Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 4. aprīlis
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Agnese Margēviča

Premjers Pavļutam dod četras nedēļas

Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies pērn jau piedzīvotais ķīviņš par kārtējām kāda ieskatā absurdām vai neefektīvām metodēm, kas novedīs pie klasikas – aiz kokiem (detaļām un taktiskajiem soļiem) tiks pazaudēts skats uz mežu (mērķiem, prioritātēm un stratēģisko plānu).

Valdības gāšana: kurš, kuru, kā un kāpēc

Latviešu kinoklasikā Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir tāda hrestomātiska aina, kad ķildīgie radi beidzot prom un Mirttante vientulīgi iet pa rudenīgo ainavu, lai kārtējo reizi notaisītu testamentu, šoreiz savu jauno žiguli norakstot kaimiņu Giluču ģimenei. "Ērikam bija, Lāsmiņai bija [norakstīts], bet tad viņi te nospēlēja tādu teijāteri, ka kauns atcerēties. Es negribu, ka manā pelēcītī netikli cilvēki brauc!"saka Saknīšu Mirta. Šis arhetipiskais sižets nāk prātā, raugoties uz azartiskajām, bet visai bezgaumīgajām intrigām ap valdības gāšanu, kas pēdējā laikā norit starp valdošajām partijām.

Valdība ekspertos neieklausās

Viens no akadēmisko ekspertu grupas locekļiem LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš sarunā ar Agnesi Margēviču skaidro, kur īsti slēpās sadarbības problēmas ar valdību.

Kāpēc valdība izskatās amatieriska?

Vienlīdz svarīgi ar to, kas tika lemts (kā arī netika izlemts) valdībā, ir tas, kā šie lēmumi tika pieņemti. Lai kādi būtu katra uzskati par Covid-19 un vakcināciju, cilvēces pieredze liek domāt, ka šī dižķibele agri vai vēlu zaudēs savus apmērus vai nu epidemioloģisku iemeslu dēļ, vai tīri sociāli kļūstot par jauno normalitāti. Toties politiskais ietvars, kādā tiek pieņemti vai, atkal jau jāuzsver, netiek pieņemti svarīgi lēmumi krīzes situācijās, ja netiks analizēts un kritizēts, diemžēl paliks tikpat klibs un neefektīvs.

Izskatās, ka partijas izbauda krīzi

Krīzes vadības padomes nespēja otrdien pieņemt konkrētu lēmumu par Covid-19 ierobežojumiem, lai gan pār valsti jau faktiski veļas jauns vīrusa uzliesmojuma vilnis, ir labākā atbilde uz jautājumu kritiķiem, ko tad viņi gaida no tik reprezentatīvas figūras kā Valsts prezidenta šādā brīdī, kad jāpieņem tehniski lēmumi un uzrunu un pārliecināšanas laiks ir beidzies.

Valsts prezidenta ievēlēšanas latiņa ir jāpaaugstina

Par iemesliem, kādēļ Valsts prezidenta Egila Levita izredzes uz otro termiņu sarūk acu priekšā, Agneses Margēvičas saruna ar Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesoru Juri Rozenvaldu.

Saskaņas draudi neizklausās bīstami

Kādreizējās partiju reitingu līderes, tagad jau sen pie pazemojošās 12% kādreizējo 20% vietā barjeras iestrēgušās un Rīgas atslēgas zaudējušās partijas Saskaņa kongress sestdien bija vairāk par izdzīvošanu un brūču dziedēšanu nekā par izeju no strupceļa (neatkarīgi no tā, vai šis secinājums izraisa vairāk atvieglotu nopūtu tā dēvētajā latviešu elektorātā).

Prezidentam vēl ir laiks atgūt neatkarību

Tracis ap Valsts prezidenta zvanu savas padomnieces atbalstam uz Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu radīja jautājumu, kādēļ Egils Levits, kurš ir apbruņojies ar visai iespaidīgu padomnieku korpusu, spēris tik nepārdomātu soli, neieklausoties vai nepavaicājot gudru padomu kādam no saviem pieredzējušajiem un, kā šķistu loģiski, lojālajiem padomniekiem?

Levita neveiksmīgā likme uz partijām

Pat ja skandāla ap Valsts prezidenta Egila Levita zvanu divām Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas deputātēm, lobējot savas padomnieces Irēnas Kucinas iecelšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā, pamatā tiešām ir cīņa par ietekmi konstitucionālajā tiesā, nevis plikas politiskās intrigas, secinājumi un konsekvences, kas izriet no vienas koalīcijas partijas lēmuma publiski vērsties pret prezidentu, vismaz šobrīd, šķiet, pārsniedz to ietekmi, ko nestu cita tiesneša kandidatūras izbīdīšana.

Roberts Zīle: Energokrīze būs vēlēšanu gada pamatjautājums

Par gaidāmās priekšvēlēšanu kampaņas izaicinājumiem un to, kā politisko dienaskārtību var ietekmēt Latviju un visu Eiropu skarošais energoresursu cenu sadārdzinājums, viens no vadošajiem Nacionālās apvienības politiķiem Roberts Zīle intervijā Agnesei Margēvičai.

Lai iedzīvotājiem nenāktos piemaksāt

Par briestošo elektroapgādes krīzi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali un Valsts kontroles ziņojumu par pašvaldību tiltu kritisko stāvokli LPS priekšsēdi Gintu Kaminski iztaujā Agnese Margēviča.

Jurašs kā Šrēdingera kaķis

Ceturtdien, gandrīz trīs mēnešus pēc valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētā politiķa Jura Juraša (JKP) attaisnošanas pirmās instances tiesā, ar skopu, bet ļoti savdabīgu un plaši interpretējamu skaidrojumu šim savam lēmumam klajā nāca Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zita Studente.

Hibrīdkara izpausmes nav prognozējamas

Par to, kāpēc bruņotajiem spēkiem bija svarīgi Rīgas ielās trenēties karadarbībai, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku Tomu Rostoku intervē Agnese Margēviča.

Jānis Vilnītis: LRA nedrīkst kļūt par viena cilvēka partiju

Par sestdien notikušā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa aizkulisēm, partijas tālāko likteni un izredzēm gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partijas valdes locekli, bijušo Liepājas mēru Jāni Vilnīti iztaujā Agnese Margēviča.

Nameja mācība – pirmos ieņemtu soctīklus

Dažu neviennozīmīgā reakcija uz militāro mācību Namejs norisi Rīgas ielās aizvadītajā nedēļas nogalē ir ļoti spilgts piemērs, kāpēc šādas mācības ir vajadzīgas. Mācību pirmā fāze, kam bija jānotiek pilsētvidē, ne par velti tika pieteikta kā gatavošanās tādai karadarbībai, kurā tiek izmantoti hibrīdkara elementi. Bet uzvara hibrīdkarā nav izcīnāma tikai ar ieročiem – bez sabiedrības atbalsta un izglītotības to ne tikai neuzvarēt, bet arī, kas svarīgāk, – grūtāk novērst.

Gaidāms intriģējošs Reģionu apvienības kongress

Sestdien gaidāmā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa lielākā intriga ir pats fakts, vai intriga būs. Šis politiskais spēks var vai nu sagādāt intrigu, kādas gadās nenobriedušu un iekšēji ķildīgu partiju kongresos, vai izspēlēt visu pēc gludi prognozētā scenārija – partijas grožus atkal uzticēt enerģiskajam un centīgajam Rīgas vicemēram Edvardam Smiltēnam, bet par LRA premjera kandidātu, ap kuru apvienība veidos nākamo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, – iepriekšējo Liepājas mēru Jāni Vilnīti.

Koalīcijai jāslēdz savstarpējās neuzbrukšanas līgums

Par premjera taktiku nākamruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kādus riskus un ieguvumus slēpj kārtējās partiju konsolidācijas idejas, Jaunās Vienotības valdes locekli Kārli Šadurski iztaujā Agnese Margēviča.

Levita labo nodomu sausais atlikums

Valsts prezidents Egils Levits, ceturtdien Saeimas rudens sesiju atklājot, paziņoja par divām jaunām iniciatīvām, kurām būtu jāsakārto, pirmkārt, partiju finansēšanas aplamības no valsts budžeta līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo sadarbība svarīgu politiskās dienaskārtības jautājumu realizēšanā. Milzu lielu entuziasmu un gaidas šīs ierosmes pagaidām neizraisa. Izņemot to, ka tās paver iespēju diskusijai par patiesi būtiskām problēmām, kas jau nav maz.

Igoram vēl bija, par ko sniegt liecības

Nesen pāragri aizgājušā baņķiera, galvenā liecinieka t. s. Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Igora Buimistera uzticības personu un juridisko konsultanti Lieni Zamazlovu-Kazikovu intervē Agnese Margēviča.

Bailēs no sašķeltības apsver konsolidāciju

Ja šie trīs apvienosies, būs nopietni jāsāk domāt arī mums, nevēlēdamies, ka viņu oficiāli citē, populistu jaunpartiju flangā notiekošās kustības sestdien komentēja kāds vadošs Jaunās Vienotības politiķis. Tā bija arī atbilde uz jautājumu, vai polittehnologu zīmētās shēmas par iespēju Latvijas attīstībai, Kustībai Par un Jaunajai Vienotībai trijatā vai citādās kombinācijās konsolidēt spēkus Saeimas vēlēšanās nākamruden var uzskatīt par izsmeltām.

ZZS neatbalstīs Egila Levita pārvēlēšanu

Par to, cik liela ir iespēja, ka zaļie zemnieki Saeimas vēlēšanās apvienos spēkus ar Latvijas Reģionu apvienību, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi iztaujā Agnese Margēviča.

Svarīgi nekompromitēt nācijas pamatus

Sabiedrības protestējošajai daļai nevajadzētu aizmirst, ka nesenais garīdznieku vienbalsīgais aicinājums neizrauties ar frontes līnijas rakšanu pašu mājās attiecas uz abām pusēm, ne tikai aicina piebremzēt ar protestētāju zākāšanu un izņirgšanu. Tieši domājot par sadzīvošanu "pēc" vajadzētu atturēties no kopīgo nāciju saliedējošo simbolu kompromitēšanas, tos ieraujot cilšu karos, kā tas bija ar Baltijas ceļa gadskārtas pielāgošanu kārtējai protesta akcijai pirmdien.

Valdība atkal atpaliek no pasaules pieredzes

Noskatoties, kā lēmumus par Covid vakcīnas trešo devu jeb revakcināciju jau pieņem ASV, Vācija un Francija, nekas no Latvijas atbildīgo amatpersonu līdz šim par revakcināciju teiktā nerada drošības sajūtu, ka šobrīd nenotiek kārtējā "nogulēšana". Šajā sakarā gribētos izvirzīt provokatīvu hipotēzi, ka, beidzot pamostoties revakcinācijai, varam saskarties ar tādu jaunu fenomenu kā trešās devas vakcīnskeptiķi.

KNAB aizdomas, ka Rimšēviča draugs centies ietekmēt liecinieku

Aizdomās par iespējamiem centieniem ietekmēt lieciniekus tā dēvētajā Ilmāra Rimšēviča lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien aizturējis un sestdien turpina pratināt mazpazīstamo uzņēmēju Uģi Taboru, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Šleseram visvairāk var palīdzēt Kariņš un Levits

Par Aināra Šlesera un citu jauno partiju izredzēm nākamruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ar konsultāciju firmas Titava laboratorija īpašnieku Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.

Jārada apstākļi, lai nelikumīgi šķērsot robežu būtu ļoti grūti

Par to, kāpēc nelegālos migrantus, kuri masveidā cenšas iekļūt Latvijā caur Baltkrieviju, nav pamata dēvēt par bēgļiem, cik savlaicīga bija ārkārtas situācijas pasludināšana un kā lēmumu pieņemšanu ietekmē valdības partiju pretrunīgā ideoloģija, ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu sarunājas Agnese Margēviča.

Lēmumu pieņēmējus pārņēmusi paralīze

Vismaz nedēļu ilgusī minstināšanās ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Latvijas pierobežā ar Baltkrieviju varbūt vēl nav nodarījusi būtisku kaitējumu tieši nelegālo migrantu krīzes saasinājuma veidā (lai gan to izmērīt ļaus tikai notikumu attīstība), tomēr tā nu jau kārtējo reizi parāda sistemātiski klibo, ar politiskas gribas vājumu sirgstošo lēmumu pieņemšanas procesu.

Valdība nespēj pieņemt stratēģiskus lēmumus ceļu nozarē

Par valdības investīciju un attīstības politiku autoceļu fondā, satiksmes ministra un valdības darbu, kā arī iespējamiem vērienīgiem projektiem atsevišķos ceļu posmos biedrības Latvijas Ceļu būvētājs vadītāju, kādreizējo premjeru Andri Bērziņu iztaujā Agnese Margēviča.

Karteļa lietu svarīgi nepaslaucīt zem paklāja

Tuvākajās dienās tiks publiskots Konkurences padomes (KP) lēmums būvnieku karteļa lietā, kas ne tikai nosauks 10 Latvijas būvfirmas, kuras nelikumīgi vienojušās par būvniecības tirgus pārdali un tagad būs spiestas soda naudā samaksāt vairāk nekā 16 miljonu eiro, bet arī izvirzīs vairākas ļoti nozīmīgas dilemmas, kuras jau tagad būtu labi ieskicēt, lai apgrūtinātu komfortu tām amatpersonām un politiķiem, kas varbūt cer uz KP lēmumu nekādi nereaģēt.

Nav pieļaujams nelegālo migrantu uzņemšanas scenārijs

Par Latvijas gatavību nelegālo migrantu plūsmai caur Baltkrieviju, obligātās vakcinācijas prasību riskiem, drošības dienestu apvienošanu, "Ādamsona lietu" un tiesu praksi pierādījumu vērtēšanā Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu iztaujā Agnese Margēviča.