Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ināra Egle

Gobzema izredzēm izšķirošā nedēļa(15)

KPV LV premjera kandidāta Alda Gobzema izredzes izveidot valdību kļūs zināmas šīs nedēļas vidū. Līdz tam politiskie spēki plānojuši noskaidrot, vai bez neatbildētā jautājuma par premjera kandidāta iespējām saņemt pielaidi visu līmeņu valsts noslēpumam ir vēl kādi nepārvarami šķēršļi to dalībai Gobzema veidotajā valdībā. Vispirms jau tas ir jautājums par lēmumu sagatavošanu un sadarbības koordinēšanu, ja netiek veidota koalīcijas padome. Vēl būtiski vienoties par veidu, kā varētu notikt ideoloģiski atšķirīgu politisko spēku interešu saskaņošana. Gobzems sestdien pēc partiju sarunām bija pārliecināts, ka "nedēļas beigās būs skaidrība par jauno valdību".

Lūgs palīdzību prezidentam(36)

Pēc vairāku jauno valdību veidojošo partiju ierosinājuma tiks lūgta tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai noskaidrotu, vai premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) un viņa aicinātajiem ministriem būs iespējams saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Trīs no sešiem potenciālajiem sabiedrotajiem – Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par! – neatbalsta arī KPV LV ierosinājumu automātiski piešķirt pielaides Saeimā ievēlētajiem deputātiem. Tāpat tās iebilst pret priekšlikumu rīkot slēgtas valdības sēdes. Pirmās partiju sarunas rada iespaidu, ka KPV LV cenšas panākt partneru atbalstu savai priekšvēlēšanu programmai.

Gobzemam dod iespēju pildīt solīto(26)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar Saeimā pārstāvētajām frakcijām pirmdien uzticēja valdības veidošanu KPV LV premjera kandidātam Aldim Gobzemam. Tāpat kā Jānim Bordānam (JKP), kuram neizdevās izpildīt prezidenta doto uzdevumu, arī nākamajam valdības veidotājam ir dotas divas nedēļas laika līdz 10. decembrim. Pirmajā nominācijas dienā visas labēji centriskās partijas piekritušas piedalīties Gobzema vadītajās sarunās, bet atbalstu vēl nesola. Partiju pārstāvji atzina, ka grūtības varot radīt neziņa par Gobzema iespējām saņemt pielaidi valsts, ES un NATO noslēpumam.

Pabriks gatavs vadīt valdību(47)

Valdības veidošanā šī būs izšķiroša nedēļa. To sestdien Latvijas Attīstībai kongresā uzsvēra apvienības Attīstībai/Par! premjera kandidāts Artis Pabriks. "Mēs kā valsts esam diezgan lielu grūtību priekšvakarā. Nākamajā nedēļā [šonedēļ] izšķirsies, vai mēs spēsim izveidot rīcībspējīgu valdību, vai riskējam ieslīgt, iespējams, tālākā politiskā neskaidrībā un haosā, kas no politiskās vides var pārnesties uz valsti," sacīja Pabriks. Ja Attīstībai/Par! uzticētu valdības veidošanu, Pabriks ir gatavs "ar pilnu atbildību uzņemties šo amatu un cieņpilni izturēties pret mūsu sarunu partneriem".

Jaunās Saeimas pirmā vienošanās izpildīta(4)

Jaunievēlētā Saeima vēl nav izveidojusi valdību, taču visas septiņas frakcijas ir demonstrējušas spēju vienoties par parlamenta komisiju vadību. "Tas ir diezgan ilga darba rezultāts, cenšoties atrast līdzsvaru starp visu partiju interesēm," atzina viens no šī procesa koordinatoriem Daniels Pavļuts (A/P), uzteicot arī pārējo frakciju kolēģu ieguldījumu – jo īpaši Raivja Dzintara (NA) un Saeimas sekretāra Andreja Klementjeva (Saskaņa) pieredzi.

Piedzīvot simtgadi nozīmē justies izredzētiem(26)

Daudzi jo daudzi brīvības cīnītāji un Latvijas valstiskuma cēlēji būtu gribējuši redzēt Latvijas simtgadi, bet neredzēja. "Taču to piedzīvojam un savām acīm skatām mēs. Es teiktu, ka mums ir visi iemesli justies privileģētiem un līdz sirds trīsām izredzētiem," Latvijas valsts simtgadei veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, vedinot pārdomāt, kas mēs katrs esam neatkarīgajā Latvijā un kāda ir katra misija, jo izredzētība neesot laimests vai dāvana, bet aicinājums un uzdevums.

Negribētā Bordāna valdība(98)

Valsts simtgadi Latvija sagaidīs ar parlamentu, kurā vēl nav sākts darbs komisijās, un Māra Kučinska (ZZS) valdību, kas savas pilnvaras ir nolikusi, bet turpinās darbu līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai.

Deklarācijā finansiāli nepaceļami solījumi(16)

Ar katru dienu sarūk cerības, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam izdosies izpildīt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa doto uzdevumu un līdz 21. novembrim piedāvāt jaunās valdības modeli.

Šonedēļ grib tikt skaidrībā(36)

Nedēļas vidū būs skaidrs, kādas ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna izredzes izveidot valdību. Līdz trešdienai viņš ir apņēmies ar partneriem vienoties par valdības deklarāciju un tās sastāvu. Tad arī varēšot redzēt, "vai šī valdība būs". Citu partiju pārstāvji šaubās, vai nedēļas laikā ir iespējams tādu vienošanos panākt.

Kučinskis noliek pilnvaras, bet neaiziet(11)

Jaunās 13. Saeimas pirmajā sēdē pilnvaras noliks Māra Kučinska (ZZS) valdība, kurai tā būs 1000. darbdiena, – šī arī ir ilglaicīgākā viena pilnvaru termiņa valdība. Desmit tās ministri ir ievēlēti 13. Saeimā un otrdien nodos deputātu zvērestu. Taču kādu laiku viņi vēl apvienos abus amatus, jo tagadējais Ministru kabinets (MK) turpinās strādāt līdz jauna apstiprināšanai. "Nevaru jūs iepriecināt. Šķiet, būs vēl diezgan ilgi jāpastrādā," pirmdien valdības sēdē sacīja Kučinskis.

Uz LRA bāzes jātop partijai(12)

Pēc Reģionu alianses (RA) priekšsēdētāja amatā aizvadītiem septiņiem gadiem Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence sestdien partijas kopsapulcē uz šo posteni vairs nekandidēja. Viņa vietā RA turpmāk vadīs Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs. Taču varas maiņa vecākajā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) dalīborganizācijā atklāja, ka partijā ir sākusies cīņa par ietekmi, kas atspoguļojās arī RA valdes vēlēšanās – tajās nav ievēlēta LRA līdere Nellija Kleinberga. Viņa savā runā atzina, ka ir gatava uzņemties upura lomu par LRA neiekļūšanu Saeimā, ja "no tā LRA nākotnē būs labāk".

Partijas prezidenta izvēli neatvieglos(11)

Arī ceturtajā nedēļā pēc Saeimas vēlēšanām labēji centriskie spēki nav vienojušies par nākamās koalīcijas modeli. Visi trīs premjera amata kandidāti Aldis Gobzems (KPV LV), Jānis Bordāns (JKP) un Artis Pabriks (Attīstībai/Par!) joprojām ir noskaņoti cīnīties par iespēju veidot jauno valdību, būdami pārliecināti, ka varēs tai nodrošināt vairākumu, kas ir viens no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nosacījumiem. Nākamajā dienā pēc Saeimas sanākšanas Valsts prezidents vēlreiz tiksies ar visiem amata pretendentiem, no kuriem vienam 7. novembrī varētu uzticēt valdības veidošanu. Par to Valsts prezidents Vējonis informēja ceturtdien intervijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā.

Jaunie spēki demonstrē sevi(31)

Nedēļu pirms 13. Saeimas sanākšanas tajā ievēlētie politiskie spēki vēl nebija vienojušies par nākamās koalīcijas modeli. Tāpēc nav arī iespējams paredzēt, kurš būs jaunās Saeimas priekšsēdētājs, kam jau 18. novembrī, Latvijas proklamēšanas 100. gadadienā, būs jāsaka svētku uzruna Saeimas svinīgajā sēdē. Tā notiks Latvijas Nacionālajā teātrī. Ja partijas vienojas par pagaidu prezidiju, tad vislielākās izredzes teikt runu ir tagadējai Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība), kura varētu saglabāt amatu arī tad, ja politiskie spēki rod saprašanos par amatu sadalījumu nākamajā valdībā, bet tas jau ir mazāk ticams.

Nobalsoja par jaunajiem, lai pārmācītu varas partijas(50)

Pagājušajā nedēļā Rēzeknes, Viļānu, Riebiņu un Varakļānu novados sastapto cilvēku noskaņojums bija dažāds. Tie, kuri 6. oktobrī bija balsojuši par līdzšinējām varas partijām, ar bažām raugās uz notiekošo pēc Saeimas vēlēšanām un centieniem Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) atstāt opozīcijā. Gados jaunākie KPV LV atbalstītāji Dienai neslēpa prieku, ka "ZZS tik forši ir izgāzusies". Uzrunātie Saskaņas vēlētāji bija cerējuši, ka šoreiz Saskaņa beidzot būs valdībā. Tagad viņi jūtoties vīlušies.

Jaunā Saeima grib samazināt novadu skaitu(64)

Nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā ir jānotiek jauno novadu teritorijās, un to skaits jāsamazina aptuveni līdz 40 pašvaldībām. Ar tādu apņemšanos sevi ir pieteikuši vairāki 13. Saeimā ievēlētie politiskie spēki, kuriem piekrīt arī tagadējās valdības partijas.

Katram sava sarkanā līnija(24)

Abi jaunie politiskie spēki – KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP) –, kuri Saeimas vēlēšanās ieguva lielāko vēlētāju atbalstu no labējiem spēkiem, arī trešajā valdības veidošanas nedēļā nav piedāvājuši nākamās koalīcijas aprises. Trešā veiksmīgākā bija Attīstībai/Par!, kura sākusi konsultācijas ar partijām par nākamās valdības uzdevumiem. KPV LV un JKP ir atteikušās šajās sarunās piedalīties, katra minot atšķirīgu iemeslu. Parlamentā līdz šim pārstāvēto partiju politiķi to tulko dažādi – vieni domā, ka abi jaunpienācēji nevēlas pieļaut valdošās partijas statusa nonākšanu Attīstībai/Par! rokās, bet citiem šķiet, ka tās varētu būt arī bailes no atbildības uzņemšanās.

Seska vadītajai Liepājas partijai – ne tie labākie laiki(6)

Liepājas mēra Ulda Seska vadīto Liepājas partiju drīzumā sagaida vairākas grūtas izšķiršanās. Tai būs jālemj, kā pašvaldībā varētu notikt varas maiņa, lai Sesks izpildītu pirms pusotra gada doto solījumu šā gada oktobrī atbrīvot mēra amatu Latvijas Reģionu apvienības pārstāvim Jānim Vilnītim. Liepājas partijai būs arī jāizšķiras, vai turpināt sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, kuras ietekme augstākajā varā ir mazinājusies. Liepājas domes plānoto pasākumu kalendārs liecina, ka valsts svētkos liepājniekus, visticamāk, vēl apsveiks Sesks. Domes sēde, kurā varētu notikt pašvaldības darba izvērtēšana, iecerēta 22. novembrī.

Cer par spīkeru tomēr vienoties(35)

Ja līdz 13. Saeimas pirmajai sēdei 6. novembrī, kad Saeimas darba uzsākšanai ir nepieciešams ievēlēt tās prezidiju, nebūs panākta vienošanās par nākamo valdības koalīciju, parlamentā var iestāties haoss, Dienai prognozēja pieredzējušais politiķis Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība). Viens no Attīstībai/Par! līderiem Daniels Pavļuts piekrīt, ka "saprašanās ir jāpanāk tuvākajā laikā". Viņš apstiprināja arī to, ka vienlaikus partijas apspriež ideju par Saeimas prezidija paplašināšanu, lai tajā būtu pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās partijas.

Vērtēs trīs pretendentus(56)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc sarunām ar Saeimā ievēlētajām partijām ir nosaucis trīs premjera kandidātus – Jāni Bordānu (JKP), Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku (A/P) –, no kuriem vienu aicinās izveidot valdību.

Meklē atbildīgo par LRA netikšanu Saeimā(29)

Latvijas Reģionu apvienības neiekļūšana 13. Saeimā sarežģīs iespējas apvienībai īstenot savu programmu, teikts Vidzemes partijas valdes vēstulē LRA Pārstāvju sapulces vadībai. Vidzemes partija (VP) aicina LRA priekšsēdētāju Nelliju Kleinbergu un Pārstāvju sapulces locekli Daini Liepiņu uzņemties atbildību par LRA vēlēšanu rezultātiem, Dienai apstiprināja VP priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Viņš uzsvēra, ka premjera kandidāts Edvards Smiltēns savu darbu paveicis labi, taču kampaņā esot pieļautas vairākas kļūdas.

Attīstībai/Par! sarunās pārņēmusi iniciatīvu(27)

Valdības veidošanas sarunās pirmdien iniciatīvu pārņēma Attīstībai/Par!, kuras līderi Juris Pūce un Daniels Pavļuts paziņoja, ka apvienība nepieņems Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvāto valdības veidošanas plānu. Tajā ir paredzēta koalīcija bez Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un amatu sadalījums starp pārējiem centriski labējiem spēkiem.

Viss ir Bordāna paša rokās(19)

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera kandidāta Jāņa Bordāna izredzes veidot nākamo valdību skaidrākas varētu kļūt nedēļas otrajā pusē, kad ar partijām tiksies Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pirmdien Bordāna piedāvājumu veidot valdību bez Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un viņa redzējumu par atbildības jomu sadalījumu vērtēs potenciālie sabiedrotie. Noskaņojums partijās liecina, ka tās nesteigsies noraidīt JKP sagatavoto modeli, taču aicinās tajā veikt izmaiņas konsultācijās ar partijām, kā arī neatstāt opozīcijā ZZS.

Jaunie spēki cer uz pašvaldību lobija galu(29)

Vietējā varā plaši pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) būs zaudējusi līdzšinējo ietekmi parlamentā un valdībā. Līdz ar to būs mazinājies arī pašvaldību lobijs augstākajā varā. Otrs spēcīgākais politiskais spēks novados – Latvijas Reģionu apvienība – Saeimā nav iekļuvis. Uz to jau ir reaģējuši vairāki tajā pārstāvētie politiskie spēki, cerot, ka 13. Saeima varēs turpināt administratīvi teritoriālo reformu, samazinot pašvaldību skaitu, kā arī veikt vairākas citas pārmaiņas, kuras ZZS kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) bremzējusi.

Brigmanis lūdzis LZS valdes uzticības balsojumu viņam(26)

Trešdien vakarā notika Latvijas Zemnieku savienības valdes sēde, kurā LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis ir aicinājis valdi nobalsot par uzticību viņam un saņēmis pārliecinošu atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Valdības modelis neskaidrs(25)

Ja valdības veidošana būs uzticēta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam, tad tagad valdošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) koalīcijā netiks aicināta. ZZS priekšsēža Armanda Krauzes reakcija uz šo JKP paziņojumu pēc abu politisko spēku samērā īsās 20 minūšu tikšanās liecināja, ka ZZS šī ziņa bija pārsteigusi.

Vēl viens olšteinietis apsteidz līderi(6)

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa neievēlēšana Saeimā, līdzīgi kā tas pirms četriem gadiem notika ar toreizējo Vienotības priekšsēdi Solvitu Āboltiņu, var atsaukties uz ZZS nākotni. Abos gadījumos partiju līderus apsteidza pirms vēlēšanām piesaistītie jaunie deputāti, kuri politikā ienāca no prezidenta Valda Zatlera dibinātās Reformu partijas, gūstot panākumus, pateicoties savai individuālajai kampaņai. Jau pirms 11. Saeimas sanākšanas viņi no Reformu partijas aizgāja, izveidojot Klāva Olšteina vadīto neatkarīgo deputātu grupu.

Jaunie spēki sākuši sarunas(31)

Divi jaunie politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV –, kas vēlēšanās ieguvuši vislielāko vēlētāju atbalstu centriski labējo partiju blokā, ir uzsākuši sarunas par nākamo Ministru kabinetu. Abu partiju premjera kandidāti Aldis Gobzems (KPV LV) un Jānis Bordāns (JKP) ir arī gatavi uzņemties nākamās valdības veidošanu.

Vēlēšanās neviena uzvarētāja, vairāki zaudētāji(18)

Aizvadītajās 13. Saeimas vēlēšanās nav neviena uzvarētāja, bet zaudētāji varētu būt vairāki – vispirms jau premjera pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība. Ne tikai tāpēc, ka tā, visticamāk, vairs nebūs valdošā partija un var pat palikt ārpus koalīcijas, ja jaunajiem politiskajiem spēkiem izdotos vienoties. Pēc provizoriskiem rezultātiem, Saeimā nav iekļuvis arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas palicis pirmais aiz svītras. Deputātu vidū nav arī viena no ZZS jaunajiem līderiem Edgara Putras, ilggadējās Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas un vēl vairāku redzamu politiķu.

Ieraudzīja pavisam citu Saeimu(13)

Ar lielām pārmaiņām pienāca 7. oktobra rīts, kad kļuva zināmi 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Tie liecina, ka valdošā koalīcija ne tikai nav guvusi vairākumu, bet trīs jaunie politiskie spēki arī ir apsteiguši valdības partijas. Vairāk nekā desmit gadu Saeimas vēlēšanās premjera pārstāvētā partija bija guvusi tik lielu atbalstu, lai varētu veidot arī nākamo Ministru kabinetu. Premjeram Mārim Kučinskim un viņa pārstāvētajai Zaļo un Zemnieku savienībai tas nav izdevies. Pirmo reizi vēlēšanās nav viena dominējošā politiskā spēka. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām arī ar viszemāko vēlētāju aktivitāti – tajās piedalījušies tikai 54,59% balsstiesīgo pilsoņu.

Lielā nezināmā priekšvakarā(21)

Noskaņojums sabiedrībā pirms 13. Saeimas vēlēšanām liecina, ka to priekšvakarā ir daudz vairāk nezināmo nekā iepriekš. Parlamentā var iekļūt lielāks politisko spēku skaits, bet tiklab vairākiem no tiem, kuru rezultāts aptaujās ir ap 5%, var nedaudz pietrūkt, lai pārkāptu procentu barjeru. Centrisko spēku šķelšanās un, iespējams, arī attālināšanās no vēlētāja ir pavērusi iespēju populistiskiem spēkiem piesaistīt atbalstītājus, kā arī stiprinājusi Saskaņas apņēmību nonākt pie varas. Vēl nekad nav bijis tik grūti prognozēt arī nākamās koalīcijas sastāvu.