Lielākā daļa
Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka latviešu valoda jāmāca jau pirmsskolas mācību
iestādēs un bērnudārzos, liecina uzņēmuma Latvijas Fakti jaunākā aptauja.
Kaut arī ar vairāku nedēļu novēlošanos, tomēr vēlos izteikt dažas pārdomas par kādu 27. februāra Dienā lasītu rakstu – patiesībā šīm nedēļām nav nozīmes, jo problēma ir aktuāla gan šeit un tagad, gan ilgtermiņā…27. februārī publicētā raksta Kas un kāpēc īsti dzīvo mūsu Latvijā? autore Aija Dumceva, 11.
Valsts akciju sabiedrība Pasažieru vilciens nesaskata problēmu faktā, ka 16 konduktori apmeklē latviešu valodas kursus, ko organizē partijas Saskaņa Jelgavas nodaļa. Uzņēmums apgalvo, ka darbiniekus nešķirojot pēc partejiskās vai kādas citas piederības, ziņo portāls zz.lv.
Vairāku politiķu - Tatjanas Ždanokas, Aleksandra Bartaševiča, Žannas Kulakovas - pēdejā laikā izplatītie paziņojumi, it kā krievu valodai Latgalē būtu iespējams piešķirt reģionālās valodas statusu, jāuzskata par sabiedrības maldināšanu.
Viesojoties Daugavpilī neilgi pēc referenduma, pārsteidzoši bieži nācās uzklausīt argumentu - par krievu valodu balsoja, jo bail no valodas inspektoriem, kas var atnākt un «noštrāfēt». Tādēļ Diena izlēma vēlreiz doties uz Daugavpili - šoreiz tikties ar vienu no Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas inspektorēm Ināru Kriškijāni.
Kaža jeb īstajā vārdā Kārlis Būmeisters uzskata, ka latviešu mūziķu biežāka uzstāšanās Daugavpilī jeb "barošana ar karoti" diez vai kaut ko mainītu cilvēku paradumos iepazīt latviešu kultūru.
Latvijā integrācijas jomā ir sasniegts ļoti daudz, Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes (Vienotība) sleju žurnālā Kapitāls citē LETA.
Dienu pirms tautas balsojuma uz latviešu valodas vēsturi kopš XVI gadsimta piedāvājam atskatīties jautājumu un atbilžu formā.Pirmā grāmata latviešu valodā, brāļu draudžu kustība, gramatikas tapšana un jaunvārdu darināšana, pirmās vārdnīcas, pāreja no gotu uz latīņu rakstību, rusifikācija, valodas kopšana, tās statusa atgūšana un ES oficiālās valodas statuss.
Latvijas rakstnieki aicina visus Latvijas Republikas pilsoņus, neatkarīgi no tautības, piedalīties 2012. gada 18. februāra referendumā un balsot pret ierosinātajiem Satversmes grozījumiem.Latviešu tautas garīgā elpa, asinsrites uzturētāja un domu izteicēja ir latviešu valoda. Mums nav tiesību to atšķaidīt, izmainīt sīknaudā vai pārkrāsot, portālam _Kulturasdiena.
Eiropas Parlamentā (EP) trešdien notiks starptautiska konference, kurā savu vērtējumu par latviešu valodas situāciju Latvijā sniegs vairāku valstu eksperti, to skaitā EP lielākās politiskās grupas ETP priekšsēdētājs Žozefs Dauls un bijušais EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks.
Otrdien, 14. februārī plkst. 10 rakstnieki tiksies ar politiķiem Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, lai diskutētu par turpmāko valsts atbalstu nacionālajai rakstniecībai un grāmatniecībai.Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga par gaidāmo tikšanos stāsta: „Rakstnieku un grāmatnieku tikšanās klātienē ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, cerams, kļūs par nozīmīgu pagrieziena punktu turpmākajā valsts politikā latviešu valodas un nacionālās literatūras atbalstam.
Sākot ar 6.februāri pieaugušie Rīgas iedzīvotāji, izņemot skolēnus un bezdarbniekus, var pieteikties uz bezmaksas kursiem latviešu valodas apguvei, Dienu informēja galvaspilsētas pašvaldībā.