Visticamāk, nosaukumu Plūdīs asinis piesaukšu arī tuvīnā nākotnē Berlīnes kinofestivāla sakarā. No rītdienas — 7.februāra — Berlīnē startē viens no zīmīgākajiem un vērienīgākajiem Eiropas kino dzīves notikumiem, kas Latvijas kino videi varbūt ir pat būtiskāks par Kannām un Berlīni. Kas tur ko uz Berlīni neaizlidināties, tālab arī latviešu kinematogrāfistu klātbūtne pēdējos gados Berlīnē ir apbrīnojami daudzskaitlīga. Iespējams, reiz pienāks tie laiki, kad beidzot vairosies arī festivāla oficiālajā programmā uzaicināto filmu skaists — ne tikai kultūrļaužu delegācijas masa, kaut katra iespēja savām acīm redzēt, ko tad piedāvā pasaules kino process (ne filtrētā Holivudas produktu gūzma), iespējams, šo brīdi tuvina.
Smadzeņu barība ir svētīga, un Berlīnes festivāls to filmu veidā piedāvā dāsni. Pat, ja no programmu pieteikumiem pagaidām ļauts uzķerties uz diviem popkultūras vārdiem — Rolling Stones un Madonna (M.Skorsēzes filma par grupu Rolling Stones atklāj festivālu, savukārt Madonna debitējusi režijā), cītīgāk rokot, atradīsies arī pērles. Protams, prese ņemsies ar skaļajiem vārdiem, nevis kādu tur mazu, smalku paralēlās programmas filmu. Kas mums "nabagiem" atliek?
Kas attiecas uz Plūdīs asinis, šai filmai es mierīgu prātu atdotu Berlīnes Zelta lāčus jau tagad. Protams, ar oriģinalitāti neizcelšos — filmas kontā ir slavinošas atsauksmes Amerikas presē, arī astoņas Oskara nominācijas un vienas no pērnā gada būtiskākās amerikāņu filmas statuss. Naftas biznesa veiksminieka, cilvēka, kura dvēseli saēdusi nafta, varas un naudas vilkme, visticamāk, atnesīs Oskaru ģeniālajam britu aktierim Denijam Dejam-Lūisam.
Taču ne par oskariem un lāčiem šis stāsts. Amerikāņu režisors Pols Tomass Andersons, kura vārds filmas Magnolija cienītāju vidū nav īpaši jāreklamē, ir radījis vienu no saviem vislabākajiem darbiem. Vīrišķīgu, skarbu, lakonisku un nežēlīgu skatījumu uz naftas biznesa aizsākumiem — filmu, kurā neparādās neviena sieviete (izņemot masu skatus), filma, kuru noskatoties nespēj atjēgties no saltiem drebuļiem: tās jēga ir smaga — talantīga biznesa cilvēka, naftas biznesa aizsācēja XX gs. sākumā totālās morālās sagrāves un pašdestrukcijas stāsts.
Nē, P.T.Andersons i negrasās bakstīt ar pirkstu, rādot, kurp noved alkatība un visa cilvēcīgā pakļaušana biznesa interesēm, kaut kādā no ārzemju presē publicētajām intervijām Andersons ironizējis, ka viņa filma esot īpašs veltījums "vīru spēlēm", mānijai "mērīties ar gailīšiem" — varu un naudu, ļaujot plosīties instinktiem un nespējai apstāties savā raušanas mānijā. Filma satriec ar nevainojamo profesionālismu — savdabīgo muzikālo rindu, nokvēpušajiem, ellišķīgiem radījumiem līdzīgiem naftiniekiem, kas alkatīgi meklē savu melnā zelta dzīslu.
Talantīgs Eptona Sinklera romāna ekranizējums un arī apbrīnojami mūsdienīgs vēstījums par biznesa būtību. Filma no 22.februāra būs skatāma Rīgā, Forum Cinemas. Pirms tam tā startē arī Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā.