Vairākus gadus Arhitektu grupa cenšas atdzīvināt ideju, ka Rīgai nepieciešams dzelzceļa apvedceļš, kas ilgtermiņā ļautu atrisināt problēmas ar apkaimju iedzīvotāju nokļūšanu centrā un dotu papildu platības pilsētas attīstībai, bet, lai gan ministrijām un pašvaldībām arhitektu ideja patīk, taču to attīstīt politiķi neuzņemas, svētdien vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un Krievijas dzelzceļa pārstāvji apspriež iespēju ieviest pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu maršrutā Sanktpēterburga-Kaļiņingrada, informēja LDz pārstāvji.
"Ienākot tiesas zālē, prokuroram ir uzreiz jāpārliecina tiesnesis ar pierādījumiem un jāveic pierādījumu analīze," tā savu redzējumu dažas dienas pēc apstiprināšanas amatā publiski izklāstīja jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns, akcentējot prokurora izšķirīgo lomu gan izmeklēšanā, gan tiesvedībā. Bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa un igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļošanas lietas izskatīšana Vidzemes rajona tiesā Limbažos ar prokuratūras mainītām apsūdzībām, ar pierādījumu defektiem un ar apsūdzības lieciniekiem, kuri apgāž pašas apsūdzības versiju, uzskatāmi apliecina, cik tāls vēl ir ceļš līdz jaunā ģenerālprokurora vīzijas īstenošanai.
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Turpinoties bijušā a/s Latvijas dzelzceļš prezidenta Uģa Magoņa un igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļošanas lietas iztiesāšanai Vidzemes rajona tiesā Limbažos, atklājas aizvien jauni fakti par to, kas juristu aprindās gadiem ilgi dēvēts par "Juraša metodēm", – paviršību, nolaidību un nevērību pret formālām likuma prasībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbā. Tas var novest pie tā, ka par nelikumīgi iegūtu un līdz ar to nederīgu var tikt atzīts vienīgais sarunu ieraksts, kura saturu apsūdzība traktē kā apliecinājumu tam, ka Osinovskis maksājis Magonim pusmiljona eiro kukuli par uzvaras nodrošināšanu lokomotīvju iepirkumā.
Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).
Pagājušajā nedēļā va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs medijiem prezentēja uzņēmuma jauno biznesa modeli, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus. Biznesa stratēģijas maiņu tiešā mērā ietekmējusi situācijas krasa pasliktināšanās kravu pārvadājumu jomā kopš pagājušā gada vidus, kā dēļ būtiski kritušies LDz ieņēmumi. Tādēļ pēdējo pusgadu uzņēmuma vadība intensīvi meklē iespējas samazināt izdevumus, tostarp arī būtiski samazinot nodarbināto skaitu.
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) līdz 2023.gadam, investējot 57 miljonus eiro, plāno modernizēt 48 dzelzceļa stacijas, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā samazinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 11,563 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) deviņus gadus pastāvējušās Prezidentu padomes locekļiem algās un kompensācijās nepamatoti izmaksāti 1,63 miljoni eiro, teikts Valsts kontroles (VK) ziņojumā Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?.
Dzelzceļa elektrifikācijas projektu izgāza ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī Satiksmes ministrijas (SM) un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) rīcība, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).