Janvāra vidū Latvijas sociālajos medijos izraisījās diskusija par to, vai Krimuldas novada pašvaldības lēmums - piešķirt labākās sekmes saņēmušajiem skolēniem brīvpusdienas, ir labākais veids kā motivēt jauniešus uz mācībām. Šo gadījumu nekavējās savā labā izmantot arī dažādas "klikšķu mednieku" un "Latvijā viss ir slikti" vietnes, lai kārtējo reizi parādītu, cik "traģiska" situācija ir Latvijā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs kā ēnu ziņotājs 2016. gadā piedalījās EP ziņojuma par dezinformācijas apkarošanu izstrādē. Auštrevičs uzskata, ka, tuvojoties EP vēlēšanām, viltus ziņu izplatītāji nekoncentrēsies tikai uz pāris valstīm, bet viņiem būs dažādas ziņas dažādām Eiropas valstīm.
Internetā atrodami neskaitāmi raksti, kuros paustas bažas par ekonomisko jeb kompakto fluorescences spuldžu nelabvēlīgo iedarbību uz cilvēka veselību. Piemēram, portāla abiem.lv rakstā apgalvots, ka darbinieki, kas caurām stundām strādā šādā apgaismojumā, ir pakļauti jebkādu audzēju veidošanās riskam. Savukārt portāla nra.lv senākā publikācijā teikts, ka šīs spuldzes var izraisīt migrēnu, nogurumu, krampjus, kā arī vēzi.
Iedzīvotāji sociālajos medijos bieži dalās ar tām ziņām, kuras izraisījušas viņos kādas spēcīgas emocijas, tomēr par tālāk nodotās informācijas patiesumu ne vienmēr pārliecinās. Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele Dienai atzīst, ka daļa jauniešu ne tikai nezina, kā noteikt, cik uzticams ir informācijas avots, bet viņus nemaz neinteresē valstī notiekošie procesi. Šādu jauniešu uzmanība tiek pievērsta ar skaļiem virsrakstiem, kas balstās uz emocijām, un nepatiesā informācija tiek nodota tālāk.
Projekta Melu tvertne laikā uzskatāmi novērots, ka viltus ziņu un klikšķu mednieku interneta vietnes bieži pat necenšas radīt priekšstatu par kvalitatīvu žurnālistiku, un, pamanot dažas iezīmes, pat nevērīgam lasītājam ātri vien vajadzētu rasties aizdomām.
Viltus ziņu mediji un apmeklējumu mednieki, izmantojot sabiedrības interesi par aizsaulē aizgājušajiem, lai "nopelnītu" pēc iespējas vairāk klikšķus savām interneta vietnēm, ziņojot par sēru vēstīm, virsrakstos izlaiž būtisku informāciju.
Portālos Manaoga.lv un Abiem.lv publicēti ārzemju kardiologu uztura ieteikumi. Manaoga.lv rakstā apgalvots, ka kardiologi rekomendē katram, kurš vēlas rūpēties par savu sirds veselību, dienā apēst 40 gramus siera, savukārt portāla Abiem.lv rakstā teikts, ka britu kardiologs Asims Malhotra saviem pacientiem iesaka lietot uzturā produktus ar bagātīgu tauku saturu un turēties tālāk no visiem holesterīnu pazeminošiem produktiem. Tāpat britu kardiologs uzsver, ka "tieši cukurs ir ļaunākais cilvēka organisma ienaidnieks". Aicinājām uztura speciālisti Evu Kataju komentēt kardiologu ieteikumus.
Melu tvertnes arhivētos un anotētos materiālus var sadalīt divās grupās. Pirmā grupa – klikšķu mednieku saturs (bieži vien acīmredzami nepatiess), kas cilvēku pievilina ar skaļiem virsrakstiem, bet otrā – apzināta propaganda. Lai arī Saeimas vēlēšanas ir aiz muguras, kontekstā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra direktora Jāņa Sārta teikto, ka valstīs, kas nav sagatavotas, ir redzamas efektīvas iejaukšanās vēlēšanās, vērts ir apskatīt, kā darbojas tieši propagandas un alternatīvo faktu radītāji Latvijas un pasaules informācijas telpā.
Kopš 17. novembra Francijā plosās protesti, kuri sākās kā reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu. Tie ātri pārauga plašākā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums. Tāpat kā Katalonijas neatkarības protesti, Brexit kustība un tamlīdzīgas politiskas un sociālās masu aktivitātes, arī "dzeltenās vestes" ir ierautas sazvērestības un melu ziņu virpuļos, ko izmanto arī citas valstis.
Tik, cik senas ir vakcīnas, seni ir arī dažādas vakcinācijas pretinieku kustības. Atsevišķos portālos reizi pa reizei par šo tēmu parādās raksti, kas virsrakstā bieži iekļauj vārdus "patiesība" un "vakcīnas", un, lai piešķirtu dramatismu, nereti arī vārdu "šokējoši", liekot domāt, ka lasītājs pēc šī raksta atvēršanas varēs uzzināt visu, ko ārsts viņam nav pastāstījis par vakcināciju. Portālu jauns.lv un idealavalsts.lv rakstos tiek vītas sazvērestības teorijas par to, ka ārsti un pētnieki slēpj no sabiedrības patieso vakcīnu ietekmi. Raksts atbilst kategorijai - "Māņi par veseību."
Ziņu portāli Vesti.lv un Press.lv pārpublicējuši kādas Facebook lietotājas ierakstu, kura sociālā tīkla grupā Krievu izglītība Latvijā apgalvo, ka vienā no Rīgas skolām, neminot tās nosaukumu, pedagogiem rudens brīvlaikā pasniegti dažādi kursi, tai skaitā šaušanas apmācība. Neviens no portāliem nav mēģinājis pārbaudīt šo informāciju un noskaidrot, cik patiesi ir sievietes apgalvojumi, bet vienkārši vārds vārdā pārkopējuši Facebook ierakstu. Portālam Diena.lv Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzsvēra, ka nav iepirkuši vai īstenojuši kursus, kuros būtu paredzēta šaušanas apmācība. Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā (RD IKSD) norāda, ka tā padotības iestāde - Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) - šādus kursus nav piedāvājis.
