Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno ieviest jaunu stipendiju pedagoģijas studentiem, šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Lai risinātu pedagogu vakanču problēmu, svarīgi ir noturēt ierindā esošos skolotājus, nevis tikai koncentrēties uz jaunu spēku piesaisti nozarē. Vairāk budžeta vietu un uzņemto pedagoģijas studiju programmās maz ko dos, ja nebūs konkurētspējīgas algas, sabalansētas slodzes, visu veidu atbalsta un, protams, profesijas prestiža.
Par tikumības grozījumiem runā jau ilgu laiku, un izstrādātās tikumības vadlīnijas šodien beidzot tiks skatītas Ministru kabinetā. To veidotāji gan uzsver, ka pareizi būtu tās saukt par audzināšanas vadlīnijām, savukārt gala rezultāts būtībā ir kompromiss starp iesaistītajām pusēm. Tas nenozīmē, ka izglītības iestādēs kaut kas būtiski mainīsies, jo, tāpat kā līdz šim, pedagogi paši izvērtēs, ar kādiem materiāliem un metodēm strādāt. Tikumības grozījumu iniciatori ar rezultātu nav apmierināti, piek
Lai gan varētu šķist, ka, samazinoties skolēnu skaitam, pedagogu Latvijā varētu būt jau par daudz, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas nodaļas vadītāja profesore Rudīte Andersone norāda uz pretējo - virkni brīvu vakanču, lielo skolotāju īpatsvaru pirmspensijas vai pensijas vecumā un skolu direktoru izmisumu, kuri ir gatavi darbā ņemt pat tos, kuri tikai plāno studēt. Turklāt nodrošināt, lai sistēmā ienāk īstie cilvēki, nemaz nav tik vienkārši.
"Domāju, ka vēl nav, bet lietas iet uz labo pusi,» tā uz Dienas jautājumu, vai pedagoga profesija sabiedrībā tiek uzskatīta par prestižu, atbild Mārupes vidusskolas angļu valodas skolotāja Sanita Zveja. Diemžēl tieši šis aspekts ir viens no tiem, kas kavē skolēnus tiekties pēc karjeras pedagoģijā un vecākus vēlēties, lai viņu atvases atrastos klases priekšā. Tikmēr vairāk nekā 40% skolotāju Latvijā ir vecāki par 50 gadiem un drīz dosies pensijā. Rezultātā piecu līdz 10 gadu laikā pedagogu trūkums būs krietni jūtams, pirmdien raksta Diena.