NATO ceturtdien paziņoja, ka ir pastiprinājusi "ballistisko raķešu aizsardzības gatavību" apstākļos, kad Irāna kāpina triecienus Tuvo Austrumu valstīm un palaida raķeti uz NATO dalībvalsti Turciju.
Kopš ASV un Izraēla sestdien sāka uzbrukumu Irānai, Savienoto Valstu armija devusi triecienus gandrīz 2000 mērķu, otrdien paziņojusi Centrālā pavēlniecība (CENTCOM), kas ir atbildīga par ASV operācijām Tuvajos Austrumos.
Irāna mēģina izstrādāt starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas reiz varētu sasniegt ASV, trešdien paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, raksturojot Teherānas raķešu programmu kā "neilgtspējīgus draudus".
Krievija naktī uz otrdienu veikusi triecienu Ukrainas galvaspilsētai ar bezpilota lidaparātiem un ballistiskajām raķetēm, ziņo Ukrainas gaisa spēki. Par kombinēto triecienu Kijevai rakstīja arī monitoringa kanāli.
Krievija pēdējo mēnešu laikā uzbrukusi Ukrainai ar spārnotajām raķetēm 9M729, kuru izstrādes dēļ ASV prezidents Donals Tramps pirmās prezidentūras laikā 2019. gadā izstājās no kodolieroču kontroles pakta ar Maskavu, intervijā ziņu aģentūrai Reuters sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Čehijā pūļa finansējuma kampaņā divu dienu laikā savākti vairāk nekā 500 000 eiro, lai iegādātos Ukrainas armijas vajadzībām raķeti "Flamingo", kas spēj sasniegt mērķus dziļi Krievijas iekšienē, arī Maskavā.
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 415 droniem un vairāk nekā 40 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.