Iesākumā parunāsim par sociālo tīklu un interneta ietekmi uz vēlēšanu procesu un ar to saistītajiem riskiem. Kā, jūsuprāt, šie faktori iespaidoja 13. Saeimas vēlēšanas Latvijā?
Es domāju, ka šīs bija pirmās vēlēšanas, kurās sociālajiem tīkliem bija tik liela loma vēlētāju uzvedības definēšanā. Protams, arī televīziju joprojām skatās daudz, taču dati aizvien vairāk rāda, ka emocionālo uzvedību krietni vairāk ietekmē sociālie mediji, jo tie uzrunā daudz personīgāk. Latvijas pieredze šajā ziņā nekādi nav unikāla, es to redzu kā kopēju tendenci, ka vēlētāju paradumi atbilst tā saucamajiem informācijas burbuļiem, piederība kādai grupai aizvien vairāk nosaka izvēli vēlēšanās. Tas bija acīmredzami. Šajā ziņā Zviedrijā ir līdzīga situācija, un domāju, ka Igaunijā nākamgad saistībā ar vēlēšanām būs vērojams tieši tas pats.
Otra lieta – sociālajos medijos izteikti komunicē emocijas un bieži vien tās dažādās ļaužu grupās ir pretējas. Tāpēc daudziem 13. Saeimas vēlēšanas likās emocionāli pielādētākas, jo komunikācija no sociālajiem tīkliem pārceļas arī uz citiem medijiem un tas kļūst par vispārēju fonu, līdz ar to emocionalitāte pēc vēlēšanām nenorima.
Mēs piedzīvojam lielākās izmaiņas informācijas patērēšanas paradumos, kādas tās bijušas. Tam neapšaubāmi ir ietekme uz dažādiem sociālajiem procesiem un nenoliedzami arī uz vēlēšanām.
Arī Latvijā pirms vēlēšanām bija vērojami Twitter troļļi un pirktie, robotizētie konti ar mērķi atkārtot vienu un to pašu informāciju, piemēram, par labu kādiem no vēlēšanu dalībniekiem. Šādus Twitter kontus ir samērā viegli atpazīt, bet ir daudz neidentificējamu interneta platformu izmantošanas veidu.
Jāsaka, par laimi, latviešu valodas telpa ir pietiekami maza un nav īsti ļāvusi komercializēties, piemēram, robotkontu sfērai. Tie ir redzami, bet to ietekme nav plaša. Savukārt globāli veidojas tirgus, kurā var pirkt šāda veida pakalpojumus pamatā angļu, spāņu, krievu valodā, turklāt tas ir lēti un vienkārši. Pasaulē šajā tirgū ir piedāvājums ar ļoti vienkāršotiem botu vai troļļu pakalpojumiem līdz pat attīstītām sistēmām, ko bez speciālu algoritmu palīdzības ļoti grūti identificēt, vai tas ir robotizēts konts vai daļa no kādas lielākas sistēmas. Latvijā tādas neesam redzējuši.
Protams, jārēķinās, ka mēs neredzam visus datus. Facebook vai Google dati paliek pašu kompāniju ziņā. Varam pārbaudīt tikai atsevišķas detaļas, ko paši empīriski ieraugām, bet ir vēl daudz nezināmā, netiekot pie šiem datiem. Tāpēc es uzskatu, ka vismaz Eiropas līmenī jārunā par pamatprincipiem, kas iet tālāk par personas datu regulu, un noteiktu, kādi pienākumi varētu būt lielajām tīmekļa kompānijām. Nav pieņemami, ka kādā valstī tuvojas vēlēšanas un visi ar tām saistāmie riski, bet valsts nevar rēķināties, ka datu turētāja kompānija sadarbosies un palīdzēs šos riskus novērst. Tas ir diezgan nenopietni.
Facebook vadošas amatpersonas pēdējā gada laikā ir smagi kritizētas un stundām ilgi publiski tincinātas par personu datu izmantošanas pārkāpumiem.
Šis vilciens ir iekustējies, un Facebook gadījums atbilst teicienam: ko sēsi, to pļausi. Galu galā viņi ļoti agresīvi un apzināti nopelnījuši no feikiem kontiem, kad tie izmantoti Krievijas un citu spēlētāju labā, lai ietekmētu vēlēšanas un citus sociālos procesus. Taču Facebook nav vienīgā platforma dezinformācijas izplatībai. Jaunākie novērojumi liecina, ka dezinformācijas izplatīšanai aizvien biežāk izmanto arī WhatsApp, Telegram. Līdz pat tādam līmenim, ka dezinformācijas iespaidā pūlis Indijā nolinčo cilvēkus. Tāpat liela ietekme tieši caur WhatsApp izplatītai nepatiesai informācijai bijusi uz vēlēšanām Meksikā, Brazīlijā. Tāpat viegli manipulējams rīks ir YouTube, kas pieder Google. Esam redzējuši, ka Google reklāmas laukumos popularizēta YouTube ietekmēšanas programmatūra. Līdz absurdam!
Ņemot vērā visu šo sarežģīto kontekstu, noteikti tiek apzinātas iespējas informācijas uzbrukumu atvairīšanai saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām nākamajā gadā. Esam jau dzirdējuši replikas, ka Krievija gaida "veselīgāku un dialogam atvērtāku" pārstāvniecību EP, attiecīgi varētu likt lietā dažādus tīmekļa ietekmēšanas instrumentus.
Uz EP vēlēšanām attiecināmi divi aspekti. Pirmkārt, tās notiek daudzās valstīs vienlaicīgi un es nedomāju, ka iespējams realizēt šāda veida uzbrukumus visās valstīs vienlaicīgi.
Protams, kādas četras vai piecas valstis dod lielāko daļu no pārstāvjiem EP, kas atvieglo potenciālo dezinformatoru darbu. Taču otrs būtisks elements ir tipiski ļoti nelielā cilvēku iesaiste EP vēlēšanās, līdz ar to ir procentuāli lielāka iespēja, ka, manipulējot procentuāli nelielu vēlētāju daļu, ietekme uz vēlēšanu rezultātiem var atstāt lielāku efektu. Protams, šie riska faktori tiek ņemti vērā un mūsu līdzšinējais darbs saistībā ar EP vēlēšanu drošību dažādās valstīs principā liek domāt un atgādina, ka tad, ja valstis pienācīgi nesagatavosies, tās var rēķināties ar ļoti lielu varbūtību, ka pieredzēs iejaukšanos no malas.
Protams, jāņem vērā arī gadījumi, ka šādiem ārējiem spēkiem ir kāds domubiedrs vai izmantojams spēks kādas valsts iekšienē, jo viņu intereses sakrīt. Par piemēru varētu minēt Čehijas Komunistisko partiju, kas ļoti izteikti saspēlējās ar negatīviem spēkiem no Krievijas.
Runājot par savlaicīgu gatavošanos pirms vēlēšanām, Latvija saistībā ar 13. Saeimas vēlēšanām uzslavēta, jo, pateicoties valsts pārvaldes, IT drošības uzraugu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu iestāžu sadarbībai, uzbrukumi vēlēšanu procesam novērsti.
Noteikti. Šobrīd igauņu un somu kolēģi pirms vēlēšanām savās valstīs brauc šurp un apgūst Latvijas pieredzi. Mūsu secinājumi interesē daudzus.
NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra (StratCom) jaunākie pētījumi parāda uztraucošu ainu par iespēju nopirkt dezinformējošus kādam labvēlīgus vai, gluži otrādi, iznīcinošus komentārus, troļļus, pat uzlauztus kontus.
Es domāju, ka pamatā tā ir lielo saziņas rīku kompāniju atbildība. Kā jau teicu, nevaram šo problemātiku risināt, kamēr pētniekiem nav pieejas, piemēram, Google datiem. Ir vesels tirgus, kas piedāvā jūsu minētos darījumus, kas, manuprāt, ir pretēji šo kompāniju interesēm, bet acīmredzot arī viņiem atlec kāds komerciāls labums, jo kādu tīmekļa platformu apmeklē biežāk un ilgāk.
Manuprāt, pirmkārt, ir vajadzīga sistēma, kas ļautu realizēt pašlaik nepieejamo datu auditus, lai mēs būtu droši. Tas interesē daudzus. Pašlaik sāk parādīties tirgus sadaļa, kurā, piemēram, PR aģentūras, kas internetā izvieto reklāmas, analizē tā saucamo influenceru sekotāju autentiskumu. Piemēram, kāds šāds influenceris lepojas, ka viņa kontam seko 1 000 000 cilvēku, tāpēc par katru Instagram ierakstu var prasīt lielu naudu. Taču, kad sāk vētīt šos sekotājus, izrādās, ka liela to daļa ir nopirkti un nav īsti, tāpēc konta turētājs nedabū prasīto naudu. Atkal absurda situācija, ko bez pašu platformu iesaistes nevar atrisināt.
Kāpēc mums par to būtu jāuztraucas? Arī mūsu veiktie eksperimenti parādīja, ka lielu lomu spēlē algoritmi. Piemēram, kad noteikts daudzums cilvēku sāk skatīties video, kaut ko klausīties vai "laikot" kādus komentārus, konkrētās platformas algoritmi ļoti konkrēti fiksē, vai cilvēki uz kādu paziņojumu reaģē vai nereaģē. Ja ir daudz sākotnējo skatījumu, algoritms šo apmeklējumu dzen mākslīgi uz augšu un uz to "pavelkas" arvien vairāk reālu lietotāju. Radot šādas tīmekļa sensācijas, tā ir manipulēšana ar cilvēku priekšstatiem, jo šie platformu algoritmi ļoti strādā tieši uz to, kā cilvēki reaģē.
Varbūt ir diezgan vienalga, kamēr to izmanto kaķīšu video popularizēšanai, bet, ja tādā veidā uz priekšu var "dzīt" politiskas vai radikālas idejas, tas var kļūt ļoti bīstami.
Runājot par valstu atbildību šo problēmu risināšanā, manuprāt, valstīm nebūtu savā komunikācijā jāmāna cilvēki, bet gan jābalstās uz faktiem. Ja valstij nav šādu robežu, tad iespējams izmantot visu šo tīmekļa rīku arsenālu līdz pat tehnoloģiski labi izveidotiem video vai audio materiāliem, ka cilvēks nevar atšķirt, vai tas ir īsts vai apzināti sameistarots materiāls. Par 10 000 dolāru mēnesī arī šādas kampaņas var pasūtīt.
Kā attīstījusies melu ziņu portālu kustība, kas darbojas ar mērķi nopelnīt ar izvietotajām reklāmām?
Pasaulē tā noteikti neiet mazumā, globālā līmenī šī aizvien ir liela problēma. Latvijas mērogā šādu gadījumu ir maz, kas saistīts ar manis jau minēto faktoru – Latvija ir maza. Ir runa par pilnīgi citiem mērogiem, kad atceramies viltus ziņu "fabriku" Maķedonijā, kas sapelnīja lielu naudu pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2016. gadā. Šī problēma nav atrisināta, un es piekrītu, ka principā šī aktivitāte, it īpaši, ja izmantota ekstrēmās formās, būtu krimināli sodāma. Tas, manuprāt, būtu īstais veids, kā adresēt ziņu tiem, kuri melu ziņu portālus uzskata par iespējami labu biznesu: ja tu gribi pelnīt ar nepatiesām, ļoti emocionālām un sabiedrību graujošām ziņām, tad rēķinies ar sekām, kas var nozīmēt arī cietumsodu, nevis tikai kaut ko virtuālu.
Labākais, ko tam var likt pretī, ir kritiski domāt līdzi, ko un kur izlasīt, kā arī klasisko mediju loma.
Jā. Tas ir paradokss, ka principā klasiskos medijus smacē visi šie sociālie mediji, kas paņem reklāmas naudu, atņem biznesa modeļus utt. Vienlaicīgi demokrātiska sistēma nevar pastāvēt bez klasiskiem medijiem, objektīvām ziņām, dziļas analītikas. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti būtiski saglabāt klasisko mediju modeli, ka joprojām ir gan pieprasījums, gan atbalsts tādam mediju saturam, kas ir analītisks, objektīvs, apskata problēmu no visām pusēm un dod lasītājam iespēju domāt. Izdzīvošanas modelis ir objektīvas, dziļas ziņas, nevis ķeršana uz emocijām. Tas nozīmē arī atteikties no koķetēšanas ar klikbaita žanra virsrakstiem. Tie mediji, kas mēģina kopēt sociālo mediju ziņu ciklus, galu galā būs lieli zaudētāji, jo sociālajos medijos uztaisīt ziņu ir ļoti lēti, bet tradicionālam medijam tas izmaksā daudz vairāk.
Kā jūs novērtētu, vai sabiedrība top gudrāka no daudzajām informatīvajām kampaņām par viltus ziņām un ar tām saistītiem aspektiem?
Ir ļoti svarīgi, ka par to runā. Kad ārvalstīs stāstu, ka Latvijā tiek rīkotas šādas informatīvas un izglītojošas kampaņas par viltus ziņu fenomenu un kā pret to cīnīties, uz mani skatās ar skaudību. Bez šādām informatīvām aktivitātēm nevar, taču nevajadzētu iedomāties, ka ar šādiem pasākumiem varētu izdoties pilnībā atrisināt šo problēmu. Noteikti nē, un to neviens arī nesagaida. Tomēr tas ir loģisks pirmais solis.
Materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild Izdevniecība Dienas mediji.
Apčidrinskis
jautājums
viesis