Reģionus ietekmējošās reformās, tajā skaitā veselības aprūpē, ir jāņem vērā vietējie apstākļi, sacīja viens no koalīciju veidojošā Apvienotā saraksta (AS) līderiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Par purvu nozīmi Latvijas vides daudzveidības sekmēšanā
un vienlaikus ekonomikas,
tostarp reģionos, attīstībā Guntars Gūte sarunājas ar LU ģeoloģijas profesoru un Ezeru un
purvu izpētes centra valdes
locekli Normundu Stivriņu.
Rīgā tiks paaugstināts minimālais skolēnu skaits valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai, savukārt citās pilsētās un novados, ņemot vērā demogrāfisko faktoru ietekmi, to samazinās, paredz valdības atbalstītie Ministru kabineta noteikumi Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss.
Meklējot risinājumus zobārstu trūkumam ārpus Rīgas, Veselības ministrija (VM) izstrādājusi priekšlikumus finanšu atbalsta mehānismiem tiem speciālistiem, kas izvēlas strādāt reģionos. Līdzīgi atbalsta mehānismi veselības aprūpes speciālistiem darbojas kopš 2018. gada – ārstniecības persona, kas piekrīt strādāt ārpus galvaspilsētas vismaz piecus gadus, sniedzot valsts apmaksātus pakalpojumus, var saņemt vienreizēju pārcelšanās kompensāciju, tajā skaitā par katru ģimenes locekli, bet pirmos divus gadus arī finansiālu atbalstu, lai segtu dzīvošanas izdevumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz septiņu gadu laikā reģionu attīstībā investēt vairāk nekā 2,187 miljardus eiro.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam, liecina IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemtais lēmums.
Reģionu skolām, kuras atrodas desmit līdz 15 kilometru attālumā dažādos novados, ir jāmeklē aktīvākas sadarbības formas, īpaši vidējā izglītības posmā, kā arī ir mērķtiecīgāk jāattīsta karjeras izglītība, otrdien tiekoties ar Ludzas, Baltinavas, Kārsavas, Zilupes un Ciblas novada pašvaldību pārstāvjiem, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Valsts ekonomisko augšupeju dažādi reģioni izjūt atšķirīgi. Latvijā netrūkst vietu, kur bezdarba līmenis noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim un ir līdzīgs kā industriāli attīstītās Eiropas valstīs, taču vēl aizvien ir visai plaši apvidi, kur par laika ritumu var liecināt jaunas paaudzes viedtelefoni turīgākās sabiedrības daļas iedzīvotāju rokās, taču bezdarba līmenis ir visai līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un aizvien atrodas virs 20% līmeņa. Turklāt tas noticis, pat neskatoties uz pieaugušo iedzīvotāju migrāciju, kurai vismaz daļēji vajadzētu palīdzēt bezdarba līmeni samazināt.
