Vērtējot Latvijas labklājību, tiek
uzsvērts, ka mūsu valsts
atpaliek ne tikai no Igaunijas,
bet arī no Lietuvas. Mūsu
dienvidu kaimiņvalsts attīstība
ir pamanāma arī ikdienišķos
novērojumos, apmeklējot Viļņu un citas
apdzīvotās vietas.
Saistībā ar nesen notikušo Tūrisma forumu ir aktualizēts jautājums par to, kāpēc mūsu valstī pēc Covid-19 pandēmijas tūrisms nav atkopies tik veiksmīgi, kā tika cerēts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs nakšņojuši 123,5 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019. gada septembrī.
Gadījums, kad Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pacienta tuviniece uzbruka ārstei, kura paziņoja par šī pacienta smadzeņu nāvi, parāvis vaļā slūžas diskusijām par situāciju veselības aprūpē.
Aptuveni līdz decembra vidum Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varētu apkopot informāciju gan par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, gan par tiem, kuri to nav izdarījuši un kuriem Latvija jāatstāj. Par to nesen, atsaucoties uz PMLP, vēstīja LETA.
Sabiedrība mūsu valstī kopumā ir gudra un izglītota. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vairāk nekā 40% strādājošo vecumā no 25 gadiem ir augstākā izglītība.
Pašreizējā Saeima strādā jau nedaudz ilgāk par 12 mēnešiem, un, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, deputātiem vajadzētu nonākt sabiedrības uzmanības centrā ar lēmumiem, kas ilgtermiņā ir svarīgi mūsu valstij, tomēr gadās arī citādi.
Latvijā "vairāk nekā 40% skolēnu
regulāri saskaras ar vardarbību
skolu vidē. Turklāt tikai puse
skolēnu pauduši pārliecību par
skolotāju noraidošo attieksmi
pret bulingu. Izplatīts ir arī
bulings digitālajā vidē – kiberbulings", teikts
informācijā, ko nesen publiskojusi Valsts
kanceleja.
Saeima nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt mūsu valstī uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Ņemot vērā "Krievijas īstenoto pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai, Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu uzturēšanās Latvijas teritorijā nav pieļaujama", Tieslietu ministrijas skaidrojumu citē LETA.
Latvijas galvaspilsēta var zaudēt iedzīvotājus. Pēdējo piecu gadu laikā iemītnieku skaits Rīgā ir sarucis par 28 000, un patlaban mūsu galvaspilsētā ir deklarēti nepilni 680 tūkstoši cilvēku, oktobra beigās vēstīja sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, atsaucoties uz Zemgales reģionālās televīzijas sižetu.
Vairākos medijos vēstītais, ka Latvijas augstskolu vidē starp ārvalstu studentiem uzvirmojis naidīgums, kas saistīts ar Izraēlas un Palestīnas militāro sadursmi, kārtējo reizi norāda uz to, ka ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā pieaugtu prasme reāli novērtēt situāciju.
Latvija "kā darbaspēku nedrīkst
uzņemt to valstu pārstāvjus, kuri
atbalsta terorismu, pastiprināti
iesaistās organizētajā noziedzībā
vai pretdarbojas demokrātijai",
nesen aģentūrai LETA pauda
Saeimas Nacionālās drošības komisijas
priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā
Vienotība).
Nesenās diskusijas par pētījumu, kas veltīts digitālajās platformās nodarbināto piegādes kurjeru situācijai, atklāj vairākus aspektus, kam nevajadzētu palikt bez ievērības.
Politiķu un dažādu nozaru pārstāvju izteikumi par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, šoruden ir izpelnījušies asu reakciju sabiedrībā.
Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kas līdz ar citiem nosacījumiem paredz to, ka no 2026. gada Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā un citās valodās, kuras ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Valsts finansējums vairs netiks atvēlēts satura veidošanai krievu valodā.