Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Uldis Ķezberis

Serbija un Kosova sola atsākt dialogu(1)

Serbijas un Kosovas līderi šonedēļ piekrita atsākt sarunas par attiecību uzlabošanu, neraugoties uz virkni nesaskaņu starp abām kaimiņvalstīm. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas prezidents Hašims Tači bija ieradušies Berlīnē, kur tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītāju Federiku Mogerīni. Serbija Kosovu, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, uzskata par savu teritoriju un neatzīst tās suverenitāti, tāpēc abu valstu attiecības ir saspīlētas. Taču ES kā priekšnosacījumu Serbijas un Kosovas uzņemšanai blokā ir noteikusi divpusējo attiecību normalizēšanu.

Maduro un Gvaido atbalstītāji ielās cīnās par kontroli Venecuēlā(3)

Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā un citviet Dienvidamerikas valstī trešdien ielās izgāja opozīcijas līdera Huana Gvaido atbalstītāji, lai pieprasītu sociālistu prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos. Protesti atsākās dienu pēc tam, kad Karakasā sadursmēs starp Gvaido atbalstītājiem un Maduro lojālajiem drošībniekiem ievainojumus guva vairāk nekā simt cilvēku.

Filantropijas tumšā puse(12)

Pasaules visprestižākās augstskolas, vislielākie muzeji un mākslas galerijas ir ļoti atkarīgas no privātajiem naudas ziedojumiem, kas palīdz šīm institūcijām noturēt augsto kvalitātes latiņu. Savukārt planētas visturīgākie ļaudis labprāt daļu no savas bagātības atvēl mecenātismam un labdarībai. Plašāk zināmais piemērs ir kompānijas Microsoft līdzdibinātājs Bills Geitss, kurš kopā ar sievu Melindu vada pasaulē vislielāko privāto fondu. Nereti ziedojumu saņēmēji savus donorus godina, nosaucot viņu vārdā universitāšu auditorijas vai atsevišķas muzeju ēkas.

Spānijā trešās vēlēšanas četru gadu laikā(4)

Eirozonas ceturto lielāko ekonomiku – Spāniju – vairākus gadus ir pārņēmusi politiskā krīze, kas varētu padziļināties pēc šonedēļ notiekošajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Spānijas pilsoņi svētdien trešo reizi pēdējo nepilnu četru gadu laikā dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītos likumdevējus. Arī pēc šīm vēlēšanām parlaments būs ļoti saskaldīts, kas apgrūtinās iespēju izveidot stabilu vairākuma valdību. Ir skaidrs, ka pirmo reizi kopš diktatora Fransisko Franko režīma beigām Spānijas parlamentā būs pārstāvēta labēji radikāla partija.

Makrons atklās savus reformu plānus(4)

Francijas nepopulārais prezidents Emanuels Makrons ceturtdien nāks klajā ar ilgi gaidīto reformu plānu, ko viņš apsolīja pēc tam, kad pērn rudenī valsti pārņēma tā saucamie dzelteno vestu protesti, kas nav apsīkuši joprojām.

Pasaules brīnumi briesmās(21)

Lieldienu salu, Stounhendžu, Venēciju un citus vēsturiskus un tūristu iecienītus objektus apdraud klimata pārmaiņas

Porošenko un Zelenskim duelis stadionā(6)

Ukrainas prezidenta amata kandidāti – pašreizējais valsts vadītājs Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis – piektdien gatavojas satikties aci pret aci televīzijas debatēs pirms svētdien notiekošajām vēlēšanām. Dažas dienas pirms izšķirošā balsojuma krietni labākas izredzes uzvarēt ir politikas jaunpienācējam Zelenskim, kurš ir tēlojis prezidentu populārā televīzijas seriālā. Debates būs nepopulārā Porošenko pēdējā iespēja pārliecināt ukraiņus pārvēlēt viņu uz otro pilnvaru termiņu.

Somiem jādomā, kā sastiķēt valdību

Sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas gaidāmas Somijā pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās nebija pārliecinoša uzvarētāja.

Lukašenko draud apturēt Krievijas naftas tranzītu(14)

Baltkrievijas un Krievijas savstarpējās attiecības, kas nekad nav bijušas harmoniskas, kārtējo reizi ir iegājušas saspīlējuma fāzē. Nedēļas nogalē Krievijā stājās spēkā importa aizliegums atsevišķiem augļiem no Baltkrievijas. Šāds kaimiņa solis tik ļoti saniknoja Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, ka viņš atļāvās apsūdzēt Maskavu "roku izgriešanā" Baltkrievijai un ir piedraudējis pārtraukt Krievijas naftas produktu tranzītu caur savu valsti

Brunejas šariats(18)

Dienvidaustrumāzijas karaliste izpelnījusies starptautisku kritiku par jaunu likumu, par kura pārkāpšanu draudēs ķermeņa locekļu amputācija un nāve, nomētājot ar akmeņiem.

Sociāldemokrāti – favorīti Somijas vēlēšanās(12)

Pasaules laimīgākās valsts Somijas pilsoņi svētdien dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos 200 parlamenta – Eduskuntas – deputātu. Pirmsvēlēšanu aptaujas rāda, ka vislabākās izredzes uzvarēt un veidot nākamo valdību ir pašreiz lielākajam opozīcijas spēkam Sociāldemokrātiskajai partijai (SDP), bet līdzšinējā valdībā pārstāvētās trīs centriski labējās partijas zaudēs vairākumu. Mēnesi pirms vēlēšanām koalīcijas valdība izjuka, jo partijas nespēja vienoties par veselības un sociālās aprūpes sistēmas reformu.

Labējie populisti sapņo pārņemt kontroli Eiroparlamentā(30)

Ar solījumu "glābt Eiropu" nākammēnes gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās gatavojas startēt šonedēļ izveidotā galēji labējo partiju alianse, kuras priekšgalā ir izvirzījies Itālijas iekšlietu ministrs un vicepremjers Mateo Salvīni. "Daudziem cilvēkiem Eiropas Savienība ir murgs, nevis sapnis," viņš paziņoja pirmdien notikušajā populistu koalīcijas dibināšanas pasākumā Itālijas lielpilsētā Milānā.

Divi Benjamini cīnīsies par varu Izraēlā

Balsojums, kas var ievadīt Benjamina Netanjahu politiskās karjeras vai arī Tuvo Austrumu miera procesa beigas. Viens no abiem scenārijiem ir iespējams pēc otrdien gaidāmajām Izraēlas parlamenta – kneseta – vēlēšanām, kas solās būt spraigākās daudzu gadu laikā.

Protestos dzimusī prezidente(7)

Slovākijas nākamā prezidente būs liberālā Zuzana Čaputova. Viņa var ienest svaigas politiskās vēsmas Centrāleiropas reģionā, kur pie varas nostiprinājušies ultrakonservatīvi eiroskeptiķi.

Kraistčērčas šāvējam izvirzīs apsūdzības

Vīrietim, kurš pirms trim nedēļām sarīkoja nāvējošas apšaudes musulmaņu dievnamos Jaunzēlandes pilsētā Kraistčērčā, piektdien tiesa izvirzīs desmitiem apsūdzību. Austrālijas pilsonis Brentons Tarants 15. martā iebruka divās mošejās un atklāja uguni, tika nogalināti 50 cilvēki un ievainoti vēl piecdesmit. Policija apsverot papildu apsūdzību izvirzīšanu Tarantam.

Alžīrieši vēlas jaunu politisko sistēmu(1)

Protesti Ziemeļāfrikas valstī Alžīrijā nenorimšot arī pēc divdesmit gadu valdījušā prezidenta Abdelazīza Būteflīkas atkāpšanās, jo neapmierinātie iedzīvotāji pieprasa pilnīgu "asins pārliešanu" politiskajā sistēmā. "Šī ir tikai neliela uzvara, lielākā vēl nāks," kāds gavilējošs protestētājs galvaspilsētā Alžīrā sacīja raidsabiedrībai BBC.

NATO jubileju aizēno nesaskaņas ar Trampu(4)

ASV galvaspilsētā Vašingtonā par godu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dibināšanas 70. gadadienai trešdien un ceturtdien pulcēsies 29 dalībvalstu ārlietu ministri. Nozīmīgajai jubilejai vajadzētu būt ļoti pamatotam iemeslam, lai kopā sanāktu militārās alianses dalībvalstu vadītāji un saskandinātu par nesatricināmo vienotību. Taču tā nenotiks, jo NATO militāri varenākās dalībvalsts ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā regulāri ir apšaubījis NATO nepieciešamību un pārmetis sabiedrotajiem nepietiekamus izdevumus aizsardzībai. Visticamāk, ka arī svinīgajos pasākumos Vašingtonā amerikāņi atgādinās sabiedrotajiem par nepieciešamību palielināt tēriņus militārajām vajadzībām.

Porošenko jādomā, kā apsteigt komiķi Zelenski(19)

Šovmenis bez politiskās pieredzes un nepopulārais pašreizējais prezidents. 21. aprīlī Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā vēlētājiem būs jāizraugās, kurš no viņiem nākamos piecus gadus vadīs korupcijas, ekonomisko problēmu un karadarbības austrumu reģionos novārdzināto valsti.

Diskutē par tribunālu džihādistu tiesāšanai(9)

Teroristiskais grupējums Islāma valsts (IV) ir izsvēpēts no Sīrijas, bet simtiem tā kaujinieku un viņu ģimenes locekļu ir sagūstījuši ASV atbalstītie un kurdu komandētie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDS). Gūstekņu vidū ir arī liels skaits rietumvalstu pilsoņu. Šo cilvēku nākotne ir neskaidra, jo valstis, no kurām viņi ieradās, lai pievienotos IV, nevēlas bijušo kaujinieku atgriešanos.

Seksa bēgums(20)

Mūsdienu trīsdesmitgadnieki un divdesmitgadnieki, kuriem pret seksu nav gandrīz nekādu aizspriedumu, dzimumdzīvi piekopj retāk nekā iepriekšējās paaudzes.

Pašvaldību vēlēšanās testēs Erdogana varu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēdējās nedēļās ir ļoti aizņemts, jo viņam valsts vadīšana ir jāapvieno ar piedalīšanos valdošās konservatīvās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) priekšvēlēšanu kampaņas pasākumos. Viņš ir redzams arī uz priekšvēlēšanu plakātiem, lai gan patiesībā Erdogans nekandidē.

Spāņi meklē Ziemeļkorejas vēstniecībā iebrukušos(1)

Spānijas tiesa ir izdevusi starptautisku aresta orderi, lai notvertu personas, kas esot bijušas iesaistītas pagājušajā mēnesī notikušajā bruņotajā uzbrukumā Ziemeļkorejas vēstniecībai Madridē. Spāņu varasiestādes apgalvo, ka incidentā, kura laikā sagūstīti ziemeļkorejiešu diplomāti, bijusi iesaistīta arī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). Vašingtona to noliedz.

Konkurenti ES un Ķīna runā par sadarbību(3)

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins otrdien noslēdza vizīti Eiropā, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) līderiem, kuri šo lielvalsti vienlaikus uzlūko gan kā konkurenti, gan kā potenciālo partneri.

Trampa bīstamā dāvana Netanjahu(20)

ASV prezidents Donalds Tramps, klātesot Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu, pirmdien Baltajā namā parakstīja deklarāciju, ar kuru Vašingtona atzīst ebreju valsts kontroli pār okupētajām Golānas augstienēm, ko par savu teritoriju uzskata Sīrija. Tādējādi ASV ir atteikušās no savas līdzšinējās nostājas, ka Izraēlai un Sīrijai diplomātiskā ceļā jāvienojas par strīdus teritoriju. Tā ir Trampa kārtējā dāvana Netanjahu, kurš cer saglabāt valdības vadītāja amatu arī pēc 9. aprīlī paredzētajām Izraēlas parlamenta vēlēšanām.

Kara plosīto Jemenu pārplūdina migranti(1)

Arābijas pussalas valsti Jemenu četrus gadus plosa pilsoņu karš, kas ir izraisījis pašlaik lielāko humāno krīzi pasaulē. Palīdzības organizācijas apgalvo, ka 20 miljoniem jemeniešu trūkst ēdamā un aptuveni puse no viņiem esot "soļa attālumā" no bada. ANO lēš, ka aptuveni 24 miljoniem jeb gandrīz 80% Jemenas iedzīvotāju šogad būs nepieciešama humānā palīdzība.

Pieminēs 20 gadus kopš NATO uzlidojumiem(11)

Atšķirīgā noskaņojumā Serbijā un Kosovā svētdien pieminēs 20. gadadienu kopš NATO aviācijas kampaņas sākuma toreizējā Dienvidslāvijā. Uzlidojumu mērķis bija apturēt serbu armijas zvērības pret Kosovas albāņiem, kas bija sākuši bruņotu pretestību. Vairāk nekā divus mēnešus ilgušo uzlidojumu rezultātā Belgrada zaudēja kontroli pār Kosovu, kas vēlāk pasludināja neatkarību. Liela daļa Serbijas iedzīvotāju joprojām nespēj piedot Rietumiem 1999. gada uzlidojumus, savukārt Kosovas albāņi neskopojas ar pateicības vārdiem.

ES dalībvalstu līderi lems, vai atlikt Brexit

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu vadītājiem, kuri ceturtdien un piektdien piedalīsies kārtējā samitā Briselē, būs jāvienojas, vai atsaukties pagaidām vēl 28. dalībvalsts Apvienotās Karalistes premjerministres Terēzas Mejas lūgumam par vismaz trīs mēnešiem atlikt brīdi, kad briti pamet bloku. Apvienotās Karalistes un ES ceļiem oficiāli vajadzētu šķirties nākampiektdien, bet Meja to vēlas atlikt, jo iekšējo strīdu pārņemtais britu parlaments nav apstiprinājis Londonas un Briseles panākto šķiršanās vienošanos. ES amatpersonas ir brīdinājušas, ka Mejai būs jāliek galdā nopietni argumenti, kāpēc Brexit vajadzētu atlikt.

Kritizē Parīzes policiju pēc grautiņiem Elizejas laukos(6)

Francijas valdība brīdinājusi, ka turpmāk aizliegs demonstrācijas Elizejas laukos Parīzē un citās pilsētās, ja protestu laikā tiks pamanīti cilvēki, kuru mērķis ir izraisīt nekārtības. Šāds lēmums pieņemts pēc aizvadītajās brīvdienās notikušajiem grautiņiem Parīzes centrā, kur jau 18. sestdienu pēc kārtas norisinājās tā dēvētās "dzelteno vestu" kustības protesti. Pēc notikušā amatpersonas kritizēja likumsargu pielietoto pūļa savaldīšanas taktiku, bet pirmdien atlaida līdzšinējo Parīzes policijas priekšnieku Mišelu Delpuešu, kura pēctecis darbu uzsāks jau trešdien.

Atzīmēta Krimas aneksija(22)

Ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīti pirmdien Krimā noslēdzās vairākas dienas ilgušās svinības par godu piektajai gadadienai kopš Ukrainai piederošās pussalas aneksijas jeb "atkalapvienošanas ar tēvzemi", kā to dēvē Kremlis. Ja Krimā valda vispārējs atbalsts aneksijai, tad Krievijā sākotnējā eiforija ir izplēnējusi.