Valstu un valdību vadītāji, augstas amatpersonas, tehnoloģiju uzņēmumu bosi un zinātnieki no vairāk nekā 100 valstīm pulcējušies Parīzē, lai pirmdien un otrdien piedalītos Mākslīgā intelekta rīcības samitā. Tajā divu līdzpriekšsēdētāju – Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Indijas premjerministra Narendras Modi – vadībā paredzētas diskusijas par jaunās un daudzsološās tehnoloģijas straujo attīstību, tās pieejamību visos pasaules reģionos un ētiskajām problēmām, ko rada tās izmantošana, vēsta AFP.
Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.
“Wntr Tech” speciālisti radījuši jaunu digitālo produktu – “Gmail” spraudni “Attacher”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību saprot e-pastu kontekstu, organizē un kārto pielikumus, pievieno e-pastiem kategorijas u. tml. Jaunā rīka pirmā mēneša darbības laikā par to interese bijusi ne tikai Latvijā, bet arī Francijā, Portugālē, Argentīnā, ASV, Kanādā un Austrālijā.
Ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstības laikā ir jāstiprina medijpratības un informācijpratības prasmes, teikts UNESCO politikas pārskatā, kas veltīts tam, kā ar medijpratības un informācijpratības starpniecību var radīt iespējas lietotājiem reaģēt uz ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstību.
Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks ceturtdien vizītes gaitā Singapūrā brīdinājis par mākslīgā intelekta (AI) negatīvo ietekmi uz sabiedrības struktūru.