Otrdien notikušais centralizētais eksāmens latviešu valodā pagājis bez starpgadījumiem, aģentūrai LETA apliecināja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Diāna Āboltiņa.
Valsts valodas centrs (VVC) pārbaudīs Zilupes novada domes priekšsēdētāja Oļega Agafonova (Latgales partija) valsts valodas zināšanu līmeni, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi vēstuli pašvaldībai, lai tā paskaidro, kāpēc, pretēji likumā noteiktajam, internetā nav pieejami domes sēžu audio ieraksti.
Koalīcijas sadarbības padome pirmdien atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) rosinājumu mainīt likumu, nosakot, ka latviešu valodu nezinošajiem pašvaldību deputātiem tā jāapgūst par savu naudu, nevis pašvaldības līdzekļiem, to žurnālistiem pēc koalīcijas sēdes apliecināja valdību veidojošo partiju pārstāvji.
Ja būs valoda, būs arī latvieši, taču šai valodai jābūt arī pielietojamībai. Tā intervijā LNT raidījumam _900 sekundes _vērtēja Latvijas Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs, vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Plānots, ka pirmajiem patvēruma meklētājiem, kas Latvijā pagājušās nedēļas nogalē ieradās saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas plānu, latviešu valodu sāks mācīt šonedēļ, bet mentoru un sociālo darbinieku nodrošinās divu nedēļu laikā. Tā pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.
Latviešu valodas liktenis būs atkarīgs no tā, vai valodu tehnoloģijas spēs panākt globalizāciju un nodrošināt līdzīgas iespējas visām valodām, - šo atziņu viens no valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde dibinātājiem Andrejs Vasiļjevs 90.gadu sākumā uzzinājis sarunā ar pasaulslaveno futurologu Alvinu Tofleru.
Latviešu valoda nespēj konkurēt brīvajā tirgū, intervijā aģentūrai LETA atzīst Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.Pēc viņa domām, latviešu valoda, tāpat kā latviešu tauta, galvenokārt demogrāfiski ir apdraudēta, jo valsts iedzīvotāju skaits, latviešu valodas runātāju skaits mazinās.
Valsts valodas komisijas kopīgais viedoklis ir, ka pārejai uz apmācību latviešu valodā ir jānotiek, bet ne simtprocentīgi, ir jāatstāj 10-20% apmācībai mazākumtautību valodās - galvenokārt valodas, literatūras, kultūras apguvei, intervijā aģentūrai LETA norāda Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekta Nacionālais integrācijas centrs laikā latviešu valodu apguva 235 trešo valstu pilsoņi, informē projekta vadītāja Dace Rasa.
Valsts valodas centrā (VVC) labas gribas izpausme lingvistiskajā attieksmē tiek augstu vērtēta, un nereti tas VVC inspektoru redzeslokā nonākušas personas paglābjot no soda, Dienai atzīst iestādes direktors Māris Baltiņš.
Rīgā vidēji 43% iedzīvotāju ikdienā pārsvarā lieto latviešu valodu, savukārt krievu valodu - 50% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011.gadā rīkotās tautas skaitīšanas dati.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicina valdību piešķirt papildu līdzekļus latviešu valodas kursiem iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda.