Sleja

Plūdīs asinis

There Will be Blood — būs asinis, tiks izlietas asinis, plūdīs asinis — ar latviskojuma niansēs atšķirīgiem variantiem šīs filmas nosaukums ir vīdējis arī latvju medijos jau labu laiku. Vismaz kopš kino balvu maratona sākuma gada nogalē, kas loģiski kulminē februārī — Oskaros, šogad — 24.februārī.

4. aprīlis, 2008, 12:24

Aizmirstas lietas

Sirreālas sajūtas raisa nupat kā apgriezienus uzņēmušās Latvijas jaunās mūzikas dienas: komponistu jaunākie darbi tiek atkal vienkopus "inventarizēti" pēc gadus piecpadsmit ilga pārtraukuma. Tas liek atcerēties laikus, kad pastāvēja Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca un dienasgaismu ieraudzīja Vijas Beinertes nostalģiskā komēdija Aizmirstās lietas: nesen šo retumu varēja noskatīties kinoteātrī Rīga, un it kā nekas no tās šarma gadsimta ceturkšņa laikā nebija zudis.

4. aprīlis, 2008, 12:19

Kā pirkt kultūru

Manā dzīvē ir parādījusies jauna izprieca — audiogrāmatas. Dažādās dažādu aktieru ierunātās grāmatas es lielākoties klausos mašīnā, turpceļā — minūtes četrdesmit, atpakaļceļā — visas piecdesmit, katru dienu. Laba literatūra pat sastrēgumus ļauj uztvert absolūti filozofiski. Un tu gaidi šo brīdi, kad apsēdīsies pie stūres, ieslēgsi dzinēju, lai nedaudz uzsilst, kasešu magnetofonā ieliksi kasetes adapteri, tā vadu pieslēgsi mp3 atskaņotājam, nospiedīsi Play un atgriezīsies nevis lappusē.

4. aprīlis, 2008, 12:11

Mākslas blaknes

Bezjēdzīgā jezga, kas sacēlusies ap mazgadīgo pilsoni Pinokio Pornogrāfu, man riebjas. Riebums nav pat saistīts ar dažu ambiciozu, atvainojos, ka lietošu kopš neseniem laikiem jau folklorisko latvju vārdu, "kretīnu" prāta mazspēju, kaut gan šī vārda medicīniskā nozīme nudien ir tā precīzākā, kā var apzīmēt atsevišķu Latvijas likumsargu kantoru amatpersonu centienus apstrīdēt acīm redzamo — to, ka nekāda "pornogrāfija" Pinokio plakātā redzamajā puisēna kailfoto nav un nevar būt pēc definīcijas.

4. aprīlis, 2008, 11:51

Mēs ar Soņu

Vācu jaunie mākslinieki mūsu radošajā namā, iespējams, ir kontrolfrīki. Man tas ir pārsteigums, jo bija licies, ka "mākslinieks" ir kaut kāds universāls saprašanās kods. Lai arī pie mums, postsovjetiem, kapitālisma indes ietekmē pēdējā laikā arī ir gana kontrolfrīku, pārsvarā cilvēki neievēro termiņus, bieži svin svētkus un cits citu mierīgi traucē.

4. aprīlis, 2008, 11:48

Latgaliskais latviskums

Pirms neilga laika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika diskutēts par latgaliešu rakstu valodu. Kā varēja spriest no sēdes atreferējuma laikrakstā Latvijas Avīze (2008, 7.II), latgaliešiem tika ieteikts vairāk koordinēt rīcību, jo nelaime esot tā, ka latgalieši "kā jau īsti latvieši nemāk sadarboties", "Latgales sabiedrībā, kā šķiet, nav pietiekami spēcīgas autoritātes, kas dažādu organizāciju pūliņus spētu saliedēt un vadīt.

3. aprīlis, 2008, 17:09

Tu gribies cieši apkampjams

Kas nebūs dzirdējis par grāmatām, kuras nolikt grūti. Grāmatas, kuras satura un stāstījuma dēļ tik saistošas, ka to dēļ esam ar mieru atteikties no miega.

3. aprīlis, 2008, 16:32

Sauc mani par vilku vai lāci

Sauc mani par vilku vai lāci, kad tik es tas neesmu, teikts tautas parunā. Un tomēr personvārds nav tikai personvārds, tas liecina par kultūras virzību, laika garu, modi u.tml. Agrāk personvārds bija sakņots noteiktā konfesionālā, vēsturiskā vai dzimtas tradīcijā. Liela nozīmē agrāk bija dzimtas vārdiem. Vectēva vārdā nosauca tos, kuriem bija jākļūst par dzimtas turpinātājiem (amata vai īpašību ziņā).

3. aprīlis, 2008, 16:30

Nekad vēl Everestā

Nekad vēl Latvijā nebija skanējusi Sergeja Prokofjeva koncertsimfonija čellam ar orķestri mi minorā op.125 jeb Sinfonia concertante. Kāpēc? Laikam ir vajadzīga jaunība plus milzu apņemšanās, lai šim gabalam vispār ķertos klāt. Marta Sudraba nupat to paveica. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Gintara Rinkēviča vadībā programmā Krievu klasiskās mūzikas pērles viņa izlauzās cauri šim mežonīgi grūtajam skaņdarbam ar pirmatklājēja satraukumu, prieku un spītību.

3. aprīlis, 2008, 16:26

Patriotisma stundas

Ne tikai LNT demonstrētā "vēstures beletrizācija" (lasi: viltošana) seriālā "Smerš", kuras varoņi — padomju armijas nāvinieku kaujas vienība — darbojas kādā mistiski abstraktā Baltijas valstī (nojaušams — Lietuvā), bet arī no rītdienas kinoteātrī Coca-Cola Plaza startējošā spēlfilma Mēs esam no nākotnes, kas ir Krievijas Kultūras attīstības aģentūras specpasūtījums "jaunatnes patriotiskajai audzināšanai", cilvēkiem ar sensiblāku nacionālā pašlepnuma izjūtu var likt domāt, ka Latvijā tiek īstenota plaša mēroga ideoloģiska diversija, aizvien vairāk pieradinot "aborigēnus" uzskatīt šo valsti (Latviju) par kādu stratēģiski nemazsvarīgu Krievijas guberņu, kurā darbojas ideologēmas un dzīvesstils, kas pilnībā attiecas uz Krieviju.

3. aprīlis, 2008, 16:24

Par kādu vārdu un kādu cilvēku

Ir tāds vārds kultūrtrēģeris — kādā vecā vārdnīcā tas tiek traktēts kā "Eiropas izglītības, civilizācijas nesējs un izplatītājs". Bet, manuprāt, tas vienkārši ir tāds cilvēks — lokomotīve, kurš atnāk un saka: "Klau, izdarīsim, lūk, tādu lietu! Būs baigi forši." Un atrodas cilvēki, kuri viņam tic un piedalās. Un diezgan bieži viņiem galu galā kaut kas arī izdodas.

3. aprīlis, 2008, 16:22

Mēs ar Soņu tālāk

Jaunajiem vācu māksliniekiem mūsu radošajā namā ir alerģija pret klasiku. Ne tikai savus raiņus nemīl, bet arī klasisko sižetu, reālās pasaules atveidu nicina. Zīmē tikai tā, lai normāls cilvēks nevar saprast, kas tur uzzīmēts. Eksperimenti ar faktūru, krāsu un līniju spēli. Tīna zīmē apļus un svītras ar akvareli un kaut ko pieraksta klāt ar parasto zīmuli.

3. aprīlis, 2008, 15:59

Šodien

Sleja