2018.gadā Latvijā veiktie grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās vidusskolu posmā nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECK) noteiktās tiesības uz izglītību, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas par diviem gadiem pagarina valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi.
Vairums jeb 61% Krievijas pilsoņu, kuri bija reģistrējušies latviešu valodas pārbaudei, to ar pirmo reizi nav nokārtojuši, preses konferencē informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko.
Par 75 gadiem vecāki Krievijas pilsoņi, kuriem arī ir jāiegūst jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, taču nav jākārto valsts valodas pārbaudes, pamatā ir izvēlējušies palikt valstī, šorīt LTV Rīta panorāmā stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.
Iekšlietu ministrija (IeM) pēc valdības lēmuma ir iesniegusi Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Vienlaikus ministrija uzsver - ja šie iedzīvotāji nedarīs pilnīgi neko, viņiem valsts tomēr būs jāpamet.
Piektdien, 1.septembrī, plkst.15 pie Iekšlietu ministrijas plānots rīkot protesta akciju pret ieceri Krievijas pilsoņiem dot divus gadus valsts valodas eksāmena nokārtošanai, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji, biedrība Atļautais Paņēmiens.
Lielākajai daļai mazākumtautību skolu Rīgā nevajadzētu būt būtiskām problēmām ar pāreju uz mācībām latviešu valodā, šodien izskanēja Rīgas domes preses konferencē par skolu gatavību mācību gada sākumam.