Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Uldis Ķezberis

Bulgārija grib atjaunot ciešas saites ar Krieviju(16)

Eiropas Savienības (ES) prezidējošās dalībvalsts Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs trešdien apmeklēs Krieviju. Viņš tur ieradīsies tikai nedēļu pēc tam, kad Krievijā oficiālā vizītē pabija Bulgārijas prezidents Rumens Radevs. Bulgārijas un Krievijas attiecības pēdējos gados bija kļuvušas vēsākas, kas lielā mērā bija saistīts ar Maskavas īstenoto Krimas aneksiju un tai sekojošajām ES sankcijām pret Krieviju. Taču tagad politiķi Sofijā izrāda vēlmi atjaunot kādreiz ļoti ciešās saites ar Maskavu, kam tā būtu neliela uzvara laikā, kad Krievijas un Rietumu attiecības ir sevišķi nedraudzīgas.

Sinjors Šķēres gatavs izveidot Itālijas valdību(1)

Ilggadējs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) augsta ranga darbinieks Karlo Kotarelli ir piekritis Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas piedāvājumam izveidot valdību, kas strādātu līdz jaunām parlamenta vēlēšanām. Valsts galva nonāca pie Kotarelli kandidatūras pēc tam, kad bija noraidījis labējo populistu koalīcijas izraudzīto pretendentu uz finanšu ministra amatu. Taupības politikas piekritējam gan būs grūti iegūt vairākuma atbalstu likumdevējā.

Vācijā izmeklē patvēruma piešķiršanu(2)

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers ir nonācis kritikas krustugunīs pēc plaši izskanējušajām apsūdzībām, ka vairākas Federālās migrācijas un bēgļu lietu pārvaldes (BAMF) reģionālās nodaļas masveidā ir apmierinājušas migrantu lūgumus pēc patvēruma, neievērojot visas oficiālās procedūras. Atsevišķos gadījumos pat ir aizdomas par koruptīvu BAMF darbinieku rīcību.

Makrons pie Putina grib glābt kodolvienošanos(5)

Eiropas līdera lomu noskatījušais Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien un piektdien viesosies Krievijā, kur piedalīsies Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā un tiksies ar šīs valsts prezidentu Vladimiru Putinu.

Itālijas valdību vēlas uzticēt profesoram

Eiroskeptisko populistu koalīcija Itālijas prezidentam Serdžo Matarelam kā nākamo premjerministru ir piedāvājusi maz zināmu juristu bez agrākas pieredzes politikā. 54 gadus vecajam Džuzepem Kontem būs jāsatur kopā valdība, ko veidos pret valdošo eliti noskaņotā Piecu zvaigžņu kustība (M5S) un galēji labējā partija Ziemeļu līga. Abu politisko spēku ambiciozie vadītāji apgalvo, ka ir gatavi strādāt pašu izvēlētā premjera pakļautībā, tomēr nav skaidrs, vai Kontem pietiks autoritātes, lai reāli vadītu kolorīto valdību. Eiroskeptiska valdība eirozonas trešajā lielākajā ekonomikā būtu šausmas Briselei.

Erdogana aģitēšana Sarajevā izsauc kritiku(1)

Diametrāli pretējus viedokļus izpelnījusies svētdien notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā, kur viņš uzrunāja tūkstošiem Eiropā dzīvojošo turku. Uzstāšanās bija viens no Erdogana kampaņas pasākumiem pirms 24. jūnijā paredzētajām Turcijas parlamenta un prezidenta pirmstermiņa vēlēšanām. Tas izsauca neizpratni ne tikai Bosnijas politiskajās aprindās, bet var tikt uzlūkots kritiski arī citviet Eiropā, kur Erdoganam ir liegts aizvadīt priekšvēlēšanu pasākumus.

Putins un Modi spriedīs par ASV sankcijām(5)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos uzņems svarīgu viesi – Indijas premjerministru Narendru Modi. Abu līderu neoficiālās tikšanās laikā paredzēts apspriest pārsvarā globālus un reģionālus jautājumus, piemēram, ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās.

Jāsasmeļ Trampa izlietais(14)

ASV lēmums izstāties no vienošanās, kas ierobežo Irānas kodolprogrammu, radījis pamatu bažām par līguma galu, kam var būt potenciāli ļoti postošas sekas.

Venecuēlā prezidenta vēlēšanu imitācija(1)

Cilvēks, kurš ar energoresursiem bagātu valsti ir novedis līdz ekonomiskam sabrukumam un iznīcinājis pēdējās demokrātijas paliekas, sev noformēs uzvaru prezidenta vēlēšanās, kas jau pirms to norises ir pasludinātas par farsu. Nabadzībā un bezcerībā slīgstošie Venecuēlas iedzīvotāji svētdien izraudzīsies valsts galvu, bet nav nekādu šaubu, ka varu saglabās autoritārais prezidents Nikolass Maduro, kuram pretī nestāsies neviens no populārākajiem opozīcijas politiķiem. Vairākumam no viņiem ir aizliegts kandidēt, daži ir cietumā, bet vēl citi dzīvo trimdā.

ES un Rietumbalkānu samitā tikai parunāšana(3)

Eiropas Savienības (ES) prezidējošās dalībvalsts Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā ceturtdien ieradīsies sešu Rietumbalkānu valstu vadītāji, lai ar 27 ES dalībvalstu līderiem spriestu par stratēģiski nozīmīgā reģiona iespējām nākotnē pilnvērtīgi iekļauties blokā.

Saasinās vardarbība palestīniešu teritorijās(5)

Sadursmes starp palestīniešiem un Izraēlas drošības spēkiem turpinājās arī otrdien, kad Gazas joslā apbedīja daļu no 58 pirmdien protestu laikā nogalinātajiem palestīniešiem. Viņi piedalījās demonstrācijās pret ASV vēstniecības atklāšanu Jeruzalemē, kuras austrumu daļu palestīnieši redz kā savas nākotnes valsts galvaspilsētu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu taisnojās, ka ebreju karavīri bijuši spiesti atklāt uguni uz protestētājiem, lai aizsargātu savas valsts robežu. Gazā valdošā radikālā kustība Hamas ir solījusi atriebties par nogalinātajiem palestīniešiem.

Briselē spriedīs par kodollīguma glābšanu(7)

Briselē otrdien ierodas Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs, lai ar Eiropas kolēģiem spriestu par tālākiem pasākumiem, kas ļautu glābt 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos, no kuras pagājušajā nedēļā izstājās ASV. Teherānas pārstāvis tiksies ar Vācijas, Francijas, Lielbritānijas kolēģiem un Eiropas Savienības ārlietu vadītāju Federiku Mogerīni. Pirmdien Dž. Zarifs apmeklēja Maskavu, bet dienu agrāk arī Pekinu. Irānas valdība ir apstiprinājusi vēlmi turpināt dalību līgumā, kas ierobežo Teherānas kodolprogrammu. Taču irāņu politiķu pragmatisko nostāju kritizē valstī ietekmīgie garīdznieki un militāristi.

Antisemītisma atdzimšana Eiropā(53)

Novērojams nekaunīga un izteikta naida pieaugums pret ebrejiem, kāds Eiropā nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara, brīdina ebreju kopienas vadītāji. Baidoties no verbāliem un fiziskiem uzbrukumiem, daudzi Eiropas ebreji izvēlas slēpt savu piederību kopienai.

Irāna un Eiropa gatavas glābt kodolvienošanos(10)

Kodolvienošanās ar Irānu nav mirusi. To pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma izstāties no starptautiskās vienošanās, kas iegrožo Irānas kodolprogrammu, uzsver Eiropas amatpersonas. Arī Teherāna pagaidām turpināšot pildīt saistības, ko tai uzliek 2015. gadā ar ASV, Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, Ķīnu un Krieviju parakstītā vienošanās.

Itālija pietuvojas ārkārtas vēlēšanām

Itālijā drīzumā var nākties rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, jo likumdevējā pārstāvētās lielākās politiskās partijas ilgstoši nespēj vienoties par jaunas valdības izveidi. Eirozonas trešā lielākā ekonomika bez valdības ir jau 66 dienas, tāpēc valsts prezidents Serdžo Matarela kā kompromisa variantu ir piedāvājis pagaidu Ministru kabinetu no tehnokrātiem, kuru galvenais uzdevums būtu izveidot nākamā gada valsts budžetu. Politiskie spēki pret šādu iespēju pagaidām izturas atturīgi.

Putina prioritāte būšot valsts iekšējo problēmu risināšana un reformas(8)

Ar zvērestu, kurā viņš solīja aizsargāt pilsoņu tiesības un brīvības, Vladimirs Putins pirmdien uz ceturto pilnvaru termiņu kļuva par Krievijas prezidentu. Tikai divas dienas iepriekš varasiestādes apspieda visā valstī notikušos miermīlīgos protestus pret 18 gadus valdījušā Putina nedemokrātisko režīmu.

Cer ar augstākām cenām piespiest dzert mazāk(16)

Žūpošana Skotijā ir kļuvusi par vienu no lielākajām sabiedrības veselības problēmām, tāpēc, lai to apkarotu, vietējā valdība nolēma noteikt minimālo cenu alkoholam. Valdošie politiķi cer, ka solis, kura rezultātā ievērojami ir augušas alkoholisko dzērienu cenas, ļaus samazināt alkohola patēriņu un uzlabot skotu nācijas veselības stāvokli. Taču lēmumam ir arī kritiķi, kuri argumentē, ka tas neizskaudīs alkoholismu.

Pašinjana atbalstītāji paralizē Armēniju(3)

Opozīcijas atbalstītāji trešdien paralizēja transporta sistēmu un valsts iestāžu darbu Armēnijas lielākajās pilsētās, atsaucoties protestu līdera Nikola Pašinjana aicinājumam uzsākt ģenerālstreiku pēc tam, kad valdošā Republikāņu partija neatbalstīja viņa iecelšanu par pagaidu valdības vadītāju. Aizkaukāza republikā jau trešo nedēļu turpinās plaši iedzīvotāju protesti, kas rezultējās ar valsts ilggadējā vadītāja Serža Sargsjana atkāpšanos no premjerministra amata. Opozīcija ar to nav mierā un pieprasa sarīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Pārmaiņu vēji karalistē

Gadu desmitiem naftas eksports nodrošināja milzu pārticību Saūda Arābijai, kur varas monopols pieder Saūda dinastijai, bet liela ietekme ir islāmam un ultrakonservatīviem garīdzniekiem. Autoritārie valdnieki ar dažādiem labumiem nodrošināja sev pilsoņu bezierunu paklausību, bet garīdznieki rūpējās par karalistes iedzīvotāju morālo stāju, uzspiežot dažādus aizliegumus, par kuru pārkāpšanu draud bargi sodi. Saūda Arābijā pastāvošā oficiālā ideoloģija – vahābisms – strikti ierobežo sieviešu tiesības un piespiež tām būt atkarīgām no vīriešiem. Režīms ilgstoši izpelnījies cilvēktiesību aizstāvju nopēlumu un rietumvalstu apsūdzības terorisma veicināšanā.

Makronam neizdodas "apvārdot" Trampu(2)

Francijas prezidents Emanuels Makrons, noslēdzot trīs dienu vizīti ASV, atzina, ka viņam neizdevās pārliecināt pasaules ietekmīgākās valsts vadītāju Donaldu Trampu mainīt viedokli par kodolvienošanos ar Irānu. Tas varētu nozīmēt pavisam drīzu Vašingtonas izstāšanos no vienošanās, kas bija viens no lielākajiem iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas diplomātiskajiem sasniegumiem.

Abu Koreju līderi tiksies uz robežas(1)

Vēl pavisam nesen situācija Korejas pussalā bija tik nokaitēta, ka jau izskanēja brīdinājumi par gaidāmo karu. Viss ir strauji mainījies, un piektdien viens otram roku spiedīs Dienvidkorejas prezidents Muns Džē Ins un Ziemeļkorejas diktators Kims Čen Uns. Tā būs abu līdz šim nesamierināmo valstu vadītāju trešā tikšanās 65 gadu laikā, kopš Seula un Phenjana vienojās izbeigt karu. Koreju samits notiks simboliskā vietā – Phanmundžomas ciemā, kas atrodas demilitarizētajā zonā starp abām valstīm. Tieši tur 1953. gada 27. jūlijā Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja noslēdza pamieru, kas tā arī nekad nav pārtapis pastāvīgā mierā.

Tiksies Armēnijas valdība un opozīcija

Neskaidra politiskā nākotne sagaida Armēniju, kuras iedzīvotāju miermīlīgie protesti šonedēļ panāca ilggadējā valsts vadītāja Serža Sargsjana atkāpšanos. Valdības un opozīcijas pārstāvji trešdien tiksies, lai mēģinātu atrisināt politisko krīzi, kuru izraisīja desmit gadus prezidenta amatā aizvadījušā Sargsjana iecelšana par premjerministru. Sargsjana vadītā konservatīvā Republikāņu partija dominē Armēnijas politikā, tāpēc ir grūti iedomāties, ka tā varētu piekrist opozīcijas prasībai sarīkot ārkārtas vēlēšanas.

Eiropa nocietinās pret migrāciju(10)

Migrantu plūsma uz Eiropu ir ievērojami samazinājusies, taču atsevišķas valstis turpina pastiprināt likumus, cerot nepieļaut 2015. gadā pieredzētās migrācijas krīzes atkārtošanos. Francijas parlamenta apakšpalāta nupat apstiprināja jaunu likumprojektu, kura mērķis ir paātrināt patvēruma lūgumu izskatīšanu un atraidīto migrantu izraidīšanu. Savukārt Austrijas labējā valdība vēlas konfiscēt patvēruma meklētāju mobilos telefonus un naudu. Tikmēr Ungārijas neliberālais premjerministrs Viktors Orbāns ir pasludinājis cīņu pret nevalstiskajām organizācijām, kas iestājas par migrantu tiesībām.

"Trampa vārdotājs" Makrons ierodas ASV(5)

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien ieradīsies Vašingtonā, kur pavadīs trīs dienas un vairākkārt tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu tādus aktuālus jautājumus kā karadarbība Sīrijā, tirdzniecība un Irānas kodolvienošanās, kuros Baltā nama saimnieka un Eiropas līderu viedokļi mēdz atšķirties. Šī vizīte apliecinās, vai Makrona labās attiecības ar neprognozējamo Trampu var palīdzēt mainīt ASV prezidenta nostāju.

Jaunā Turcija

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēdējos gados uzkūlis stingras nacionālisma putas, kuru galvenā saistviela ir reliģija. Tas iezīmē krasu atkāpšanos no mūsdienu Turcijas dibinātāju striktajiem sekulārisma principiem.

Kubu vadīs mazāk zināmais Diass-Kanels(1)

Sociālistiskā totalitārisma "brīvības salā" – Kubā – pirmo reizi kopš revolūcijas vadības grožus ir pārņēmis cilvēks, kura uzvārds nav Kastro. Līdzšinējais valsts prezidents Rauls Kastro ceturtdien paziņoja par atkāpšanos pēc tam, kad parlaments amatā bija apstiprinājis viņa pēcteci Migelu Diasu-Kanelu.

Daļa armēņu nevēlas, ka Sargsjans saglabā varu(7)

Armēnijas opozīcija aicinājusi savus sekotājus uz "samta revolūciju" pēc tam, kad, par spīti plašajiem protestiem galvaspilsētā Erevānā, parlaments šonedēļ apstiprināja premjerministra amatā bijušo valsts prezidentu Seržu Sargsjanu. Viņš tikai šomēnes atstāja prezidenta krēslu, kuru bija ieņēmis desmit gadu. Turpmāk Armēnijas prezidentam būs lielākoties ceremoniāla nozīme, bet palielināsies premjera pilnvaras. Panākot savu iecelšanu valdības vadītāja amatā, Sargsjans saglabās varu. Opozīcija to uzskata par nedemokrātisku rīcību.

Tramps kritizē atlaistā FIB šefa memuārus

No otrdienas grāmatnīcās ASV būs nopērkami bijušā Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) priekšnieka Džeimsa Komija memuāri, kas jau pirms iznākšanas ir izpelnījušies ASV prezidenta Donalda Trampa bargu nosodījumu. Trampa pirms gada atlaistais Dž. Komijs savā grāmatā A Higher Loyalty: Truth, Lies and Leadership (Augstākā uzticība. Patiesība, meli un vadība) atklāj kārtējās neglaimojošās lietas par pašreizējo valsts vadītāju, kuram kā ēna seko vairākas izmeklēšanas par viņa kampaņas iespējamiem sakariem ar Krievijas valdību pirms 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām. Pamatīgu vētru sacēlusi arī Komija intervija, kurā viņš apšaubīja Trampa morālās tiesības ieņemt ietekmīgo amatu.

Atšķirīga mīla pret ieročiem(3)

Šveicē, tāpat kā ASV, ir liels skaits šaujamieroču, un daudzi šveicieši, tāpat kā amerikāņi, šaujamos uztver kā daļu no savas identitātes. Tajā pašā laikā Šveice piedzīvojusi tikai dažas masu apšaudes, bet ASV tās notiek regulāri. Kas atšķir abas zemes?

Seksa skandāla dēļ apdraudēta Zviedrijas Akadēmijas darbība(19)

Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs šonedēļ bija spiests iesaistīties, lai mudinātu Zviedrijas Akadēmiju, kas izraugās prestižās Nobela prēmijas laureātus literatūrā, pārvarēt iekšējās nesaskaņas. Pirms nedēļas par aiziešanu no akadēmijas paziņoja trīs institūcijas locekļi, jo kādas citas locekles dzīvesbiedrs ir apsūdzēts seksuālos noziegumos un Nobela prēmijas literatūrā ieguvēju izpaušanā medijiem, vēl pirms to bija izdarījusi akadēmija. Skandāls ir milzīgs trieciens akadēmijas prestižam un var apdraudēt Nobela prēmijas literatūrā nākotni.