Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā konstatēts, ka mūsu sabiedrībā
audzis nacionālisms un izpratne par Latvijas kā nacionālas
valsts vērtību, bet samazinājusies Krievijas ietekme – no 2008. līdz 2022.
gadam Latvijas patriotu skaits palielinājies
no 73% līdz 84%, bet Krievijas patriotu skaits
sarucis no 12% līdz 4%.
L atvijas uzņēmēju noskaņojums pirmo reizi kopš 2019. gada atkal ir optimistisks, atklāj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domnīcas Futurum Latvia un kompānijas SKDS veiktais nesen publiskotais pētījums.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ceļojuši uz Vāciju, Spāniju, Itāliju, Poliju un Zviedriju, liecina bankas Citadele apkopotā informācija par šīs bankas klientu veiktajiem klātienes pirkumiem ārzemēs, izmantojot maksājumu kartes.
Latvijā pēc tam, kad Jēkabpilī tika nogalināta sieviete un kļuva zināms, ka slepkava ir viņas bijušais vīrs, kurš savu upuri ilgi terorizējis, tika aktualizēti jautājumi gan par vardarbību ģimenē, gan par policijas rīcību vardarbības novēršanā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir aktualizējis ideju par to, ka Latvijā jāievieš vispārēja ienākumu deklarēšana. Tas varētu izpausties tā, ka gada ienākumu deklarācija (GID) jāiesniedz visiem jebkādus ienākumus guvušajiem iedzīvotājiem. Šāda ideja nav ne jauna, ne unikāla, un tā varētu nest gan pozitīvus ieguvumus, gan izaicinājumus.
Maija sākumā svinam vairākus, mūsu valstij svarīgus
svētkus. Vakar, 1. maijā,
svinējām Satversmes sapulces sasaukšanas dienu,
4. maijā svinēsim Latvijas
Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Mūsu valstī šā gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 17,3%. Tas gan ir mazāk nekā februārī, kad gada inflācija pārsniedza 20%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Martā mūsu valstī bija 65
tūkstoši bezdarbnieku, un
bezdarba līmenis, pēc
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bija 6,8%,
pēc Nodarbinātības valsts
aģentūras (NVA) datiem – 6%.
Apgalvojumi, ka Latvija atpaliek
no Baltijas kaimiņvalstīm, ir
dzirdami tik bieži, ka tos vairs
nevar uzskatīt tikai par nīgru
personu īgņošanos vai politisko populistu klaigāšanu.
Patlaban līdz brīdim, kad 14.
Saeima balsos par nākamo Valsts
prezidentu, vēl ir vairāk nekā
mēnesis, un prognozes par balsošanas rezultātu var mainīties.
Vērtējot situāciju Latvijā ārpus
Rīgas, pamanāms, ka ir pašvaldības, kuru teritorijā notiek
ekonomiskā attīstība, bet ir arī
tādas, kurās attīstība apstājusies vai pat vērojama lejupslīde.
Lieldienu tuvošanās mudina aizdomāties par līderiem mūsu sabiedrībā un fonu, uz kāda iespējamie līderi varētu stiprināt savu autoritāti. Vispirms par fonu.
Tuvāko gadu laikā Latvijā samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits un aizvien sarežģītāk kļūs finansiāli nodrošināt tās sabiedrības grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar iesaistīties darba tirgū. Šādu vīziju pagājušajā nedēļā, tiekoties ar žurnālistiem, ieskicēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Iespaidīgs cenu kāpums pēdējā laikā ir kļuvis visai ierasts, un daudzi iedzīvotāji to uztver kā neizbēgamu procesu, kura cēloņi lielā mērā meklējami aiz mūsu valsts robežām. (Jāatgādina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, inflācija Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 20,3%.).
Nekustamo īpašumu cenu
amplitūda patlaban ir milzīga.
Rīgā sērijveida dzīvokļi maksā
nedaudz mazāk vai vairāk par
1000 eiro kvadrātmetrā atkarībā no konkrētā dzīvokļa, ēkas,
kā arī no rajona, kurā mājoklis atrodas, bet
jauno projektu cena labā rajonā jau ir sasniegusi 3000 eiro par kvadrātmetru.
Asajās diskusijās, kas sākās pēc
tam, kad Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja
vairāku pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, gan
pieminekļu aizstāvji, gan
aizvākšanas piekritēji jau ir demonstrējuši
histēriskus pārspīlējumus un agresīvu
vēršanos pret atšķirīgu viedokli.
Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.