Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 1.decembra līdz otrdienai, 22.decembrim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 9 073 492 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.
Apgrozāmo līdzekļu subsīdijas varētu piešķirt uzņēmumiem ar apgrozījuma kritumu pirms Covid-19 krīzes, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Tad, kad tiek runāts par mūsu valsts mērķiem, visai regulāri tiek pieminēta virzīšanās uz Ziemeļvalstu modeli daudzās jomās, it īpaši nodarbinātībā, darba kultūrā un sociālajā atbildībā. Tomēr līdz Ziemeļvalstu modeļa sasniegšanai mums Latvijā vēl ir tik tālu kā līdz Mēnesim. Nodarbinātības jomā atpaliekam ne tikai darba samaksas līmeņa ziņā, bet nereti arī darba organizācijas un kultūras aspektā. Abstrahējoties no atalgojuma atšķirībām, jānorāda, ka darba vides problēma Latvijā ir regulārās virsstundas un darba pienākumi laikā, kas netiek apmaksāts. Šāda prakse daudzviet ir praktiski obligāta.
Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 13.reizi pēc kārtas atzīta energokompānija Latvenergo, trešdien preses konferencē sacīja Latvijas vērtīgāko uzņēmumu Top101 veidotāji.
Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) neliela mēroga uzņēmumus mēdz uzskatīt par ekonomikas galveno balstu, jo šādi uzņēmumi nodrošina gan darbvietas, gan nodokļu maksājumus, gan arī dinamisku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī sociāli labvēlīgu gaisotni.
Darba tirgum mainoties straujāk nekā akadēmiskajai videi, politiskā līmenī norisinās diskusijas par nepieciešamām pārmaiņām izglītības saturā. Pagaidām darba devējiem bieži nākas plātīt rokas, redzot, ka trūkst prasmīgu darbinieku. Lai risinātu darbinieku trūkuma problēmu, uzņēmumi paši sākuši apmācīt darbiniekus. Vai tā varētu kļūt par jaunu normu?
Par jaunā lielo uzņēmumu atbalsta fonda mērķiem un finansējuma avotiem Guntaram Gūtem stāsta finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš
Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Latvijas atbalsta programmu uzņēmējiem Covid-19 krīzē, kuras budžets ir aptuveni 51 miljons eiro, informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Kaspars Kreics.
Valsts varētu subsidēt Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo uzņēmumu strādājošo algas, tam veltot 51 miljonu eiro, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais priekšlikums.
Saasinoties Covid-19 izplatības riskiem Latvijā un citur pasaulē, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kurus šī situācija jau ir negatīvi ietekmējusi. Patlaban Covid-19 globālo pandēmiju vairs neuzskata tikai par pasažieru pārvadājumu un tūrisma biznesa problēmu. Piemēram, pagājušajā nedēļā portāls BNN, atsaucoties uz Igaunijas mediju ERR, vēstīja, ka "Igaunijā uz laiku darbu pārtrauca vienas no vērienīgākajām degslānekļa atradnēm šajā valstī, jo kādam raktuvju darbiniekam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19 un tāpēc mājās tika nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieku".
Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem dīkstāves gadījumā valsts varētu sniegt subsīdijas darbinieku algām, lai tie nebūtu jāatlaiž. Šādu iespēju vakar izskatīja Sadarbības padome sēdē, Dienai stāsta potenciālais ekonomikas ministra amata kandidāts Jānis Vitenbergs (KPV LV). Līdztekus plānoti tādi valsts atbalsta pasākumi viena miljarda eiro vērtībā kā nodokļu brīvdienas, finanšu garantijas un slimības lapu apmaksa.
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 10 443 jauni uzņēmumi, kas ir par 217 mazāk nekā 2018.gadā, savukārt likvidēti nepilni 24 000 uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotā informācija.
