Jaunās Saeimas opozīcijai, lai cik neviendabīga un savstarpēji nedraudzīga tā būtu, ir izdevies nodemonstrēt, ka topošā koalīcija ar 54 balsīm atradīsies hroniskā balsu badā, ja reiz jau otro nedēļu nespēj nodrošināt parlamenta atbalstu likumu grozījumiem, lai izveidotu jaunos amatus, bez kā trīs partijas vai drīzāk divas no tām (Apvienotais saraksts un Jaunā Vienotība) nespēj panākt vienošanos par valdības izveidi.
Pie kam vainīga pie visa ir pati topošā koalīcija, nevis opozīcijas pārdabiskas spējas, politiskā oža, talants un vienotība. Apvienotais saraksts ir pieprasījis ministru biedru posteņu izveidi, savukārt Jaunā Vienotība plaši aizstāvējusi jaunas klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Lai tas notiktu, Saeimai jāpieņem grozījumi divos likumos, bet tā vietā, lai šos grozījumus nodotu Saeimas Valsts pārvaldes komisijai, kurā topošajai koalīcijai ir vairākums, koalīcija sapinusies meistarībā un tos nodevusi Juridiskajai komisijai, kurā pie tam vēl nav spējusi sarūpēt vairākumu, kas pats par sevi jau ir visai īpatnēji. Tad nu Juridiskā komisija jau otro nedēļu ar opozīcijas vienotu balsojumu šos grozījumus noraida un nākamās valdības izveides liktenis, visticamāk, ceturtdien būs atkarīgs no tā, vai Saeima šo komisijas lēmumu brutāli pārbalsos plenārsēdes laikā, kas, protams, ir tālu no labas parlamentārās prakses.
Viss šis liek uzdot jautājumus, vai pozīcijas haotiskās darbības nevirza zemapziņā esoša nevēlēšanās, lai valdība taptu šādā sastāvā, ar šo premjerministra kandidātu un par šādu un citu kompromisu cenu. Liela deva pašdestrukcijas šajās topošās koalīcijas darbībās tiešām ir novērojama.
Protams, ne par kādu Saeimas opozīcijas sastāva kvalitāti iepretim pozīcijas vai apzinātu opozīcijas pienesumu likumdošanas kvalitātes uzlabošanai šis viss lielās līnijās neliecina. Lai gan individuāli opozīcijas pārstāvji tiešām kopš pagājušās nedēļas debatēm ir demonstrējuši cienījamu argumentāciju ar cauri parlamentam dzīto jauninājumu trūkumiem, bezjēdzību un slikto pamatojumu, tas viss ir uzskatāms tikai un vienīgi kā politiskā procesa sastāvdaļa, kurā opozīcijas primārā interese ir palīdzēt topošajai koalīcijai parādīt tās vājās vietas. Tieši palīdzēt, jo visu pārējo izdara pati koalīcija.