Patlaban Latvijas valsts parāda ilgtspēja nav riskanta, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,092 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 4,6% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, aģentūru LETA informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.
Valsts parāds 2022.gadā varētu sasniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotājām makroekonomikas prognozēm.
Šā gada maija beigās valsts parāds nominālvērtībā veidoja 13,4 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2020.gada beigām, ir par 909 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 994,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Valsts parāds līdz 2021.gadam varētu sarukt par četriem procentpunktiem, teikts Finanšu ministrijas (FM) atbildes vēstulē Fiskālās disciplīnas padomei (FDP).