Ikviens no mums bērnībā kaut reizi centies paķert uz zemes nokritušu ēdienu un iebāzt to mutē, klusībā cerot, ka neko ļaunu veselībai nenodarīs. Globāli pat eksistē nerakstīts piecu sekunžu likums – tas nosaka, ka, paceļot pārtiku uzreiz pēc piezemēšanās, tā vēl nebūs piesūkusies ar baktērijām. Leģenda vēsta, ka šo likumu savulaik ieviesis mongoļu valdnieks Čingishans, lai pavalstnieki neizniekotu mielasta laikā nokritušo ēdienu. Bet vai tas patiešām ir droši?
Šim jautājumam pievērsušies arī zinātnieki, un viņu atklājumi neiepriecinās nokritušās pārtikas ēdājus. Pētījumi liecina, ka pat visātrākā reakcija nav pietiekami ātra, lai novērstu potenciāli kaitīgu vielu nonākšanu pārtikā. Jau pirmajā kontaktā ar zemi ēdienā nonāk pietiekami daudz baktēriju, kas spēj izraisīt vēdersāpes vai pat nopietnākas problēmas.
MĪTS APGĀZTS
"Diemžēl piecu sekunžu noteikums ir mīts," portālam Food & Wine apstiprina gastroenteroloģijas zinātniece Vendija Lebreta, "nevaram rekomendēt kādu konkrētu laika sprīdi, kurā pacelta ēdiena lietošana pārtikā būtu droša."
Kolēģei piekrīt medicīnas doktors Kenets Brauns, kā piemēru piesaucot pirkstu laizīšanu pēc pieskaršanās grīdai. Neviens apzinīgs cilvēks to nedara, jo saprot, ka pirksti kļuvuši netīri. Tas pats attiecas uz pārtiku.
"Baktērijas spēj pāriet uz pārtiku gandrīz uzreiz pēc saskares. Neatkarīgi no tā, vai šis ēdiens ir lipīgs makaronu gabals, kas pievelk netīrumus, vai sauss krekers, kas izskatās šķietami tīrs," skaidro speciālists, "tādi faktori kā pārtikas veids, virsma un esošie mikroorganismi ietekmē vispārējo piesārņojuma risku, nevis piesārņošanas laiku."
BĪSTAMAS PAT "TĪRAS" VIRSMAS
Žurnālā Journal of Applied Microbiology publicēts pētījums liecina, ka salmonellas spēj inficēt maizi piecu sekunžu laikā. Šī ātrā pieķeršanās ir saistīta ar baktēriju struktūrām, ko sauc par fimbrijām jeb skropstiņām. Tās darbojas kā bioloģiski āķi, ātri saskaroties ar ēdiena virsmu un pielīpot tai.
Interesanti, ka visvairāk baktēriju ēdiens uzsūc no virsmām, kas izskatās vistīrākās. 2016. gadā veiktā eksperimentā ar arbūzu, sausu maizi, sviestmaizi un mīkstām konfektēm uz četrām dažādām apzināti piesārņotām virsmām – nerūsējošā tērauda, keramikas flīzēm, koka un paklāja – tika noskaidrots, ka no flīzēm ēdiens savāca vairāk baktēriju nekā no paklāja. Visātrāk tās uzsūca mitrs ēdiens – tāds kā arbūzs.
Pētījumā tika secināts, ka ilgāks kontakta laiks nodrošina lielāku baktēriju pārnešanu, taču piecas sekundes ir vairāk nekā pietiekami, lai ēdienā ieperinātos salmonella. Galvenā problēma ir risks saslimt ar kuņģa un zarnu trakta infekciju. Un šī infekcija var būt ļoti nepatīkama. "Simptomu spektrs var būt diezgan plašs, sākot no nelieliem kuņģa darbības traucējumiem līdz kaut kam daudz intensīvākam, piemēram, smagai dehidrācijai vai plaši izplatītām infekcijām, kas ietekmē ne tikai gremošanas sistēmu," potenciālās problēmas izklāsta Brauns.