Iepriekšējos gados un vēl joprojām vērojamā ekonomiskā izaugsme Latvijā un ar to saistītais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir veicinājis tirdzniecības apjomu kāpumu mūsu valstī.
Lai gan daudzi mūsu valsts iedzīvotāji finansiālā ziņā dzīvo visai pieticīgi un Latvija neierindojas turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tomēr mazumtirdzniecību raksturojošie dati rāda – pircēji iepērkas visai intensīvi.
Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl pēc ienākšanas Latvijā un konkurences pastiprināšanas prognozē darba samaksas pieaugumu un pārtikas cenu kritumu, piektdien Lidl loģistikas centra būvniecības sākšanas pasākumā žurnālistiem sacīja Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine.
Sabiedrības apmierinātība ar dzīvi pieaug kopā ar strādājošo skaita un iedzīvotāju ieņēmumu kāpumu – šogad būtiski straujāk par inflāciju aug gan vidējā darba samaksa, gan arī vidējā pensija. Augošā pirktspēja nāk par labu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjomi šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir palielinājušies par 5,1%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Latvijas veikalu tīkli šogad nav gatavi tik lielam un ilgstošam karstumam. Šajās dienās tajos izpirkti pēdējie klasiskie ventilatori, un pircēji tos veikalu plauktos vairs nevar atrast, pirmdien vēstīja telekanāls LNT.
Pārdošanas apjoms martā un aprīlī mēdz "staigāt" līdz ar Lieldienu datumu, tā tas ir noticis arī šogad. Ja martā pārtikas pārdošanas kāpums gada griezumā bija 6,7%, kas ir ļoti augsts rādītājs šajā kategorijā, tad aprīlī tas noplaka līdz 2,1%. Lieldienas šogad bija 1. un 2. aprīlī, bet redzams, ka galvenos gatavošanās darbus veica pirms tam.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pēc neliela vājuma februārī atsāka augt straujāk marta mēnesī. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apjomi palielinājās par 6,5% (kalendāri izlīdzināti dati). Pieaugums vērojams gan pārtikas (+6,8%), gan nepārtikas (+6.0%), gan arī autodegvielas (+7,3%) pārdošanas apjomos.
Vismaz vēl martā Latvijas patērētājiem finanšu un tranzīta pakalpojumu eksportētāju bēdas bija dziļi vienaldzīgas. Mazumtirdzniecība martā gada griezumā auga par 6,5%, kas ir vairāk par šī gada 1. ceturkšņa un arī pērnā gada vidējo rādītāju.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi februārī palielinājās par 3,7% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērnā gada februāri, kas ir lēnākais kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā. Lielākais vājums bija vērojams nepārtikas preču, izņemot degvielu, pārdošanas apjomos – tie pieauga vien par 0,8% (salīdzinot ar 7,8% janvārī). Pārtikas pusē kāpums (+4,6%) noplaka vien nedaudz. Savukārt apjomi strauji auga auto degvielas mazumtirgotājiem (+9,3%).
Novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir pēdējais makroekonomikas jaunums šogad. Līdzīgi kā ziņas par ekonomiku šogad kopumā, vēsts ir par pieklājīgu, spēcīgu, bet ne eiforisku izaugsmi. Tā ir tikai sakritība, bet statistiķu novērtētais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums šajā mēnesī pret pērno novembri bija 4,7% reālā izteiksmē jeb tieši tāds, kāda ir tipiskākā prognoze par IKP pieaugumu šogad. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču aprite veikalos augusi par 1%.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi palielinājās par 5,3% gada izteiksmē (kalendāri izlīdzināti dati), uzrādot divu gadu laikā straujāko kāpumu. Ja izņemam ārā svārstīgos degvielas pārdošanas apjomus, tad kāpums ir vēl straujāks, proti, 7,2% (pēdējo trīs gadu straujākais kāpums). Pārtikas preču pārdošanas apjomi gada izteiksmē augustā kāpa par 7,7%, bet nepārtikas (bez degvielas) par 6,3%.