Itāliju pēdējos gados ir pārņēmis jauns emigrācijas vilnis.
Vēsture liecina, ka itāļi masveidā ir pametuši valsti tad, kad tai
ir sarežģīti laiki. Tieši šādu posmu pašlaik piedzīvo eirozonas
trešā lielākā tautsaimniecība. Miljoniem itāļu ir bez darba,
ekonomika stagnē, bet politiski valsts jau ilgāku laiku ir
paralizēta, jo pēc februārī notikušajām parlamenta ārkārtas
vēlēšanām nav izdevies izveidot jaunu valdību.
Viss liecina par to, ka finanšu krīzes mantojums politiski vēl ne tuvu nav sagremots. Rietumu pasaulē šobrīd norit process, ko varētu uzskatīt par politiskā vakuuma aizpildīšanu, kas radies tradicionālajām partijām atsakoties apmierināt noteiktas sabiedrības daļas vēlmi pēc radikālākām pārmaiņām.
Gan valsts pārvaldes amatpersonas, gan ekonomikas eksperti jau zināmu
laiku runā par pakāpenisku Latvijas un tās iedzīvotāju ekonomiskās
situācijas uzlabošanos pēc iepriekš piedzīvotās krīzes. Tomēr
iedzīvotāji nav tik optimistiski noskaņoti - 62% uzskata, ka valstī krīze nav beigusies, liecina jaunākā _DNB Latvijas barometra _pētījuma rezultāti.
Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, uzskata Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.
Nevaram 20 gados panākt to, kam, piemēram, Zviedrijai bija vajadzīgi 200 gadi, šonedēļ Tallinā Latvijas žurnālistiem sacīja Igaunijas Ekonomiskās izpētes institūta direktore Marje Josinga.
Daļa no patlaban novērojamās tautsaimniecības izaugsmes varētu būt saistīta ar krīzes laikā pelēkajā zonā iegājušo uzņēmumu iznākšanu oficiālajā biznesā, sacīja audita, nodokļu, darījumu un konsultāciju uzņēmuma Ernst&Young partneris Guntars Krols.
Latvijā krīze varbūt ir pārvarēta tikai makroekonomikas rādītājos, bet vairums iedzīvotāju to neizjūt, tā intervijā Latvijas Radio atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Briseles Eiropas politikas studiju centra (CEPS) direktors Daniels Gross salīdzinājis Latvijas un Islandes ekonomiskās krīzes risinājuma modeļus, norādot, ka abu mazo nāciju veiksmes stāsts nepiedāvā daudz vispārināmu mācību.
Laikraksts The New York Times, publikāciju sērijas par krīzes piemeklētajām Eiropas Savienības (ES) valstīm ietvaros, vienu no publikācijām veltījis arī Latvijai. Izdevums norāda, ka Latvija, pateicoties saviem taupības atbalstītājiem, tiek prezentēta kā „valsts-kas-var, pretstatā tādām valstīm kā Grieķija, un izaugsmes čempione, neraugoties un sāpīgo cenu, kas par to samaksāta”.