Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Uldis Ķezberis

Putins esot ieguvējs vēl pirms samita ar Trampu(24)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins būs lielākais ieguvējs no pirmdien Helsinkos paredzētās pirmās divpusējās tikšanās ar ASV kolēģi Donaldu Trampu, spriež analītiķi. Maskavas un Vašingtonas attiecības atrodas zemākajā punktā kopš aukstā kara beigām, taču Trampa personīgās simpātijas pret Putinu un domstarpības ar tuvākajiem sabiedrotajiem Kremļa saimniekam paver iespējas nodibināt ciešāku kontaktu ar ASV līderi.

Putina Pasaules kauss(35)

Sekmīga Pasaules kausa futbolā finālturnīra norise ir piepildījusi Kremļa mērķi – parādīt pasaulei Krievijas "cilvēcīgo seju".

Izglābtie taizemiešu zēni atgūst spēkus(4)

Divpadsmit izglābtajiem zēniem un viņu futbola trenerim, kas vairāk nekā divas nedēļas pavadīja, iesprostoti tumšā alā Taizemes ziemeļos, mediķu uzraudzībā ir jāatgūst zaudētie spēki, lai atgrieztos normālā dzīvē. Taizemes veselības ministrs trešdien paziņoja, ka izglābto veselības stāvoklis ir relatīvi labs, lai gan katrs no viņiem ir zaudējis vidēji divus kilogramus ķermeņa masas, vēsta CNN. Ministrs uzteica treneri, kurš pirmās deviņas dienas, līdz pie iesprostotajiem nonāca pirmie glābēji, bija labi aprūpējis savus audzēkņus.

Bažas par G7 samita scenārija atkārtošanos(5)

Pasaules vecākās militārās alianses – NATO – dalībvalstu vadītāji trešdien un ceturtdien Briselē sanāks uz ikgadējo tikšanos. Ja kādreiz NATO samiti bija paredzami, tad kopš Donalda Trampa kļūšanas par alianses ietekmīgākās dalībvalsts – ASV – prezidentu tā vairs nav.

Kurcs gatavs noteikt ES migrācijas politiku(17)

Līdz šim bijis ierasts, ka Eiropas Savienības (ES) dienaskārtību nosaka Vācija un Francija. Ierasto lietu kārtību vēlas mainīt Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kura valsts 1. jūlijā uz pusgadu pārņēma ES prezidentūru. Tas ir noticis laikā, kad ES iekšienē norisinās emocionālas diskusijas par nepieciešamību ieviest stingrāku imigrācijas politiku, un Austrija tajās ir bijusi viena no dzirdamākajām valstīm.

Novičok atkal saindē Anglijas iedzīvotājus(10)

Pāris, kas pirms nedēļas smagā stāvoklī nonāca slimnīcā Anglijas dienvidrietumu mazpilsētā Eimsberi, ir saindējies ar nervus paralizējošo vielu Novičok, kas izmantota arī bijušā dubultspiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas indēšanā, paziņojusi Apvienotās Karalistes policija. Pagaidām nav zināms, vai starp abiem saindēšanās gadījumiem ir kāda saistība. Britu varasiestādes arī šoreiz tur aizdomās Krieviju, kur Novičok savulaik radīts slepenās laboratorijās. Maskava apsūdzības ir noraidījusi kā izdomājumus, kuru mērķis esot diskreditēt Krieviju.

Tiesneši nostājas pret Polijas valdību(2)

Polijas valdība kārtējo reizi ir izsaukusi pret sevi kritiku un apsūdzības demokrātisko institūciju graušanā. Trešdien spēkā stājās likums, kas piespiež priekšlaicīgi pensionēties vairāk nekā trešdaļai no Augstākās tiesas tiesnešiem, arī tās līdzšinējai vadītājai Malgožatai Gersdorfai. Tiesnese vakar ieradās darbā, lai protestētu pret likumu, kas, viņasprāt, ir pretrunā ar konstitūciju.

Merkele novērsusi savas valdības izjukšanu

Vācijas kanclere Angela Merkele vismaz pagaidām ir novērsusi savas četrus mēnešus vecās koalīcijas valdības iziršanu, ar iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu panākot vienošanos par kontroles pastiprināšanu uz robežas ar Austriju, lai ierobežotu imigrāciju. Vienošanās paredz deportēt migrantus, kas nevar pretendēt uz patvērumu Vācijā. Tomēr nav skaidrs, vai vienošanos atbalstīs Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un Zēhofera vadītās Kristīgi sociālās savienības (CSU) partneri valdībā – Sociāldemokrātiskā partija (SPD).

Lopess-Obradors sola izskaust korupciju Meksikā(5)

Meksikas iedzīvotāju milzīgās slāpes pēc pārmaiņām ļaus kļūt par valsts vadītāju kreisajam populistam Andresam Manuelam Lopesam-Obradoram, kas pārliecinoši uzvarēja svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās. Nākamais prezidents sola cīnīties pret, viņaprāt, Meksikas visu problēmu cēloni korupciju un panākt, ka kaimiņvalsts ASV prezidents Donalds Tramps ciena Meksiku. Lopess-Obradors oficiāli par prezidentu kļūs tikai 1. decembrī, kad amatā nomainīs sešus gadus valdījušo un ārkārtīgi nepopulāro Enriki Penju-Njeto.

Politiskā līķa augšāmcelšanās(3)

Kad Itālija un Malta šomēnes atteicās uzņemt savās ostās franču palīdzības organizācijas kuģi ar vairāk nekā 600 Vidusjūrā izglābtajiem migrantiem, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess piedāvāja savas valsts palīdzību. Šis cēlais žests izpelnījās plašu uzmanību – migrantu ierašanos Spānijas ostas pilsētā Valensijā atspoguļoja pasaules ietekmīgākie mediji.

Melna ēna pār Izraēlas premjerministra ģimeni

Smalkas un dārgas maltītes, kas tikušas baudītas uz nodokļu maksātāju rēķina, novedušas Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu kundzi Zāru pie smagām apsūdzībām. Ilggadējā valdības vadītāja ģimene ir saistīta ar vairākām skaļām izmeklēšanām, bet šī ir pirmā reize, kad kādam no Netanjahu ir izvirzītas reālas apsūdzības. Arī pašam B. Netanjahu draud apsūdzības, kas var pielikt punktu viņa ilgajai politiskajai karjerai.

Trampa aizspogulija(20)

ASV prezidents Donalds Tramps īsā laikā ir pamatīgi sabojājis attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem un nostājies pret liberālo pasaules kārtību, kas ar amerikāņu rokām tika izveidota pēc Otrā pasaules kara.

Erdoganam smags eksāmens(1)

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans savu valsti vada jau 15 gadu. Šajā laikā Erdogans un viņa izveidotā konservatīvā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) nav zaudējusi nevienās nacionālā līmeņa vēlēšanās. Tas viņam ir palīdzējis nostiprināt varu un vājināt opozīciju. Erdogans cer turpināt savu uzvaru sēriju svētdien paredzētajās prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Balsojums būs īpašs ar to, ka pēc tā Turcija faktiski kļūs par prezidentālu republiku. Nekas neliecina, ka Erdoganu nepārvēlēs uz vēl vienu termiņu, taču uzvara varētu nākt smagi.

Kanādiešiem būs ļautas marihuānas izklaides(13)

Kanādas iedzīvotāji jau rudenī varēs likumīgi audzēt, iegādāties un lietot marihuānu, jo federālais parlaments šonedēļ legalizēja narkotisko vielu, kuras līdz šim nelikumīgā tirdzniecība ik gadu ienesa septiņus miljardus dolāru (4,5 miljardi eiro). Līdz ar to Kanāda kļūs tikai par otro valsti pasaulē, kurā marihuānas kultivēšana un lietošana būs atļauta nacionālā līmenī. Daudzās valstīs marihuāna ir pilnībā aizliegta un par tās pārdošanu un lietošanu draud sods.

Migrācija draud izjaukt Merkeles valdību(6)

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien Berlīnē uzņēma Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Eiropas ietekmīgāko politiķu tikšanās iemesls bija Eiropas Savienības (ES) reformu plāns, kas tiks apspriests arī nākamajā nedēļā gaidāmajā bloka dalībvalstu vadītāju sanāksmē Briselē. Tajā nozīmīga vieta atvēlēta migrācijai, kas pēdējos gados ir izraisījusi nopietnas domstarpības ES dalībvalstu vidū.

Melānija Trampa kritizē migrantu bērnu nošķiršanu(5)

ASV pirmā lēdija Melānija Trampa un viņas priekštece Lora Buša paudušas sašutumu par varasiestāžu rīcību, nošķirot no ģimenēm nepilngadīgos, kuri kopā ar vecākiem nelikumīgi šķērsojuši robežu ar Meksiku. Trampas dzīvesbiedrs – ASV prezidents Donalds Tramps – notiekošajā vaino Demokrātu partiju un apgalvo, ka pretrunīgo politiku var izbeigt tikai Kongress, īstenojot imigrācijas reformu. Savukārt kritiķi norāda, ka migrantu ģimeņu izšķiršanas prakse sākās pēc tam, kad prezidenta administrācija nolēma bez žēlastības vērsties pret migrantiem, kas ASV dienvidu robežu šķērsojuši nelikumīgi.

Nīderlande ierobežos burku valkāšanu(5)

Nīderlandes parlaments otrdien balsos par likumprojektu, kas paredz daļēji aizliegt musulmaņu sieviešu seju aizsedzošo galvassegu valkāšanu sabiedriskās vietās. Gaidāms, ka likumprojektu atbalstīs. Līdz ar to Nīderlande pievienosies virknei Eiropas valstu, kurās jau ir spēkā līdzīgi aizliegumi. To atbalstītāji uzskata, ka tas ir svarīgi sabiedrības vienlīdzībai un drošībai, bet pretinieki baidās, ka tas veicinās islāmticīgo nošķiršanos.

Itālijas bīstamie lāpītāji(10)

"Itālija vispirms" – ar šādu saukli martā notikušajās Itālijas parlamenta vēlēšanās startēja galēji labējā partija Ziemeļu līga. Lozungs nepārprotami bija aizgūts no ASV prezidenta Donalda Trampa repertuāra. Partijas vadītājs Mateo Salvīni ir kaislīgs Trampa fans, kas apgalvo, ka viņam pirmajā vietā ir itāļu intereses, ko apdraudot migrantu "uzbrukums" un Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju. Kopš vēlēšanām Salvīni ir kļuvis par Itālijas ietekmīgāko politiķi.

Migrantu kuģis izgaismo ES dalībvalstu sašķeltību(8)

Francijas prezidents Emaneuls Makrons piektdien Parīzē uzņems Itālijas premjerministru Džuzepi Konti. Tikšanās laikā abi līderi mēģinās nogludināt diplomātisko strīdu, ko izraisīja Romas lēmums neatļaut franču palīdzības organizācijas kuģim ar vairāk nekā 600 Vidusjūrā izglābtiem cilvēkiem piestāt Sicīlijā.

Kompromisa uzvara Balkānu kaimiņu strīdā(1)

Drīzumā varētu tikt pielikts punkts gandrīz 30 gadu senajam strīdam starp Grieķiju un Maķedoniju par otrās nosaukumu. Atēnas iebilst pret Maķedonijas nosaukumu, kas ir tāds pats kā vēsturiskajam reģionam Grieķijas ziemeļos. Daudzi grieķi ir pārliecināti, ka šāds valsts nosaukums liecina par teritoriālām pretenzijām uz Grieķijas Maķedoniju, no kurienes esot cēlies slavenais sengrieķu karavadonis Aleksandrs Lielais.

Vēsturiskais rokasspiediens(2)

Ja pēdējā brīdī kādam no karstgalvīgajiem līderiem nepaspruks neapdomīgs vārds, tad otrdien Singapūrā aci pret aci vajadzētu satikties ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ziemeļkorejas diktatoram Kimam Čen Unam. Tā savstarpēji naidīgo valstu vadītāju pirmā tikšanās, uz ko ir liktas lielas cerības. Skaidrs, ka viena saruna nenogludinās senās un dziļās nesaskaņas starp ASV un Ziemeļkoreju, bet tā var dot grūdienu procesam, kurā panākt ilgstošu mieru Korejas pussalā. Taču, ņemot vērā līderu agrāk izteiktos abpusējos apvainojumus, pastāv nopietns risks, ka Trampa un Kima Čen Una tikšanās var noslēgties ar fiasko.

Nebeidzamais sankciju karš(9)

Jau četrus gadus spēkā ir Rietumu un Krievijas abpusējās sankcijas, kas tika ieviestas pēc Krimas aneksijas un kara sākšanās Austrumukrainā. Pagaidām nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tās varētu tikt atceltas

Gaidāma neveikla G7 līderu tikšanās Kvebekā(8)

ASV prezidenta Donalda Trampa un tuvāko sabiedroto atšķirīgā nostāja tādos jautājumos kā tirdzniecība, klimata pārmaiņas un Irānas kodolvienošanās neveicinās draudzīgu atmosfēru septiņu industriāli attīstītāko demokrātiju (G7) vadītāju sanāksmē, kas piektdien un sestdien norisināsies Lamalbē pilsētiņā Kvebekā.

Netanjahu nepārliecina eiropiešus mainīt domas(3)

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu šajā nedēļā bija devies diplomātiskajā turnejā pa Eiropu. Brauciena mērķis bija pārliecināt Vācijas, Francijas un Lielbritānijas līderus mainīt viņu stingro nostāju, ka tā dēvētā Irānas kodolvienošanās ir nepieciešama, lai novērstu jaunu militāru konfliktu Tuvajos Austrumos. Pagājušajā mēnesī par izstāšanos no vienošanās paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš, tāpat kā Netanjahu, uzskata, ka līgums sekmēs Irānas kodolbruņošanos nākotnē.

Jauns pretimigrācijas vilnis Eiropas politikā(22)

Atsevišķās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kur pie varas atrodas labējās valdības, pēdējās nedēļas laikā pieaugusi pret imigrantiem vērsta retorika. Itālijas jaunais iekšlietu ministrs Mateo Salvīni piedraudējis deportēt aptuveni pusmiljona migrantu, bet Ungārijas valdība vēlas piemērot bargus sodus cilvēkiem, kas sniegs palīdzību patvēruma meklētājiem. Savukārt Slovēnijā, kur šogad pieaudzis patvēruma lūgumu skaits, parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija, kas solīja ierobežot imigrāciju.

Austrija gatavo siltu uzņemšanu Putinam(24)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēs Vīni. Tā ir viena no retajām Eiropas galvaspilsētām, kur Kremļa saimnieku sagaida atplestām rokām. Austrijā gandrīz pusgadu pie varas ir konservatīvo un galēji labējo koalīcija, kas vēlas veidot pragmatiskas attiecības ar Krieviju, neraugoties uz Maskavas agresiju Ukrainā un neatslābstošajiem centieniem vājināt Rietumu demokrātiskās institūcijas.

Autokrāti izmanto Interpolu pret kritiķiem(2)

Britu investoru Bilu Brauderu, kurš ir pazīstams Kremļa kritiķis, pagājušajā nedēļā uz dažām stundām aizturēja Spānijas policija. Tas notika tādēļ, ka spāņu likumsargi no kolēģiem Krievijā bija saņēmuši pieprasījumu, kas bija izsūtīts, izmantojot Interpola brīdināšanas sistēmu. Brauderu atbrīvoja pēc Interpola ģenerālsekretāra personīgas iejaukšanās.

Nolūkotā Arktika(8)

Skarbā reģiona potenciālie ekonomiskie labumi, kas klimata izmaiņu dēļ jau pavisam drīz kļūs pieejamāki, Arktikas "dalīšanas" sacensībā iesaistījuši ne vien valstis, kurām tur bijušas intereses līdz šim, bet arī globālās lielvaras statusa kārotāju Ķīnu

Kijeva taisnojas par operāciju(140)

Ukraina izpelnījusies starptautiskās sabiedrības nopēlumu par valstī dzīvojošā krievu žurnālista Arkādija Babčenko slepkavības inscenēšanu ar mērķi izjaukt reālus plānus nogalināt reportieri.