Sānsolī pie Karmenas
Grūti noticēt, ka šo zemes stūrīti abi nopirkuši tikai pirms desmit gadiem un pašreizējā dzīvojamā māja sastāvējusi tikai no četrām sienām un caura jumta virs tām. Mini zoodārzs aizņem tikai 600 kvadrātmetru, taču dzīvajām radībām par saspiestību nav iemesla satraukties. Saimniecībā lieti noder Garija zelta rokas. Kuplās saimes skaistās un pamatīgās mājvietas - būri un voljeri - uzceltas vienā stilā. Dīķītī atmirdz rudenīgi zilās debesis, zied puķes. Pirmais dzīvnieks te bija boksera un rotveilera jauktenis Narciss - tagad suns jau cienījamos gados. Suns esot labs sargs - ienākt šeit var jebkurš, bet iziet ārā bez atļaujas neizdosies. Saimnieku aizraušanos Narciss uzņēma ar sapratni un pietāti.
Katram dzīvniekam sava biogrāfija, bet mini zoodārza tapšanas vēsture liecina, kā Garika un Viktorijas aizraušanās pamazām pārtapusi aizrautīgā kolekcionēšanas priekā. Lūk, pie pašiem vārtiem aplokā saurkšķinās peruāņu minicūciņu ģimene - tētis Čebureks, mammīte Glaša un divas viņu meitiņas, tām vārdus dos jaunie saimnieki. Glaša neņem galvā, ka vīrs met acis uz blakus aplokā dzīvojošo melno franču punduraitiņu Karmenu. Čebureks ar aitiņu kopā uzaudzis, un pirmā mīlestība nerūsē. Karmenas greizsirdīgais vīrs auns Arsitarhs mūsu klātbūtnē gatavs ar ragiem vārtus salauzt - bunkš, bunkš, bunkš - un Karmenas pielūdzējam ribas sadragāt!
Putnu novietnē mirdz krāsu varavīksne - karaliskie un dimanta fazāni atceļojuši no Čehijas, zelta fazāniem tikko izšķīlušies cālīši. Smejošās ūbeles prot smieties gluži kā cilvēks, taču pašlaik putnu pāris klusējot pārmaiņus cītīgi sēž uz olām. Turpat netālu tekalē kalnu irbīšu pāris. Pāvi maina astes spalvas, tāpēc krāšņā rota izskatās paplukusi. Pa zāli aiztek divas Indijas skrejpīles jeb pudeļpīles. Vika priecājas: «Olas ēdam katru dienu, pietiek gan pašiem, gan arī seskiem, caunām. Lieldienās olas nekrāsojam - putni tās jau izdēj krāsainas - zilganas, rozā, dzeltenīgas, raibas.»
No mini zoodārza Salmiņi īpašnieces Agijas Urtānes atceļojušais ķengurs Kens savā aplociņā šķiet nedaudz saskumis. Garijs domā, ka viņš ilgojas pēc draudzenītes: «Ķenguri pirmo dzīves gadu pavada mammas somā. Kens tikai gadu dzīvo patstāvīgi. Iespējamās tuvās radniecības dēļ Latvijā viņam pāri atrast nevaram, bet Eiropā ķengurs maksā ap pusotra tūkstoša eiro. Domājam, ko darīt.»
Savā plašajā būrī dzīvespriecīgi riņķo Krimas vāveres Gufs un Knopočka. Pacienātas ar zemesriekstiem, vāveres aizrautīgi tos loba. Citā būrī pārsteidz neredzēti liels draudzīgs nutriju ģimenes tēvs Puika ar divām mammām un sešpadsmit atvasēm! Bērneļi šajās dienās tiks iemainīti pret citas krāsas nutrijām un barību - burkāniem, kartupeļiem, sienu.
Apaļīgais no Čehijas atceļojušais sešus gadus vecais Ziemeļamerikas jenots Jančuks priecājas par pasniegto kārumu - vīnogu ķekaru. Viņam pie dūšas iet viss, kas salds, - banāni, āboli, plūmes -, taču garšo arī gliemeži un upes zivis.
Īsausainie un garkājainie Patagonijas zaķi Reds un Skipija ir bikli. Mūs pamanījuši, viņi iemūk būrī. Zaķi ir pārliecināti - ja viņi neredz divkājainos svešos atnācējus, cilvēki nepamanīs arī viņus.
Meklē pāri ķenguram
Garijs domā ar laiku šķirties no lielās trušu saimes, jo garauši ekskursantiem nav nekas neparasts, bet prasa tikpat lielas rūpes kā visa pārējā dzīvā radība kopā. Vēl abi cer, ka nākamgad dīķi dzīvos zivis. Gaisā vējojusi ideja izveidot vistu kolekciju, bet tad kaimiņiem nebūtu miera no gaiļu agrās rīta jundas. Iecere atlikta uz vēlāku laiku - varbūt kādreiz izdosies iegādāties plašāku lauku saimniecību. Abi kolekcionāri uzsver labo kaimiņattiecību nozīmi: «Kāds būsi pret cilvēkiem, tādi viņi būs pret tevi. Apkārtējie dalās ar bagāto kabaču, gurķu un citu dārzeņu ražu, un viņu «humānā palīdzība» iet pie sirds gandrīz visiem mini zoo iemītniekiem. Kaimiņš Juris paveica neticamo - palīdzēja noķert izbēgušu ņipru vāverbērnu!»
Viktorijas un Garija darbadiena sākas agri un beidzas vēlā vakara stundā. Dzīvās radības vajag ne tikai pabarot, bet apčubināt, samīļot. Redzam paši savām acīm - Vikai rokās raušas mīļi ģimenes locekļi cauna Kusja un seski Bonija un Klaids. Kolekcijas veidotāji smej: «Esam kļuvuši atkarīgi. Uzturam sakarus ar tādiem pašiem apsēstajiem kolekcionāriem, palīdzam cits citam. Krimas vāveres atvedām no mini zoodārza Salmiņi ar tā īpašnieces Agijas Urtānes svētību. Pēc laika piedzimušos vāverēnus un franču punduraitas Karmenas atvasi atdevām Katrīnai Gukalovai mini zoodārzā Kākciemā, savukārt viņa mums atdeva degunlācīti Čaplinu. No Ingūnas Zariņas Jaunmārupē nesen atceļoja Kamerūnas pundurāzītis Ansītis. Apzināmies - bizness šajā jomā nekad nesanāks, miljonāri nebūsim, bet savā starpā mēs nekonkurējam. Lai visi būtu pie labas veselības, liela nozīme ir arī labam veterinārārstam. Mums palaimējies ar Irinu Uškovu. Visiem kopā nesavtīgi darbojoties, var gūt prieku un gandarījumu. Zvaniet, gaidīsim!»