Ko NATO tālāka iesaistīšanās karā Ukrainā nozīmētu Latvijas drošībai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro starptautisko attiecību un drošības eksperts Toms Rostoks.
Nacionālās apvienības (NA) un Attīstībai/Par (A/P) kā divu starp tā sauktajām latviskajām partijām pretēji radikālāko spēku pozicionēšanās tēmā par Krievijas sākto karu Ukrainā ir tikai mēģinājumi apsedlot Krievijas agresijas izraisītās emocijas, tās konvertējot visvieglāk iegūstamajās vēlētāju balsīs. Tas atbilst viņu elektorāta nišai, bet nesatur nekādu piedāvājumu, ko darīt ar sabiedrības problemātisko daļu, kas ir mūsu valsts patiesās galvassāpes.
Kā palīdzēt Ukrainai informatīvajā karā un kā neļaut šim karam sašķelt Latvijas sabiedrību, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.
Par to, kā Krievijas iebrukums un Rietumu sankcijas izskatās no Ukrainas rietumu galvaspilsētas Ļvovas, ukraiņu žurnālistu un rakstnieku Vitāliju Portņikovu iztaujā Agnese Margēviča.
Putina iebrukums Ukrainā latviešiem ir personisks gan cilvēciski ētisku, gan eksistenciālu iemeslu dēļ. Ukraiņi šobrīd karo par to, lai mēs nebūtu nākamie. Un mēs nedrīkstam atļauties būt relatīvi savā attieksmē ne politiķu, ne pilsoņu līmenī. Mums ir jāizdara mājasdarbs, lai mēs nebūtu nākamie, un finansējuma palielinājums aizsardzībai ir tikai obligātais minimums. Mums jāaug gan kolektīvi, gan katram kā indivīdam.
Par to, kā Saeimas balsojums pret Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā atspoguļo sabiedrības un politikas ideoloģiskās frontes līnijas, Agnese Margēviča sarunājas ar politikas zinātnes profesoru Jāni Ikstenu.
Ceļot apsūdzību bijušajai veselības ministrei no Attīstībai/Par! (A/P) Ilzei Viņķelei par amatpersonas bezdarbību vakcīnu iepirkumā, Ģenerālprokuratūra, protams, būs izdarījusi labu darbu, iejaucoties tajā tiesiskajā nihilismā, ko pēdējos pāris gadus mums demonstrē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tajā skaitā atsakoties ierosināt kriminālprocesu par šo iepirkumu, jo neesot atrasti pierādījumi korupcijai.
Pēc pirmajām pretrunīgajām reakcijām uz Saeimas konservatīvā vairākuma vakardienas balsojumu neapstiprināt Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kura pēdējā laikā publiskās intervijās kļuvusi par liberālās ideoloģijas karognesēju, aizstāvot arī pretrunīgi vērtēto ST lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām, vērā ņemams šķiet tikai viens jautājums. Un, proti, vai ir atsevišķi balsojumi, kuros Saeimā ievēlētie politiķi nedrīkst lemt politiski un vadīties pēc savas ideoloģiskās nostājas, un vai un kā tas vispār ir iespējams, ja šos konkrētos balsojumus vispār atstāj Saeimas lemšanā?
Laikā, kad prognozes par Krievijas radītā saspīlējuma attīstību ap Ukrainu mainās teju pa
stundai, atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis
Igors Rajevs intervijā Agnesei
Margēvičai skaidro iespējamos karadarbības scenārijus.
Taisnība ir kaut kur pa vidu, gribas teikt par aizvadītajā valdības sēdē notikušo kārtējo saķeršanos starp epidemiologiem un ministriem, ko premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) maigākā un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) smagākā formā pasniedza kā epidemiologa Ņikitas Trojanska kļūdainu prognozi par šoziem gaidāmajiem hospitalizējamo tūkstošiem, kuras pavadā gājuši nelaimīgie ministri.
Kāpēc Saeimas izmeklēšanas komisijas gala ziņojums par Covid-19 kļūdām un vainīgajiem sanācis bezzobains
– Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS) iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, kas notiek Vladimira Putina galvā, un militārā konflikta iespējamību mūsu reģionā ar politologu, Krievijas un starptautiskās drošības politikas ekspertu Kārli Daukštu sarunājas Agnese Margēviča.
Nebūtu īsti pareizi teikt, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija nebūtu nosaukusi vainīgos, kas atbildīgi par sabiedrībai daudz izmaksājušajām kļūdām vakcinācijas procesā un visā Covid-19 pandēmijas vadībā, jo piektdien pieņemtajā galaziņojumā nav minēti konkrētu atbildīgo politiķu vārdi.
Par to, kā pilienu pa pilienam brieda lēmums izstāties no Nacionālās apvienības (NA), par valdības nepieņemamajiem lēmumiem Covid-19 krīzē un partiju piedāvājuma trūkumu uzņēmējiem Saeimas deputātu, Valmieras Uzņēmēju kluba vadītāju Romānu Naudiņu iztaujā Agnese Margēviča.
Parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba rezultāts dažādos Saeimas sasaukumos allaž ir bijis vairāk mērķēts uz kāda skandāla notušēšanu, ne vainīgo personu un problēmu izgaismošanu, un, spriežot pēc Dienas rīcībā nonākušā galaziņojuma projekta, tāds ticis iecerēts arī gadījumā ar parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kurai kopš aprīļa bija jāizmeklē valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.
Militārais saspīlējums reģionā, kā arī Krievijas ģeopolitiskās spēles ar energoresursiem, visticamāk, ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem piešķirs būtisku lomu gaidāmajā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Ceturtdien parlamentā notikušās ikgadējās debates parādīja, ka partijas tam īsti nav gatavas, jo par šīm tēmām spēj jēgpilni debatēt ierobežots politiķu loks.
Lai gan huligānisma pants Krimināllikumā, kas ļauj sodīt līdz pat brīvības atņemšanai, jau šobrīd tiek piemērots arī pret viltus ziņu izplatītājiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šomēnes Saeimā ir iesniedzis jaunus grozījumus, rosinot specifiski nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu kriminalizēt jaunā speciālā Krimināllikuma pantā.
Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu iztaujā Agnese Margēviča.
Laiks, kad kovidiepirkumos praktiski bez kritiska izvērtējuma tiek tērēti miljoni un tiek pieņemti nepopulāri lēmumi, kuru veiksme pandēmijas apkarošanā lielā mērā balstās sabiedrības uzticībā atbildīgajām institūcijām.
Par vakcīnu iepirkuma lietu, prokuratūras zaudētajām tiesvedībām un to, vai organizētā noziedzība un korupcija šobrīd rada draudus nacionālajai drošībai, ģenerālprokuroru Juri Stukānu iztaujā Agnese Margēviča.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Egila Zviedra izvirzīšanu SAB direktora amatam var dēvēt par valstij necerēti veiksmīgu, ja salīdzina ar scenārijiem, kādi teju divus mēnešus tika iztirzāti politikas aizkulisēs.
Pandēmijas polarizētā gaisotne ir sliktākais iespējamais laiks, kad notikt Saeimas vēlēšanām, bet tieši tādā situācijā mūsu sabiedrība nenovēršami ir nonākusi.
Kas slēpjas aiz nesenajām augstu Valsts policijas (VP) amatpersonu rotācijām un lēmuma Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieku Pēteri Bausku tomēr nesūtīt izdienas pensijā – Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā Agnesei Margēvičai.
Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.
Par to, kā vēlētāju balsis spēs sadalīt A/P un Jaunā Vienotība un kam ir lielākas izredzes iegūt protesta balsis – Aldim Gobzemam, Aināram Šleseram vai ZZS –, ar polittehnologu Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Bez jebkāda mājiena par pamatotām aizdomām par izdomātu vai caurcaurēm nepatiesu stāstu tomēr būsim godīgi – Rīgas domes valdošās Progresīvie/Par! frakcijas līdera Mārtiņa Kossoviča un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa trešdienas paziņojums par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājuma atraidīšanu ir viena no dīvainākajām un aizdomīgākajām aizejošā politiskā gada performancēm.
Vai jaunais Covid-19 paveids omikrons sabojās Ziemassvētkus vai arī kļūs par lūzuma punktu, vīrusam pārvēršoties par ikdienišķu, ne tik agresīvu un bīstamu, Agnesei Margēvičai skaidro RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Aigars Reinis.
Ceturtdien Saeima lielā vienprātībā ar cienījamu 71 balsi par Satversmes tiesas tiesneses amatā apstiprināja ilggadējo Tieslietu ministrijas augsti stāvošo ierēdni, bet pēdējā laikā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci Irēnu Kucinu.
Par nākamo Saeimas vēlēšanu aritmētiku, partiju nenotikušo konsolidāciju, koalīcijas un opozīcijas partiju izaicinājumiem ar Jaunās Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu sarunājas Agnese Margēviča.