Šajā trauksmainajā un bažīgajā laikā vairāk kā jelkad kļūst skaidrs, ka Latvijai būtu vajadzīga ne tikai sava sabiedrisko attiecību stratēģija - un nevis tikai izplūdis un maigs "Latvijas tēls" pasteļtoņos -, bet arī savs, tā sacīt, PR bataljons. Jautājums tikai - kur tādu ņemt, kā apmaksāt un kurp sūtīt?
Krievijai jau vairākus pēdējos gadus nākas sadzīvot ar kapitāla aizplūšanu no valsts. Īpaši tas redzams Krievijas akciju tirgū, bet arī citi investori ir piesardzīgi, piektdien raksta Dienas Bizness.Konflikts Krimā deva smagu triecienu Krievijas uzņēmumu akcijām. To vērtība dienas laikā kritās vairāk nekā izmaksāja rekorddārgo Soču olimpisko spēļu rīkošana.
Lai gan ekonomiskā krīze Latvijā teorētiski ir beigusies, tomēr lielā daļā būvniecības nozares tā vēl joprojām turpinās. Par to liecina "iesaldētie" būvobjekti - daudzdzīvokļu māju un tirdzniecības kompleksi, viesnīcas un pazemes autostāvvietas -, kurus sāka būvēt tā sauktajos treknajos gados, bet tagad to īstenošana ir pārtraukta, un daudzos gadījumos nav zināms, kad tā atsāksies.
Smalkjūtības labad uzreiz jābilst, ka Liepājas iedzīvotājiem notiekošais noteikti nešķiet mini-krīze un viņus var ļoti labi saprast, taču Latvijas rūpniecībai kopumā šī gada pirmā puse paliks vēsturē kā viegli nepatīkama epizode plašākā izaugsmes stāstā.Šāda aina pamazām veidojās jau iepriekšējos mēnešos, jūnija dati to nostiprina.
Ar kredītiem stimulēta patēriņa laikmets ir pagājis un krīze pasaulē nebeigsies, kamēr cilvēku ieņēmumi neizlīdzināsies ar izdevumiem, - šādu pārliecību paudis viens no pazīstamākajiem Krievijas ekonomistiem - Mihails Hazins, kurš 2008.gada krīzi paredzēja jau vairākus gadus pirms tās sākšanās.
Neskatoties uz Latvijas ekonomikas līdzšinējo izaugsmi, kas bijusi straujākā Eiropas Savienībā (ES), salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijas panākumi pagaidām ir visai nosacīti. Vistuvāk pirmskrīzes līmenim ir Lietuva, kas no tā atpaliek par 2,3%, Igaunija atpaliek par 4,9%, bet Latvijas ekonomika no pirmskrīzes līmeņa atpaliek par 12,2%, liecina jaunākais SEB bankas makroekonomikas apskats.
Valsts pārvaldes iestādēs krīze ir beigusies, un to var secināt pēc tēriņiem dažādu lietu iegādei vai pasākumu rīkošanai pagājušajā gadā, secinājusi Valsts kontrole.
Krīzes laikā sociālās drošības tīkls bijis atbilstošs un labi mērķēts, secināts Pasaules Bankas zinātniskajā pētījumā Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?.
Itāliju pēdējos gados ir pārņēmis jauns emigrācijas vilnis.
Vēsture liecina, ka itāļi masveidā ir pametuši valsti tad, kad tai
ir sarežģīti laiki. Tieši šādu posmu pašlaik piedzīvo eirozonas
trešā lielākā tautsaimniecība. Miljoniem itāļu ir bez darba,
ekonomika stagnē, bet politiski valsts jau ilgāku laiku ir
paralizēta, jo pēc februārī notikušajām parlamenta ārkārtas
vēlēšanām nav izdevies izveidot jaunu valdību.