Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 4. aprīlis
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Agnese Margēviča

Pavļuts un ZVA ražo vakcīnskepticismu

Apstākļos, kad plaši izplatīto neuzticību oficiālajiem viedokļiem un politikai var uzskatīt par galveno iemeslu satraucoši zemajam vakcinēto īpatsvaram sabiedrībā, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un citu atbildīgo reaģēšana uz sabiedrībā apspriestiem gadījumiem, kurus vakcīnu skeptiķi saista ar iespējamām vakcīnu blaknēm, ir nepietiekama, bet komunikācija – vēl lielākas aizdomas rosinoša.

Reģionus atstāja zaudētājos

Par to, vai reģioniem tiks vienīgi drupačas no kumosa, ko no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem nokodīs Rīga, kas ierēdniecības un partiju domāšanā sekmēja šādu iznākumu, un kā Latvija tiks galā ar dārgajām saistībām, kuras uzņēmusies, nostājoties uz ES zaļā kursa, Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli iztaujā Agnese Margēviča.

Ģenerālprokurors atradis zibens novedēju

Latvijas ģenerālprokurora kritika par pēdējā laika attaisnojošajiem spriedumiem skaļajās lietās, kas liecinot par "krīzi tieslietu sistēmā", no vienas puses ir vērtējama pozitīvi – akmens iemešana aizaugušā dīķī nevar nākt par sliktu, īpaši, ja to izsaka no tiesnešu vides nākušais Juris Stukāns.

Kad inteliģence vairs nav "noderīga"

Latvijā daudzus gadus pierasts, ka tā dēvētā inteliģence ir noderīgs dekors, ar ko izrotāt problemātisku vēlēšanu sarakstu vai kam uzgavilēt un izstumt uz skatuves kādā politmītiņā. Covid-19 krīze, iespējams, emocionāli un finansiāli sarežģītais laiks, kurā liegts uzstāties publikas priekšā, šīs "noderīgās" inteliģences vēlmi izteikties par procesiem ir attālinājusi prom no abstraktām politiskām konstrukcijām, kur ar viņiem bieži tika manipulēts, pievēršot viedokļiem, kas skar katru individuāli un ne tuvu neiekļaujas politiķu un sabiedrības pamatstraumes ieņemtajai pozīcijai.

Nevakcinēšanās ir attieksmes paušana pret valdību

Par to, kas vainojams zemajā vakcinācijas aktivitātē, partiju izredzēm nākamās Saeimas vēlēšanās un prezidenta Levita diviem gadiem amatā ar politologu Jāni Ikstenu sarunājas Agnese Margēviča.

Nepopulāru prezidentu ir vieglāk nepārvēlēt

Divi pirmie Egila Levita prezidentūras gadi ir pagājuši, kopjot harmoniskas attiecības ar valdošās koalīcijas partijām un mazāk veiksmīgi – ar sabiedrību, kurai ir cits viedoklis par valdības darbu, par ko liecina Valsts prezidenta institūcijai ārkārtīgi negatīvie reitingi. Tā nebūtu milzīga problēma Saeimā vēlētam prezidentam divus gadus pirms pārvēlēšanas, ja vien šīs partijas neradītu prezidentam galvassāpes gan ētisku pārkāpumu un korupcijas aizdomu dēļ, gan valdības ne tikai nepopulārās, bet objektīvi neprasmīgās krīzes vadības dēļ.

Rihards Kols: vērtību aukstais karš šķeļ Eiropu

Par to, vai tika saskaņots premjera atbalsts Ungārijas nosodījumam par "homoseksualitātes propagandas" nepieļaušanu un cik viegli koalīcijai ir saskaņot nostāju vērtību jautājumos, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu iztaujā Agnese Margēviča.

Valdības, nevis sabiedrības atbildība

Valdībai kopumā un koalīcijas partijām atsevišķi, protams, ir izdevīgi Covid-19 krīzes vadības problēmu pasniegt kā sabiedrības problēmu.

Gobzems ir izdevīgs Kariņam

Protesta balsu zvejotāja Alda Gobzema pēdējais izgājiens ar holokausta šausmu simbola Dāvida zvaigznes nēsāšanu un Covid ierobežojumu neērtību pielīdzināšanu holokausta ciešanām nav vērtējams tikai no ētikas viedokļa.

Pašvaldību iedzīvotāji nedrīkst palikt zaudētājos

Par pašvaldību gatavību dzīvei jaunajos novados, ES Atveseļošanas fonda līdzekļu apguvi un bažām par investīciju nevienlīdzīgu sadali Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.

Sadrumstalota politika bez ekspertīzes

Ziņa, ka valsts tērēs kārtējo lielo summu, lai pētītu, kādēļ tieši vēlētāju aktivitāte nesenajās pašvaldību vēlēšanās ir bijusi rekordzema, uz vispārējā fona tomēr šķiet tāda īpaši izsmalcināta ņirgāšanās par nodokļu maksātāju, kuram nu vēl jāpiemaksā, lai varas partijas noskaidrotu… ko tieši? To, ka vēlētāji bija vīlušies vai bez motivācijas, vai sev tīkamāko, ka pie vainas bija jaukais laiks un briesmīgais Covid?

Reformas, kas nereformē

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sociālo iemaksu reforma un jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) idejas par pensiju iemaksu 2. līmeņa reformēšanu no pirmā acu uzmetiena ir pretrunīgas, tomēr izgaismo vienu kopēju fundamentālu valdības problēmu – pat ja it kā tiek pareizi identificēta problēma vai vismaz saskatīta tās virspuse, zāles šīs problēmas ārstēšanai tiek piemeklētas aplamas.

Rezultāti pieprasa pārgrupēšanos

Bez atbalsta reģionos varu Rīgā grūti iekarot, tādēļ pašvaldību vēlēšanu rezultāti, kas neļāva pārkrāsot Latvijas reģionu politisko karti, kā to varbūt bija iecerējušas dažas varas partijas, liek paraudzīties, kā tas ietekmēs partiju gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī. Jau tagad no politiķu teiktā izriet, ka 8. jūnija pašvaldību vēlēšanas ir izraisījušas tādus pēcgrūdienus, ka dienaskārtībā ir gan iepriekš kuluāru sarunās vērtētā politisko spēku konsolidāciju pārvērtēšana, gan bažas, ka agresīvākie spēlētāji centīsies izmantot administratīvos resursus, lai "pārrakstītu" šo vēlēšanu rezultātus.

Zināšanu un kontroles trūkums noved pie pārkāpumiem

Par izmeklēšanām pret augstām iekšlietu sistēmas amatpersonām un šo pārkāpumu sistēmiskajiem iemesliem Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja priekšnieku Valteru Mūrnieku iztaujā Agnese Margēviča.

Valstsgriba kā strausa politika

Svarīgāki par jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) cinisko atklātību, piedraudot "nepareizi balsojušajām" pašvaldībām, ka ne jau sestdien notikušo vēlēšanu uzvarētājas Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un tās dalīborganizācijas, bet četras valdības partijas, kurām salīdzinoši nav klājies tik labi (ar izņēmumiem), būs tās, kas kontrolēs valsts budžeta un Eiropas fondu naudas plūsmas, bija Valsts prezidenta Egila Levita mēģinājumi situāciju kušināt. Prezidents nākamajā rītā sabiedriskās televīzijas ēterā pamācīja Eglīti, kā no situācijas ir jāizmelojas, proti, jāpaskaidro, ka tas tā nebija domāts, ka ne partija, ne valdība tā nerīkošoties.

Golubevas un Šuplinskas zemteksti

Pāris valdības portfeļu maiņas ir tikušas nepietiekami analizētas no tādiem aspektiem kā partiju un partiju apvienību iekšējās attiecības un politiskā ētika. Runa ir par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izrīkošanos ar savu "sievieti Latgali" – izglītības ministri Ilgu Šuplinsku – un Attīstībai/Par (A/P) iegūto iekšlietu ministra amatu "paristei" Marijai Golubevai.

Kā iztērēt divus miljonus?

I zrādās, vēl pirms sākusies Latvijas tiesāšanās Starptautiskajā arbitrāžas tiesā ar tagad maksātnespējīgās PNB bankas (toreiz Norvik banka) bijušajiem akcionāriem, valsts jau paguvusi slepus iztērēt pāris miljonu eiro dārgam Parīzes advokātu birojam, pāris pašmāju advokātu birojiem, kā arī bariņa Valsts kancelejas (VK) un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) ierēdņu komandējumiem uz Parīzi un Hāgu.

Korupcijas dzīru desmitgade

Piektdien apritēja desmit gadu, kopš Valdis Zatlers izziņoja rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu. Pa šiem gadiem esot sākušās pārmaiņas politiskajā kultūrā, intervijā radio apgalvoja toreizējais prezidents, savukārt korumpantu un korumpētāju profesionālā šķirotāja sliktajos un saudzējamajos Iveta Kažoka eksaltēti tvītoja, ka kopš 2011. gada vairs nekad neesot izjutusi bezcerību par Latviju kā nozagtu valsti.

Pircēju un pērkamo VIP loža

Ārlietu ministrs, Jaunās Vienotības (JV) politiķis Edgars Rinkēvičs piektdienas vakarā demonstrēja reiz tikai Solvitas Āboltiņas "ūjināšanas" sasniegtas cinisma virsotnes, baudot pasaules hokeja čempionāta atklāšanas spēli kopā ar krāšņu publiku, starp kuriem arī divi pēdējo gadu šokējošāko korupcijas lietu figuranti: kukuļa starpnieks Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Māris Martinsons un ar pusmiljonu auto bagāžniekā aizturētais, pirmās instances tiesas attaisnotais bijušais Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis. Tomēr šajā cinisma aktā bija arī dziļš simbolisms, kuram varam pateikt paldies. Paskaidrošu, kāpēc.

Koalīcijas partijas, provocējot JKP, gaidīs 6. jūniju

Flegmatiskais temps, kādā tiek risināta valdības krīze, politiķu neloģiskie izteikumi un partiju intereses rada iespaidu, ka, pirmkārt, krīzes risinājumu dažiem ir izdevīgi novilkt līdz pašvaldību vēlēšanām, lai iegūtu iespēju sev pieprasīt lielāku kumosu valdībā saskaņā ar vēlēšanu rezultātu nesto ietekmes pieaugumu, otrkārt, patiesie krīzes menedžeri ir nevis agresīvi spēlējošā Nacionālā apvienība (NA) un haotiskā KPV LV, bet gan Attīstībai/Par (A/P) un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras vēlas daudz lielāku ietekmi valdībā.

Vai beidzot atrasti valdības gāzēji?

Brīdī, kad visus interesē atbildes, vai Krišjānis Kariņš saglabās premjera amatu un kāda amatu pārdale gaida valdību, ir grūti, bet nepieciešams pievērst uzmanību procesam, kā un kādēļ valdība līdz šādai krīzei nonāca. Atbildes uz diviem pirmajiem jautājumiem, iespējams, sniegs šodien plānotās partiju sarunas, bet attiecībā uz trešo jautājumu droši var teikt, ka ne amorfā KPV LV, ne valdības pastarītis Nacionālā apvienība (NA) Kariņa valdību šādi līdz de facto krišanai nesašūpotu bez iedrošinājuma no ārpuses. Līdz ar to nākamajās dienās svarīgi skatīties uz pirkstiem koalīcijas partneriem, kuriem ir vēl lielāka apetīte un prasme nepievilcīgo valdības gāšanu izveikt ar svešām rokām.

Nepieļaut indulgenču dalīšanu

Laikam ne jau velti izsenis tiek uzskatīts, ka, lai problēmai piemeklētu īstās zāles, tai vispirms jānosaka pareiza diagnoze. Ar to kā reiz mums ir problēma, jo no virsrakstiem un politiķu un amatpersonu citātiem ik dienu skan visai apbrīnojami domu gājieni. Varbūt tā arī ir vismaz viena no atbildēm uz jautājumu, kādēļ vērojama tāda stagnācija daudzu aktuālu problēmu risināšanā un valstī kopumā, – mēs hroniski nosakām kļūdainas diagnozes, kaišu cēloņus atstājot neārstētus.

Stukāns aizstāv Ģenerālprokuratūras komunikāciju Tukuma lietā

Ģenerālprokurors Juris Stukāns nepiekrīt, ka Tukuma traģēdijas sakarā viņa vadītā iestāde sniegusi no ierastās prakses atšķirīgu, pārāk plašu informācijas apjomu, publiskojot sensitīvus datus par personu. Intervijā Dienai ģenerālprokurors kategoriski aizstāvēja iestādes rīcību, kritizējot mediju un arī augstu valsts amatpersonu pārsteidzību komentējot notikušo pirms policijai dots laiks noskaidrot neskaidros faktus.

Ko patiesībā vēlas JKP?

Ilgi gaidītās un piesauktās izmaiņas valdībā, pie kurām pēdējās nedēļas laikā cītīgi piestrādājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), var arī neiestāties, kamēr nav skaidrs saceltās turbulences mērķis – tiešām pretendēt uz vēl vienu ministra amatu, aiz lielākām pārmaiņām paslēpt pašiem savu ministru rotāciju vai vēl banālāk – izmantot ultimātu metodi, lai panāktu piekāpšanos pavisam citos jautājumos.