Ir jābūt naivam, lai nesaprastu, ka lieta par 200 000 latu (284 574 eiro) kukuļa došanu Daugavpils domes deputātam ir safabricēta, ja jau šo pirms astoņus gadiem it kā notikušo aktīvi sāk cilāt tikai tagad, tieši pirms velēšanām, uzskata Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).
Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par 200 000 latu (284 574 eiro) kukuļa došanu Daugavpils domes deputātam, lai viņš atbalstītu domes priekšsēdētāja atcelšanu no amata 2009.gadā. Kā laikrakstam Diena atklāja uzņēmējs Jānis Sprinovskis, 200 000 latu kukulis bija paredzēts, lai pirktu balsi toreizējā mēra Riharda Eigima gāšanai.
Uzņēmējdarbība ir cieši saaugusi ar politisko vidi. Ne vienmēr tas ir slikti, taču grūti nošķirt, kur viss kārtībā, bet kur nav, – sarunā ar Guntaru Gūti atzīst ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Savukārt interviju par izbeigtās "oligarhu lietas" dažādajiem aspektiem lasiet rītdienas Dienā.
Uzņēmējs Jānis Sprinovskis, pret kuru KNAB piecus gadus izmeklē, pēc uzņēmēja apgalvojuma, safabricētu krimināllietu par kukuļdošanu, apstiprina politiskās korupcijas faktu Daugavpils pašvaldībā un pastiprina 3.martā Dienā izteiktās aizdomas, ka korupcijā ir iesaistīti ļoti augsta ranga politiķi, kā arī bijusī KNAB vadītāja Juta Strīķe. KNAB atteicies pieņemt Sprinovska liecības par kukuļa prasīšanu. Pēc Dienas iniciatīvas ir notikusi Sprinovska tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Būvuzraudzības uzņēmuma SIA Jurēvičs un partneri īpašnieks un vadītājs Māris Jurēvičs aģentūrai LETA atteicās komentēt uzņēmuma iespējamo saistību ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sākto kriminālprocesu par, iespējams, kukuļa lielā apmērā izspiešanu saistībā ar būvobjekta nodošanu ekspluatācijā un par dokumentu viltošanu būvniecības objektā.
Jau vairāk nekā gadu tiesībsargi izvērtē kāda plašākai sabiedrībai nezināma Daugavpils iedzīvotāja un uzņēmēja Vjačeslava Jevstigņejeva 2016. gada februāra iesniegumu ģenerālprokuroram. Tajā uzņēmējs ziņo par politisko korupciju Latvijā, kurā iesaistītas augsta līmeņa valsts amatpersonas un arī tiesībsargi, tajā skaitā minot arī konkrētus notikumus, faktus un iesaistīto personu vārdus, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Rumānijā pērn pret gandrīz 1300 amatpersonām tika ierosinātas lietas par korupciju, kuras nodarītais kopējais zaudējumu apjoms sasniedzis 260 miljonus eiro, ceturtdien paziņojusi valsts galvenā pretkorupcijas prokurore.
Visticamāk, skaidras naudas ierobežojumi darba laikā būs ne tikai policistiem, bet vēl virknei strādājošo kontroles un uzraudzības dienestos, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.
Dienvidkorejas prokuratūra pirmdien vēlreiz izsaukusi uz nopratināšanu rūpniecības konglomerāta Samsung mantinieku Ļi Džējonu aizdomās par saisību ar korupcijas skandālu, kas noveda līdz Dienvidkorejas prezidentes Pakas Kin Hje impīčmentam, vēsta BBC.
Pagājušā gadā korupcijas lietās tiesas lielākoties piemērojušas ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.
Tas ir viens no lielākajiem korupcijas skandāliem Eiropas institūcijās - tā ziņojumu par iespējamu liela mēroga kukuļošanu starp Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) pārstāvjiem raksturo nevalstiskās organizācijas. Turklāt asamblejas vadība uzreiz nemaz nav steigusi sākt iekšēju izmeklēšanu, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.