Kompensē ar algām
Eksperti tirdzniecības pozitīvo tendenci skaidro ar kopējā atalgojuma pieaugumu valstī, kas būtībā šobrīd ir galvenais veicinošais faktors, lai saglabātu kāpumu arī pārtikas mazumtirdzniecībā. Tiesa, šajā sfērā pieaugums ir visai piezemēts. Piemēram, augustā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn pārtikas mazumtirdzniecība ir pieaugusi vien par 0,7%.
Tomēr, ja runājam par iedzīvotāju izdevumiem pārtikas precēm, tad saskaņā ar informāciju, ko pagājušajā nedēļā prezentēja veikalu tīkls Maxima pētījuma Maxima mazumtirdzniecības kompass ietvaros, ir pamats viedoklim, ka iedzīvotāju vairākums pārtikai tērē vairāk nekā iepriekš. Pētījums rāda, ka šādu iedzīvotāju īpatsvars Latvijā sasniedz 83%. Tiesa, šīs izmaiņas ietekmē arī patēriņa cenu kāpums, kas iepriekšējos mēnešos pārtikas preču un bezalkoholisko dzērienu grupā, rēķinot gada izteiksmē, sasniedza pat 4–4,5%, liecina CSP dati.
Lielāki izdevumi pārtikai ir bijuši arī vairumam iedzīvotāju kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Tur šis īpatsvars gan ir zemāks nekā Latvijā, sasniedzot attiecīgi 77% un 76%. Droši vien arī tur iemesls lielākiem tēriņiem ir komplekss, proti, no vienas puses, iedzīvotājiem nākas saskarties ar pārtikas cenu pieaugumu, no otras puses, lielākas algas ļauj iegādāties dārgākas un kvalitatīvākas preces. Turklāt arī patērētāju paradumi mainās, iegādājoties, piemēram, dažāda rakstura ekopārtiku, kas nav lēta. Vienlaikus – jo lielāka naudas masa nonāk iedzīvotāju rokās, jo lielāks ir šīs naudas spiediens uz cenām.
Var prognozēt, ka arī nākamajos gados kopējie tēriņi par pārtiku varētu pieaugt. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka pieaugs pārtikas pārdošanas apjomi fiziskās vienībās, jo Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt un nevar droši paredzēt, vai šo iztrūkumu varētu segt ārvalstu ceļotāji vai ārzemnieki, kuri Latvijā strādā vai mācās. Tomēr vienlaikus ir pamats domāt, ka palielināsies pārdošanas apjomi, tos rēķinot naudas izteiksmē. Saskaņā ar bankas Luminor prognozēm nākamgad vidējā darba samaksa Latvijā varētu pieaugt par 5%, bet aiznākamajā gadā – par 6%. Tā kā mūsu valstī vēl aizvien ir visai liels zemu atalgoto strādājošo īpatsvars, var pieļaut, ka minētais algu pieaugums kaut kādā mērā "nogulsnēsies" pārtikas mazumtirdzniecībā. Otrs iemesls, kāpēc vidējais pārtikas pirkumu grozs varētu kļūt naudas ziņā ietilpīgāks, ir pārtikas cenu kāpums. Tiesa, minētās atziņas var ietekmēt arī pasaules ekonomikas norises, kuras pēdējā laikā ir vērstas uz izaugsmes samazināšanos. Tas Latvijas mazumtirdzniecību var ietekmēt gan no cenu izmaiņu, gan patēriņa viedokļa. Ziņas par zemāku ekonomisko pieaugumu var sekmēt izejvielu, tajā skaitā dažādu pārtikas produktu cenu samazinājumu preču biržās, kas atspoguļosies arī Latvijas veikalu plauktu cenrāžos.
Otra nianse – zemāks ekonomiskais pieaugums, nekā gaidīts, var veicināt arī lēnāku naudas apriti, kas atsauksies uz algu izmaiņām, tā ietekmējot arī mazumtirdzniecības apgrozījumu. Abi minētie procesi var novest arī pie kopējā inflācijas rādītāja samazināšanās valstī. Tas gan nenozīmē, ka vairums patērētāju būs ieguvēji, jo krītošs patēriņa cenu pieauguma temps nereti ir saistīts ar vispārēju labklājības līmeņa samazināšanos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 15. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
maks
VVZ
JanisT