Nav grūti prognozēt, ka opozīcijas pārstāvji izmantos šo iespēju, lai atkal paustu, ka viss notiek nepareizi, bet koalīcija izcels pozitīvo un pārmetīs opozīcijai populismu. Garlaicīgi.
Vakardienas valdības sēdes galvenais jautājums, ierasti vērtējot, bija punktu salikšana nākamā gada budžeta projektam. Tomēr ne mazāk nozīmīgas, manuprāt, bija debates par to, cik tālu institūcijas tikušas, gatavojoties patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Pēdējās nedēļās Austrumeiropas valstis - gan to politiskā elite, gan sabiedrība kopumā - izpelnījušās pārmetumus par nostāju patvēruma meklētāju sadalē. Turklāt kritiskās piezīmes pauž ne tikai Briseles birokrāti vai Rietumeiropas politiķi, bet arī plašs t.s. liberālo intelektuāļu loks, kuram - patīk tas kādam vai nepatīk - ir nesalīdzināmi lielākas iespējas izteikties Rietumu medijos un attiecīgi veidot Rietumu sabiedrisko domu.
Objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, tā sauktā bēgļu krīze) publiskās telpas tēmu hierarhijā notikumi Krievijā un Ukrainā krietni paslīdējuši uz leju. Lai gan lieki, šķiet, pierādīt, ka tam tā nevajadzētu būt, jo Latviju tas skar tikpat tieši.
Spriežot pēc informatīvās telpas, galvenā tēma, problēma utt., kas skar Vienotību, ir partijas priekšsēdētāja. Padomju varas gados Rietumos kremnologi mēģināja nojaust par procesiem kompartijā, lasot kopā druskas par to, kā kurš no PSRS varas elites pārstāvjiem sēž prezidijā, tribīnē vai paraksta kādu tekstu laikrakstā Pravda, XXI gadsimta Latvijā komentētāju svēts pienākums ir rūpīgi sekot ik Āboltiņas vai Straujumas publiski paustajam vārdam, izsverot nianses starp jēdzieniem "nogurums" un "stagnācija" precīzi fiksēt, ko kurš no valdošās partijas teicis par Āboltiņas vokālajām dotībām, lai visu šo intelektuālo vingrinājumu rezultātā kārtējo reizi dziļdomīgi apcerētu grupējumus attiecības un Āboltiņas patiesos, jebkurā gadījumā ārkārtīgi rafinētos plānus.
Tuvojas noslēgumam Zolitūdes traģēdijas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs. Pretēji līdzšinējai pieredzei par šādu konstrukciju kā Saeimas izmeklēšanas komisijas noderīgumu konkrētajā gadījumā varam atzīmēt, kā mēdz teikt, trīs labas ziņas. Pirmā: komisija kopumā spēja nepārvērsties par sacensību vietu vingrinājumiem populismā, kas, ņemot vērā izmeklējamo tēmu, bija reāls risks.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar, atklājot NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, pauda, ka "katru dienu notiek cīņa par cilvēku prātiem un sirdīm". Domāju, nekļūdīšos, sakot, ka Vējonis domāja Krievijas propagandu.
Finanšu ministrija (FM) pagājušajā nedēļā aicināja citas (jācer, ka aicinājums attiecas arī uz pašu FM) atturēties no tēriņiem, kas raksturojami nevis kā nozarei kopumā nepieciešami, bet ministrijās strādājošo darba apstākļus uzlabojoši, - jaunām mēbelēm, datoriem utt. Dažas ministrijas, piemēram, Zemkopības ministrija, piekrita, vien nobubinot, ka šādiem ierobežojumiem nevajadzētu būt ilgākiem par gadu. Savukārt citas, piemēram, Ārlietu ministrija (ĀM), aicinājumu, šķiet, nav sadzirdējušas vispār.
Amizanti, bet musulmaņu galvassegu jautājumā līdzīga pozīcija - lai gan ar dažādiem pamatojumiem - ir mūsu mūžīgajiem strīdniekiem nacionāļiem un liberāļiem. Pēdējie aicinājumus šādu galvassegu lietošanu ierobežot uzskata par vēršanos pret cilvēktiesībām, savukārt pirmie, šķiet, domā, ka šī tēma vienkārši ir nevēlama uzmanības novēršana no imigrācijas problēmām kopumā.
Jaunumu dzirnām nepieciešams regulārs jauna «maļamā»
pievedums. Tādēļ nav jābrīnās par rosību, kādu aizvadītās
nedēļas nogalē izraisīja ziņa, ka KNAB aizturējis Latvijas
dzelzceļa vadītāju. Ar jaunu sparu var ķerties pie
minējumiem, "patiesie iemesli ir..." konstruēšanas un līdzīgām
izpriecām.
Jūlija nogalē (21.07.) komentārā nobubināju, ka būs interesanti
vērot, kas notiks Straujumas atvaļinājuma laikā. Piemēram, par
premjeres pozīciju sašķobīšanos varētu liecināt tas, ka «posmā līdz
9. augustam kāds cits no koalīcijas - jo īpaši Vienotības
- vadošajiem politiķiem startēs ar paziņojumu par būtiskām tēmām
(Grieķija, bēgļi, izglītības un veselības nozare u.