"Viņš vienkārši bija godīgs," tā, pa pusei jokodams, politologs Filips Rajevskis vērtē jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) tvītu nākamajā dienā pēc vēlēšanām, kas radījis pamatīgu sašutumu politiskajā vidē, līdz pat Eglīša demisijas pieprasījumam. Proti, labklājības ministrs ieteica nesapriecāties tām pašvaldībām, kurās uzvarētāji ir no opozīcijas vai Saeimā nepārstāvētajām partijām – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) –, jo drīzumā Latvija saņems "lielo" Eiropas Savienības (ES) naudu, par kuras sadalījumu spriedīs četras varas partijas.
Līdz ar sociālās aprūpes centru pasargāšanu no Covid-19 un senioru ienākumu celšanu labklājības ministra amata kandidāts, deputāts Gatis Eglītis (JKP) kā prioritāti izvirzījis ģimenes valsts pabalsta reformu, ar kuru viņš cer stimulēt Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.
Valsts kontroles (VK) ziņojums nenorāda uz Labklājības ministrijas (LM) būtisku neizdarību Covid-19 seku mazināšanā sociālās aprūpes centros, uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas virzītās izmaiņas Valsts sociālo pabalstu likumā, kas nosaka no 2022.gada palielināt ģimenes valsts pabalstu.
Ceturtdien, 18. martā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veikusi pirmo no kopumā trim pārskaitījumiem, sākot izmaksāt vienreizējo 500 eiro atbalstu par katru bērnu. Valsts kase Latvijas ģimenēm pirmajā dienā pārskaitījusi kopumā 62 320 000 eiro.
Dāsni dalot vienreizējos pabalstus ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu, ir aizmirsti tie bērni, kas atrodas ārpusģimenes aprūpes institūcijās. Par to pārliecināta gan SOS bērnu ciematu asociācija, gan bērnunamu un sociālās aprūpes centru vadība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gadā valsts un pašvaldību ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās 532 bērni.
Valdība piektdien nolēma no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem piešķirt Labklājības ministrijas (LM) 182,08 miljonus eiro, lai nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnus, 500 eiro apmērā par katru bērnu.
Simt miljoni eiro – par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām šāds atbalsts būtu nepieciešams, ekonomikas stimulēšanas pakotnes ietvaros vienojušās valdību veidojošās partijas. Tas nozīmē, ka, pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (PCL) prognozēm, jau aprīlī šo pabalstu varētu izmaksāt. Vēl gan jāvienojas par detaļām.
Paralimpiskā sporta centra epopeja ilgst vairākus gadus. Jau 2017. gadā gan Ministru kabinets, gan Saeimas atbildīgā komisija un apakškomisija, gan Nacionālā sporta padome atbalstīja šāda centra nepieciešamību. Tajā pašā gadā valdība uzdeva Labklājības ministrijai (LM) izvērtēt nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas iespēju šim sporta centram. Tas nav izdarīts vēl līdz šim. Katrai no pusēm ir savs skatījums, kāpēc tā. LM pārmet Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) dokumentu savlaicīgu nesakārtošanu un neiesniegšanu, bet LPK pārmetumus velta ministrijai.
Labklājības ministriju (LM) satrauc atsevišķu sociālās aprūpes iestāžu darbinieku nevēlēšanās vakcinēties, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Koalīcijas partneri nav izteikuši iebildumus pret Labklājības ministrijas sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izstrādāto rīcības plānu Covid-19 ierobežošanai sociālās aprūpes centros, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc tikšanās ar valdības partneriem.