Viņa informēja, ka pēdējos gados Latvija pārfinansējusi lielu daļu no valsts parāda un patlaban lielākajai daļai parāda dzēšanas termiņš ir 2047.-2049.gadā. Parāds pārfinansēts uz vēsturiski garākajiem termiņiem un par vēsturiski zemākajām likmēm.
Jalovecka norādīja, ka divas trešdaļas valsts parādsaistību ir ar fiksētām procentu likmēm, līdz ar to tās neietekmēs Eiropas Centrālās bankas likmju celšana. Arī parāda dzēšanas grafiks ir izlīdzināts un vienā gadā nebūs jādzēš lielas parāda summas.
Vienlaikus Jalovecka atzina, ka šis gads finanšu tirgos ir sarežģīts un šī sarežģītā situācija joprojām turpinās. Ir bijuši periodi, kad neviens investors nav bijis gatavs aizdot Baltijas valstīm ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Tāpat Jalovecka norādīja, ka valstij jāturpina aizņemties arī šajos apstākļos, jo nākamgad ir jāpārfinansē 1,6 miljardi eiro no valsts parāda, un tas jādara arī paaugstinātu procentu likmju apstākļos.
"Jaunajos aizņēmumos mums palīdz valsts augstais kredītreitings ar stabilu nākotnes novērtējumu. Kredītreitingu aģentūras Latvijas valsts parāda līmeni uzskata par mērenu un bez augsta riska, kas ļauj aizņemties uz iespējami garākiem termiņiem un ar iespējami zemākām procentu likmēm," sacīja Jalovecka.
Tāpat viņa uzsvēra, ka šogad valsts parāds nepārsniegs 42% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados tas stabilizēsies un pat nedaudz samazināsies.
Jalovecka arī piebilda, ka Valsts kase ir uzkrājusi diezgan labu likviditātes buferi savos kontos un jūtas komfortabli. Tāpat veiksmīga bijusi arī finansējuma piesaistīšana iekšējā tirgū, piemēram, šogad iekšējā tirgū Valsts kase aizņēmusies vienu miljardu eiro par mērenām likmēm.
Vienlaikus Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, kā jau vēstīts, diskusijā norādīja, ka valdības sniegtais atbalsts ekonomikai pandēmijas laikā, kā arī pašreizējā krīzē, ir kāpinājis kopējo valdības parādu līdz aptuveni 14 miljardiem eiro jeb 45% no IKP. Vienlaikus valdības parādu procentu maksājumi pašreiz ir tuvu zemākajam līmenim kopš neatkarības atgūšanas - aptuveni 0,5% no IKP apmērā.
Vilerts skaidroja, ka iemesls tam ir sekmīgs darbs iepriekšējā desmitgadē, pārfinansējot valdības parādu par rekordzemām procentu likmēm, piemēram, 2021.gadā Latvijas valdība emitēja desmitgadīgas obligācijas gandrīz pusotra miljarda eiro apmērā ar kupona likmi 0%.
"Atšķirībā no mājsaimniecībām un uzņēmumiem, valdību procentu maksājumi nemainās līdz ar tirgus likmēm, tāpēc arī regulārie maksājumi vismaz tuvākajā nākotnē strauji nepieaugs," teica Vilerts.
Vienlaikus ekonomists atzina, ka jaunā aizņemšanās tirgos būs dārgāka, tomēr Latvija ir ne tikai izmantojusi zemo procentu likmju laikmetu, lai pārfinansētu valdības parādu par zemām likmēm, bet arī izdarījusi to uz visai ilgu laika periodu. Tuvākajos gados Latvijai ir jāpārfinansē ceturtā daļa no parāda.
"Tomēr zemās procentu likmes attiecās uz esošo parādu. Jebkura papildu aizņemšanās budžeta deficīta segšanai būs jāveic par tirgus likmēm, kas ir visai augstas. Tas liek būt piesardzīgiem, veidojot budžetu - zemo procentu likmju un bezmaksas aizņemšanās laiks ir cauri," piebilda Vilerts.