Hibrīdkara izpausmes nav prognozējamas
Par to, kāpēc bruņotajiem spēkiem bija svarīgi Rīgas ielās trenēties karadarbībai, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku Tomu Rostoku intervē Agnese Margēviča.
Agnese Margēviča
Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju
Par sestdien notikušā Latvijas
Reģionu apvienības (LRA)
kongresa aizkulisēm, partijas
tālāko likteni un izredzēm gaidāmajās Saeimas vēlēšanās
partijas valdes locekli, bijušo
Liepājas mēru Jāni Vilnīti iztaujā Agnese Margēviča.
Nameja mācība – pirmos ieņemtu soctīklus
Dažu neviennozīmīgā reakcija uz militāro mācību Namejs norisi Rīgas ielās aizvadītajā nedēļas nogalē ir ļoti spilgts piemērs, kāpēc šādas mācības ir vajadzīgas. Mācību pirmā fāze, kam bija jānotiek pilsētvidē, ne par velti tika pieteikta kā gatavošanās tādai karadarbībai, kurā tiek izmantoti hibrīdkara elementi. Bet uzvara hibrīdkarā nav izcīnāma tikai ar ieročiem – bez sabiedrības atbalsta un izglītotības to ne tikai neuzvarēt, bet arī, kas svarīgāk, – grūtāk novērst.
Gaidāms intriģējošs Reģionu apvienības kongress
Sestdien gaidāmā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa lielākā intriga ir pats fakts, vai intriga būs. Šis politiskais spēks var vai nu sagādāt intrigu, kādas gadās nenobriedušu un iekšēji ķildīgu partiju kongresos, vai izspēlēt visu pēc gludi prognozētā scenārija – partijas grožus atkal uzticēt enerģiskajam un centīgajam Rīgas vicemēram Edvardam Smiltēnam, bet par LRA premjera kandidātu, ap kuru apvienība veidos nākamo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, – iepriekšējo Liepājas mēru Jāni Vilnīti.
Koalīcijai jāslēdz savstarpējās neuzbrukšanas līgums
Par premjera taktiku nākamruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kādus riskus un ieguvumus slēpj kārtējās partiju konsolidācijas idejas, Jaunās Vienotības valdes locekli Kārli Šadurski iztaujā Agnese Margēviča.
Levita labo nodomu sausais atlikums
Valsts prezidents Egils Levits, ceturtdien Saeimas rudens sesiju atklājot, paziņoja par divām jaunām iniciatīvām, kurām būtu jāsakārto, pirmkārt, partiju finansēšanas aplamības no valsts budžeta līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo sadarbība svarīgu politiskās dienaskārtības jautājumu realizēšanā. Milzu lielu entuziasmu un gaidas šīs ierosmes pagaidām neizraisa. Izņemot to, ka tās paver iespēju diskusijai par patiesi būtiskām problēmām, kas jau nav maz.
Igoram vēl bija, par ko sniegt liecības
Nesen pāragri aizgājušā baņķiera, galvenā liecinieka t. s. Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Igora Buimistera uzticības personu un juridisko konsultanti Lieni Zamazlovu-Kazikovu intervē Agnese Margēviča.
Bailēs no sašķeltības apsver konsolidāciju
Ja šie trīs apvienosies, būs nopietni jāsāk domāt arī mums, nevēlēdamies, ka viņu oficiāli citē, populistu jaunpartiju flangā notiekošās kustības sestdien komentēja kāds vadošs Jaunās Vienotības politiķis. Tā bija arī atbilde uz jautājumu, vai polittehnologu zīmētās shēmas par iespēju Latvijas attīstībai, Kustībai Par un Jaunajai Vienotībai trijatā vai citādās kombinācijās konsolidēt spēkus Saeimas vēlēšanās nākamruden var uzskatīt par izsmeltām.
ZZS neatbalstīs Egila Levita pārvēlēšanu
Par to, cik liela ir iespēja, ka zaļie zemnieki Saeimas vēlēšanās apvienos spēkus ar Latvijas Reģionu apvienību, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi iztaujā Agnese Margēviča.
Svarīgi nekompromitēt nācijas pamatus
Sabiedrības protestējošajai daļai nevajadzētu aizmirst, ka nesenais garīdznieku vienbalsīgais aicinājums neizrauties ar frontes līnijas rakšanu pašu mājās attiecas uz abām pusēm, ne tikai aicina piebremzēt ar protestētāju zākāšanu un izņirgšanu. Tieši domājot par sadzīvošanu "pēc" vajadzētu atturēties no kopīgo nāciju saliedējošo simbolu kompromitēšanas, tos ieraujot cilšu karos, kā tas bija ar Baltijas ceļa gadskārtas pielāgošanu kārtējai protesta akcijai pirmdien.
Valdība atkal atpaliek no pasaules pieredzes
Noskatoties, kā lēmumus par Covid vakcīnas trešo devu jeb revakcināciju jau pieņem ASV, Vācija un Francija, nekas no Latvijas atbildīgo amatpersonu līdz šim par revakcināciju teiktā nerada drošības sajūtu, ka šobrīd nenotiek kārtējā "nogulēšana". Šajā sakarā gribētos izvirzīt provokatīvu hipotēzi, ka, beidzot pamostoties revakcinācijai, varam saskarties ar tādu jaunu fenomenu kā trešās devas vakcīnskeptiķi.
KNAB aizdomas, ka Rimšēviča draugs centies ietekmēt liecinieku
Aizdomās par iespējamiem centieniem ietekmēt lieciniekus tā dēvētajā Ilmāra Rimšēviča lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien aizturējis un sestdien turpina pratināt mazpazīstamo uzņēmēju Uģi Taboru, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.
Šleseram visvairāk var palīdzēt Kariņš un Levits
Par Aināra Šlesera un citu jauno partiju izredzēm nākamruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ar konsultāciju firmas Titava laboratorija īpašnieku Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Jārada apstākļi, lai nelikumīgi šķērsot robežu būtu ļoti grūti
Par to, kāpēc nelegālos migrantus, kuri masveidā cenšas iekļūt Latvijā caur Baltkrieviju, nav pamata dēvēt par bēgļiem, cik savlaicīga bija ārkārtas situācijas pasludināšana un kā lēmumu pieņemšanu ietekmē valdības partiju pretrunīgā ideoloģija, ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu sarunājas Agnese Margēviča.
Lēmumu pieņēmējus pārņēmusi paralīze
Vismaz nedēļu ilgusī minstināšanās ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Latvijas pierobežā ar Baltkrieviju varbūt vēl nav nodarījusi būtisku kaitējumu tieši nelegālo migrantu krīzes saasinājuma veidā (lai gan to izmērīt ļaus tikai notikumu attīstība), tomēr tā nu jau kārtējo reizi parāda sistemātiski klibo, ar politiskas gribas vājumu sirgstošo lēmumu pieņemšanas procesu.
Valdība nespēj pieņemt stratēģiskus lēmumus ceļu nozarē
Par valdības investīciju un attīstības politiku autoceļu fondā, satiksmes ministra un valdības darbu, kā arī iespējamiem vērienīgiem projektiem atsevišķos ceļu posmos biedrības Latvijas Ceļu būvētājs vadītāju, kādreizējo premjeru Andri Bērziņu iztaujā Agnese Margēviča.
Karteļa lietu svarīgi nepaslaucīt zem paklāja
Tuvākajās dienās tiks publiskots Konkurences padomes (KP) lēmums būvnieku karteļa lietā, kas ne tikai nosauks 10 Latvijas būvfirmas, kuras nelikumīgi vienojušās par būvniecības tirgus pārdali un tagad būs spiestas soda naudā samaksāt vairāk nekā 16 miljonu eiro, bet arī izvirzīs vairākas ļoti nozīmīgas dilemmas, kuras jau tagad būtu labi ieskicēt, lai apgrūtinātu komfortu tām amatpersonām un politiķiem, kas varbūt cer uz KP lēmumu nekādi nereaģēt.
Nav pieļaujams nelegālo migrantu uzņemšanas scenārijs
Par Latvijas gatavību nelegālo migrantu plūsmai caur Baltkrieviju, obligātās vakcinācijas prasību riskiem, drošības dienestu apvienošanu, "Ādamsona lietu" un tiesu praksi pierādījumu vērtēšanā Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu iztaujā Agnese Margēviča.
Pavļuts un ZVA ražo vakcīnskepticismu
Apstākļos, kad plaši izplatīto neuzticību oficiālajiem viedokļiem un politikai var uzskatīt par galveno iemeslu satraucoši zemajam vakcinēto īpatsvaram sabiedrībā, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un citu atbildīgo reaģēšana uz sabiedrībā apspriestiem gadījumiem, kurus vakcīnu skeptiķi saista ar iespējamām vakcīnu blaknēm, ir nepietiekama, bet komunikācija – vēl lielākas aizdomas rosinoša.
Reģionus atstāja zaudētājos
Par to, vai reģioniem tiks vienīgi drupačas no kumosa, ko no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem nokodīs Rīga, kas ierēdniecības un partiju domāšanā sekmēja šādu iznākumu, un kā Latvija tiks galā ar dārgajām saistībām, kuras uzņēmusies, nostājoties uz ES zaļā kursa, Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli iztaujā Agnese Margēviča.
Ģenerālprokurors atradis zibens novedēju
Latvijas ģenerālprokurora kritika par pēdējā laika attaisnojošajiem spriedumiem skaļajās lietās, kas liecinot par "krīzi tieslietu sistēmā", no vienas puses ir vērtējama pozitīvi – akmens iemešana aizaugušā dīķī nevar nākt par sliktu, īpaši, ja to izsaka no tiesnešu vides nākušais Juris Stukāns.
Kad inteliģence vairs nav "noderīga"
Latvijā daudzus gadus pierasts, ka tā dēvētā inteliģence ir noderīgs dekors, ar ko izrotāt problemātisku vēlēšanu sarakstu vai kam uzgavilēt un izstumt uz skatuves kādā politmītiņā. Covid-19 krīze, iespējams, emocionāli un finansiāli sarežģītais laiks, kurā liegts uzstāties publikas priekšā, šīs "noderīgās" inteliģences vēlmi izteikties par procesiem ir attālinājusi prom no abstraktām politiskām konstrukcijām, kur ar viņiem bieži tika manipulēts, pievēršot viedokļiem, kas skar katru individuāli un ne tuvu neiekļaujas politiķu un sabiedrības pamatstraumes ieņemtajai pozīcijai.
Nevakcinēšanās ir attieksmes paušana pret valdību
Par to, kas vainojams zemajā vakcinācijas aktivitātē, partiju izredzēm nākamās Saeimas vēlēšanās un prezidenta Levita diviem gadiem amatā ar politologu Jāni Ikstenu sarunājas Agnese Margēviča.
Nepopulāru prezidentu ir vieglāk nepārvēlēt
Divi pirmie Egila Levita prezidentūras gadi ir pagājuši, kopjot harmoniskas attiecības ar valdošās koalīcijas partijām un mazāk veiksmīgi – ar sabiedrību, kurai ir cits viedoklis par valdības darbu, par ko liecina Valsts prezidenta institūcijai ārkārtīgi negatīvie reitingi. Tā nebūtu milzīga problēma Saeimā vēlētam prezidentam divus gadus pirms pārvēlēšanas, ja vien šīs partijas neradītu prezidentam galvassāpes gan ētisku pārkāpumu un korupcijas aizdomu dēļ, gan valdības ne tikai nepopulārās, bet objektīvi neprasmīgās krīzes vadības dēļ.
Rihards Kols: vērtību aukstais karš šķeļ Eiropu
Par to, vai tika saskaņots premjera atbalsts Ungārijas nosodījumam par "homoseksualitātes propagandas" nepieļaušanu un cik viegli koalīcijai ir saskaņot nostāju vērtību jautājumos, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu iztaujā Agnese Margēviča.
Valdības, nevis sabiedrības atbildība
Valdībai kopumā un koalīcijas partijām atsevišķi, protams, ir izdevīgi Covid-19 krīzes vadības problēmu pasniegt kā sabiedrības problēmu.
Gobzems ir izdevīgs Kariņam
Protesta balsu zvejotāja Alda Gobzema pēdējais izgājiens ar holokausta šausmu simbola Dāvida zvaigznes nēsāšanu un Covid ierobežojumu neērtību pielīdzināšanu holokausta ciešanām nav vērtējams tikai no ētikas viedokļa.
Pašvaldību iedzīvotāji nedrīkst palikt zaudētājos
Par pašvaldību gatavību dzīvei jaunajos novados, ES Atveseļošanas fonda līdzekļu apguvi un bažām par investīciju nevienlīdzīgu sadali Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.
Sadrumstalota politika bez ekspertīzes
Ziņa, ka valsts tērēs kārtējo lielo summu, lai pētītu, kādēļ tieši vēlētāju aktivitāte nesenajās pašvaldību vēlēšanās ir bijusi rekordzema, uz vispārējā fona tomēr šķiet tāda īpaši izsmalcināta ņirgāšanās par nodokļu maksātāju, kuram nu vēl jāpiemaksā, lai varas partijas noskaidrotu… ko tieši? To, ka vēlētāji bija vīlušies vai bez motivācijas, vai sev tīkamāko, ka pie vainas bija jaukais laiks un briesmīgais Covid?
Reformas, kas nereformē
Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sociālo iemaksu reforma un jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) idejas par pensiju iemaksu 2. līmeņa reformēšanu no pirmā acu uzmetiena ir pretrunīgas, tomēr izgaismo vienu kopēju fundamentālu valdības problēmu – pat ja it kā tiek pareizi identificēta problēma vai vismaz saskatīta tās virspuse, zāles šīs problēmas ārstēšanai tiek piemeklētas aplamas.