kritumu salīdzinājumā ar analogu laika periodu pērn, tās IKP sarūkot par 23,9%. Ja gribam aplūkot salīdzinošā statistiskā izteiksmē, šāds kritums gandrīz sasniedz to, ko Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja iepriekšējās finanšu krīzes laikā pagājušās desmitgades izskaņā. Tomēr attiecībā uz tālāko laika periodu situācija Indijas ekonomikā attiecībā uz krituma apmēriem varētu būt iepriecinošāka, piemēram, pastāv iespēja, ka trešajā ceturksnī, rēķinot gada izteiksmē, IKP kritums, iespējams, ir sarucis līdz 10%, liecina Tradingeconomics.com atrodamā informācija.
Ziemeļu mirdzums
Uz kopējā Eiropas bēdīgā fona krāšņuma ziņā ziemeļblāzmas cienīgs mirdzums ir bijis Ziemeļeiropā, tostarp Baltijas valstīs. Kā norāda Gašpuitis, līdz šim visas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas uzrādījušas negaidīti labus rezultātus. Eksperts piebilst, ka šogad tās pieredzēs mazāku IKP kritumu nekā vidēji Eiropas Savienībā. ''Lielākajā daļā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu plaša mēroga Covid-19 ierobežojumi bija relatīvi īsu laiku, savukārt to nozaru struktūra – lielāka pārtikas pārstrāde un rūpniecība – ir devusi ieguvumus, piemēram, Dānijas un Somijas ekonomikai. Ir daudz pazīmju, ka šis reģions otrā Covid-19 viļņa laikā var palikt mazāk skarts, salīdzinot ar pārējo Eiropu,'' vērtē SEB bankas speciālists. Runājot par Baltijas valstīm, Gašpuitis paredz, ka Igaunijas ekonomika šogad saruks par 3,8%, bet 2021. gadā pieaugs par 3,3%.
Neskatoties uz nedaudz mazākiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika ir cietusi smagāk nekā abu pārējo Baltijas valstu ekonomika. Gašpuitis teic, ka mūsu valsts atveseļošanos sekmēs eksports.
Vienlaikus atbalsta programmas ir ierobežojušas bezdarba līmeņa pieaugumu un palīdzējušas atbalstīt mājsaimniecības. Tiek paredzēts, ka Latvijas IKP šogad kritīsies par 4,6%, bet nākamgad augs par 4,3%. Arī Lietuvā patērētāju pārliecība ir palikusi nemainīga, to palīdzējis uzturēt algu kāpums – sagaidāms, ka atveseļošanos 2021. un 2022. gadā virzīs tieši patēriņš. Lietuvas ekonomika būs bijusi viselastīgākā, šogad sarūkot vien par 1,5%. Savukārt 2021. gadā tās izaugsme tiek prognozēta 3% apmērā. Tikmēr, pēc SEB bankas prognozēm, Zviedrijas IKP kritums šogad veidos 3,1% jeb pusi no tā, kas tika prognozēts maijā. ''Jauni ierobežojumi īstermiņā kavēs izaugsmi. Mēs esam samazinājuši IKP pieauguma prognozi 2021. gadam līdz 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējiem 4,2%. Bezdarbs turpinās pieaugt un pavasarī sasniegs 9,7%,'' prognozes ieskicē Gašpuitis. Savukārt Somijā apsteidzošie rādītāji norādot uz ekonomikas noturības samazināšanos. Lai gan izaugsme būs diezgan veselīga, strukturālās nepilnības – sabiedrības novecošanās un vājā produktivitātes izaugsme – kavēs tālāku ekonomikas attīstību, uzskata SEB eksperts.