Līvānietis Kārlis Bogdāns (66) ir īsts novadpētnieks, tā teikt – audos un velkos. Viņa fotogrāfiju kolekcija spēj atdzīvināt pagātnes notikumus, bet viņa rokām radīto XII gadsimta Jersikas novada rotu atdarinājumi – senču klātbūtni.
Vēsturiski vasaras mēneši iezīmējušies ar konkrētu žanru un tipu filmām. Ir skatītāji, kas šajā laikā aktivizējas, un ir tādi, kas apcerīgi gaida rudeni un vēlākos mēnešus. Kamdēļ tā – šādai kalendāra loģikai ir gara un plaša vēsture, ko mēģināšu rezumēt pāris teikumos.
Tā kā esmu Jānis, atļaušos ieteikt divas receptes, kas pašam garšo, nepieturoties pie latviski tradicionālām sastāvdaļām. Tāpēc – rauga mīklas plātsmaizes un pīrādziņi, ķimeņu siers un ceptas gaļiņas lai paliek Līgo vakaram, bet Jāņu rītā lai iet divas gardas uzkodas ar kinzu!
Brīdī, kad šis SestDienas numurs nonāks jūsu rokās, gada īsākā nakts jau būs aizvadīta, taču daudzviet ziemeļu puslodē vasaras saulgriežus tāpat kā Latvijā ierasts svinēt naktī uz 24. jūniju. Tas tā vēsturiski izveidojies kristīgās baznīcas spiediena dēļ, taču atsevišķas tradīcijas saglabājušās vēl kopš pagānu laikiem.
Antonija un Dūdars jeb Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa un Ainārs Ančevskis par izrādi, bez kuras nav Jāņu, par to, kas Kārlēnam krūzē, un par mūžīgo Ieviņu.