Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) dažādu iniciatīvu īstenošanai, ar mērķi pārvarēt Covid-19 krīzi, saņems 41,5 miljonus eiro, izriet no Finanšu ministrijas ziņojuma par pasākumiem krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.
Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.
Valdība 17.oktobrī lems par papildus 250 000 eiro piešķiršanu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ārlietu ministrijai (ĀM) iemaksas veikšanai Eiropas Savienības (ES) Ārkārtas trasta fondā Āfrikai, liecina informācija valdības dokumentu vietnē eportfelis.
No 2017.gada Latviju sagaida milzīga nodokļu bedre, ko izraisīs minimālo sociālo iemaksu ieviešana darbiniekiem, kas nozīmē darbaspēka izmaksu pieaugumu, publiskā vēstulē valsts amatpersonām uzsver grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma SIA PB Finanses īpašniece, finanšu eksperte Agnese Pastare.
Nākamajā gadā Zemkopības ministrija (ZM) krīzes situācijā esošajai piena nozarei plāno valsts atbalsta veidā novirzīt papildu septiņus miljonus eiro, paredz valdības apstiprinātais plāns par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI).
Lielākajā daļā Latvijas ģimeņu ekonomiskās krīzes laikā savstarpējās attiecības nav mainījušās, secināts pētījumā, kas veikts, gatavojot grāmatu Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša.
Eirobarometra veiktās aptaujas dati liecina, ka aptuveni puse Latvijas jauniešu jūtas izstumti no ekonomiskās un sociālās dzīves, kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidējais rādītājs ir ap 57%, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.Pētījumā piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši jauniešu no visas ES vecumā no 16 līdz 30 gadiem.
Pieaugot saspīlējumam Eiropā saistībā ar imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm, Latvijā nostiprinās nacionāli radikālā grupējuma Tēvijas sargi ietekme, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Turklāt savus sekotājus biedrība piesaista ar provokatīviem izteikumiem par patvēruma meklētājiem.
Laikā, kad situācija eksporta tirgos vērtējama kā sarežģīta, aizvien lielāka loma mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā ir uz iekšējo patēriņu orientētajām nozarēm, it īpaši tirdzniecībai, kura aizvien ir lielākā Latvijas ekonomikas nozare, valsts iekšzemes kopprodukta struktūrā aizņemot nepilnus 14%.
Kopš Donbasa bruņotā konflikta sākuma tur dzīvību zaudējuši vairāk nekā 1600 Krievijas karavīru, otrdien preses brīfingā paziņoja Ukrainas Drošības dienesta (UDD) vadītāja administrācijas priekšnieks Oleksandrs Tkačuks."Konflikta gaitā Donbasā krituši vairāk nekā 1600 Krievijas pilsoņu, kas bija karavīri," viņš paziņoja.
