Latviešu valodu pārzina aptuveni 90% citu tautību Latvijas iedzīvotāju, secināts Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.-2015.gadā, kas šodien prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) gatavo grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz atteikties no 49,80 eiro lielā pabalsta latviešu valodas apguvei patvēruma statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem. Tas gan nenozīmē, ka ārvalstniekiem netiks nodrošināta latviešu valodas apguve, aģentūra LETA noskaidroja PMLP.
Līdz ar internetu un sociālajiem tīkliem arī latviešu valodā gan sarunās, gan sarakstē ienākuši saīsinājumi, burtu kombinācijas un simboli, kas tiek lietoti vietā un nevietā. SestDiena pēta, ko tie nodara valodai un ko mainījuši ikdienas saskarsmē.
Otrdien notikušais centralizētais eksāmens latviešu valodā pagājis bez starpgadījumiem, aģentūrai LETA apliecināja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Diāna Āboltiņa.
Valsts valodas centrs (VVC) pārbaudīs Zilupes novada domes priekšsēdētāja Oļega Agafonova (Latgales partija) valsts valodas zināšanu līmeni, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi vēstuli pašvaldībai, lai tā paskaidro, kāpēc, pretēji likumā noteiktajam, internetā nav pieejami domes sēžu audio ieraksti.
Koalīcijas sadarbības padome pirmdien atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) rosinājumu mainīt likumu, nosakot, ka latviešu valodu nezinošajiem pašvaldību deputātiem tā jāapgūst par savu naudu, nevis pašvaldības līdzekļiem, to žurnālistiem pēc koalīcijas sēdes apliecināja valdību veidojošo partiju pārstāvji.
Ja būs valoda, būs arī latvieši, taču šai valodai jābūt arī pielietojamībai. Tā intervijā LNT raidījumam _900 sekundes _vērtēja Latvijas Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs, vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Plānots, ka pirmajiem patvēruma meklētājiem, kas Latvijā pagājušās nedēļas nogalē ieradās saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas plānu, latviešu valodu sāks mācīt šonedēļ, bet mentoru un sociālo darbinieku nodrošinās divu nedēļu laikā. Tā pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.
Latviešu valodas liktenis būs atkarīgs no tā, vai valodu tehnoloģijas spēs panākt globalizāciju un nodrošināt līdzīgas iespējas visām valodām, - šo atziņu viens no valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde dibinātājiem Andrejs Vasiļjevs 90.gadu sākumā uzzinājis sarunā ar pasaulslaveno futurologu Alvinu Tofleru.
Latviešu valoda nespēj konkurēt brīvajā tirgū, intervijā aģentūrai LETA atzīst Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.Pēc viņa domām, latviešu valoda, tāpat kā latviešu tauta, galvenokārt demogrāfiski ir apdraudēta, jo valsts iedzīvotāju skaits, latviešu valodas runātāju skaits mazinās.
Valsts valodas komisijas kopīgais viedoklis ir, ka pārejai uz apmācību latviešu valodā ir jānotiek, bet ne simtprocentīgi, ir jāatstāj 10-20% apmācībai mazākumtautību valodās - galvenokārt valodas, literatūras, kultūras apguvei, intervijā aģentūrai LETA norāda Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.