Patlaban varot saskatīt mēģinājumu atkārtot Valsts prezidenta vēlēšanu scenāriju, "Jaunajai vienotībai" (JV) mēģinot izgāzt esošā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru centrālās bankas vadītāja vēlēšanās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Aizstāvēt premjeru un attaisnot jebko, ko premjers darījis, šobrīd ir koalīcijas pastāvēšanas jautājums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Opozīcijas deputātam Aināram Šleseram (LPV) par parlamenta sēdes neattaisnotu kavējumu oktobrī no mēnešalgas tiks atvilkti 20%, liecina Saeimas Prezidija lēmumprojekts.
Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.
Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, visticamāk, nesašķels koalīciju, bet prezidenta amatā atkārtoti tiks ievēlēts Mārtiņš Kazāks, aģentūrai LETA prognozēja politologs Filips Rajevskis.
Saeimas deputāti piektdien vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saeimas vairākums nākamā gada valsts budžetam atbalstījis vairākus opozīcijas partiju priekšlikumus, kuru mērķis ir piešķirt līdzekļus atsevišķām biedrībām vai projektiem.
Saeimas deputāti ārkārtas sēdē par nākamā gada budžeta projektu piektdien kritizēja opozīcijas parlamentārieša Jāņa Vitenberga (NA) iesniegto priekšlikumu nākamā gada budžetā nodrošināt papildu 50 miljonu eiro valsts finansējumu dzelzceļa projekta Rail Baltica būvniecības procesa sadaļām, kas nevar tikt līdzfinansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Saeimas deputāti ceturtdien tomēr sasauca ārkārtas sēdi un pieņēma paziņojumu par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām.