Turklāt, raugoties no uzņēmumu klientu skatpunkta, nereti tiek uzsvērts, ka tieši nelielie uzņēmumi nodrošina individuālu pieeju, ieinteresētu un personisku attieksmi un nereti arī augstāku preču vai pakalpojumu kvalitāti, jo nelieliem uzņēmumiem ir svarīgs gan ikviens klients, gan arī katrs – pat maza mēroga – tirgus, kurā pārdot savas preces vai pakalpojumus.
Mūsu valstī patlaban iecerētā nodokļu reforma diemžēl nav vērsta uz atbalstu nelieliem uzņēmumiem un to stabilitātes stiprināšanu.
Tomēr, kā atgādina uzņēmējdarbības vides pārstāvji, politiķiem un arī sabiedrībai kopumā nelielo uzņēmumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā nevajadzētu novērtēt par zemu.
98,65% no uzņēmumiem
To, ka mazais bizness Latvijas ekonomikā spēlē ļoti svarīgu lomu, ''apliecina Lursoft finanšu dati par mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī par nodarbināto skaitu. Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kuri nodarbina mazāk nekā 50 darbinieku un kuri 2019. gadā apgrozījuši mazāk nekā desmit miljonus eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par desmit miljoniem eiro. Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai šie uzņēmumi klasificējami kā mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto, aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido 98,65% visiem Latvijas uzņēmumiem,'' mudina ņemt vērā Latvijas Biznesa savienība (LBS).
''Mazā biznesa sektors ir arī svarīgs darba devējs Latvijas iedzīvotājiem. Lursoft izpētījis, ka 2019. gadā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos bija nodarbināti 63,84% no visiem darbiniekiem, kas pērn strādājuši Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Faktiskos skaitļos tie ir 454,65 tūkstoši darbinieku, no kuriem 349,15 tūkstoši pērn strādājuši mikrouzņēmumos, bet 105,5 tūkstoši – uzņēmumos, kas klasificējami kā mazie uzņēmumi,'' uzsvērts LBS sagatavotajā informācijā.
Jāatgādina, ka aizvadītajā nedēļā pēc LBS iniciatīvas tika atzīmēta Mazā biznesa diena. Šāda īpaša Mazā biznesa diena tika atzīmēta jau astoto gadu novembra trešajā sestdienā, šogad tātad 21. novembrī. LBS norāda, ka tieši patlaban, Covid-19 pandēmijas laikā, atbalsts mazajam biznesam ir īpaši nepieciešams, jo mazā biznesa pārstāvjus "satrauc viņu uzņēmumu pastāvēšana un apdraudošās nodokļu izmaiņas, kas plānotas 2021. gadā".
LBS padomes priekšsēdētāja Elīna Egle mazā biznesa pārstāvjus ir mudinājusi Covid-19 krīzes pārvarēšanai attīstīt digitalizācijas risinājumus un izmantot valsts atbalsta instrumentus.
Savukārt ikvienu Latvijas iedzīvotāju Egle aicina ''rast iespēju atbalstīt radošus un uzņēmīgus cilvēkus, jo viņu pienesums Latvijas tautsaimniecībai un darbvietu nodrošināšanai ir nenovērtējams''.
''Atbalsti mazo biznesu ik dienu!'' mudina LBS padomes priekšsēdētāja. Jāpiebilst, ka LBS pārstāv vairāk nekā 500 uzņēmumu un uzņēmēju organizāciju, ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu interešu pārstāve ES, kā arī nodrošina dialogu ar Eiropas Komisiju mazo un vidējo uzņēmumu jomā.
Reputācijas stiprināšanai
Prognoze, ka Covid-19 krīzi izturēs tie nelielie uzņēmumi, kuri prasmīgi izmantos digitālos risinājumus, ir dzirdama laiku pa laikam. Mobilo sakaru operatora Tele2 šoruden publiskotā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja gan liecina, ka vairāk nekā puse – 58% – šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus. Savukārt aptuveni 90% no tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu. Tele2 veiktās aptaujas dati arī rāda, ka 38% uzņēmumu sociālos tīklus izmanto tiešajai pārdošanai, 36% – klientu apkalpošanai un konsultācijām, 35% – jaunu produktu vai pakalpojumu virzīšanai tirgū, bet 33% – uzņēmuma reputācijas stiprināšanai. Visbiežāk mazie un vidējie uzņēmumi izmanto tādus sociālos tīklus kā Facebook (92%) un Instagram (42%), vēsta Tele2.
''Latvijā ir vairāk nekā viens miljons sociālo tīklu lietotāju,'' atgādina Tele2 komercdirektors Raivo Rosts un piebilst: ''Dažādi pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem un izpēta tajos atrodamo informāciju, pirms veic pirkumus.''
Sociālie mediji ir ''lielisks veids, kā nesamāksloti parādīt savu uzņēmuma ikdienas darbu, piedāvātos pakalpojumus, kā arī sniegt ieteikumus'', atzīst zīmola Nemokies, piezvani Marekam, kas nodarbojas ar pārvākšanās servisu un citiem darbības virzieniem, vadītājs Mareks Ludvigs taču arī aicina uzņēmējus apzināties, ka ''zīmola tēls un atpazīstamība veidojas ne tikai no darbības sociālajos medijos'', jo ir svarīgi arī ''izpildīt solīto un sniegt personīgu, pozitīvu attieksmi katram klientam, tādā veidā panākot, ka klienti uzņēmumu iesaka citiem''.
Digitālā transformācija
Digitālo risinājumu nozīme tika uzsvērta arī nesen Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros notikušajās Uzņēmēju pieredzes dienās, ko rīkoja Swedbank sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Attīstības finanšu institūciju Altum.
Dalībnieku vidū bija ''pārstāvētas dažādas nozares, piemēram, informācijas tehnoloģijas un komunikācija, enerģētika, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana, loģistika, tirdzniecība, ražošana, būvniecība, tūrisms un citas'', informē Swedbank pārstāvis Jānis Krops.
''Līdz ar Covid-19 pandēmiju ir strauji mainījusies uzņēmēju eksporta stratēģija. Klātienes izstādes aizstāj neklātienes pasākumi, kā arī paveras jaunas iespējas tādos tirgos, kuros iepriekš iekļūt bija sarežģītāk. Lai atbalstītu uzņēmējus, pārskatījām LIAA atbalsta programmas, lielāku uzsvaru liekot uz digitālajiem pakalpojumiem,'' situāciju raksturo LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs.
''Digitālā transformācija ir skārusi gandrīz jebkuru uzņēmumu praktiski jebkurā nozarē, automatizējot darba procesus, apstrādājot informāciju, veicot uzskaiti un analizējot datus, komunicējot ar piegādātājiem un klientiem, kā arī arvien vairāk ikdienā strādājot attālināti un mācoties attālināti,'' tendences ieskicē informācijas tehnoloģiju jomas uzņēmuma Cyber Circle dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Orlovs.
Vidēji spēcīgs pesimisms
Covid-19 krīzes ietekmi šoruden izjūt visa uzņēmējdarbības vide, jo pat tiem uzņēmumiem, kuru darbību krīze tieši nav skārusi, bažas rada situācijas nestabilitāte. LTRK Ekonomikas indeksa vērtība šā gada trešajā ceturksnī bija 41,69 punkti, tas liecina, ka uzņēmēju vidū valda vidēji spēcīgs pesimisms. To atklāj LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS nesen veiktais pētījums.
''Pesimistisks noskaņojums vērojams visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Skatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, mazāk pesimistiski noskaņoti ir vidējie uzņēmumi un mazie uzņēmumi, savukārt pesimistiskāk noskaņoti ir mikrouzņēmumi un lielie uzņēmumi,'' sacīts LTRK sagatavotajā informācijā.
Savukārt Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas raksturo noskaņojumu dažādās nozarēs, oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija nedaudz pasliktinājušies gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā bija saglabājušies septembra līmenī, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.