Ilgtspējas Olimpiāde

ATGRIEŠANĀS ITĀLIJĀ

Olimpiskās spēles Itālijā atgriežas pēc 20 gadu pārtraukuma un jau ceturto reizi kopumā, turklāt šīs būs jau trešās ziemas spēles valstī, kas vairāk asociējas ar karstām un saulainām vasarām, ne sniegotām ziemām. Pirmo reizi olimpiskā lāpa Itālijā tika iedegta 1956. gadā, kad ziemas spēles uzņēma Kortīna d’Ampeco, savukārt vasaras olimpiāde 1960. gadā risinājās Romā. 2006. gadā pie spēļu rīkošanas tika Turīna, bet nu ir pienākusi Milānas un otrā Kortīnas kārta. Starp citu, Kortīnai šogad vajadzētu kļūt par pirmo ziemas spēļu mājvietu, kas pasākumu uzņem jau trešo reizi, jo tā bija izcīnījusi tiesības rīkot arī 1944. gada olimpiādi, kas gan tika atcelta Otrā pasaules kara dēļ. Kas interesanti, tā nebija pirmā reize, kad kādai Itālijas pilsētai gāja secen iepriekš izcīnīta iespēja rīkot prestižo sporta forumu. Par 1908. gada spēļu mājvietu bija izvēlēta Roma, taču šo pasākumu pārcēla uz Londonu pēc tam, kad 1906. gadā Vezuva izvirdums izpostīja Neapoli un valsts valdība līdzekļus novirzīja pilsētas atjaunošanas vajadzībām. Vēsturiski olimpiskās spēles Itālijā Latvijas sportistiem ir bijušas ļoti sekmīgas. Kaut gan 1956. gadā neviens mūsējais uz olimpiādi nedevās, pēc četriem gadiem Romā sacensībās piedalījās jau 11 Latvijas sportisti – astoņi PSRS, divi Austrālijas, bet vēl viens Čīles izlases sastāvā. Astoņi no viņiem jeb vairāk nekā 70% mājās atgriezās ar kopā 11 medaļām – Elvīra Ozoliņa tika pie zelta šķēpmešanā, Maigonis Valdmanis, Cēzars Ozers, Valdis Muižnieks un Jānis Krūmiņš palīdzēja PSRS izcīnīt sudrabu basketbolā, savukārt divas bronzas ieguva paukotājs Bruno Habārovs. Uz Austrāliju zeltu un divas bronzas aizveda peldētājs Jānis Konrads, kamēr viņa māsa Ilze izcīnīja sudrabu. 2006. gadā Turīnā Latvijai bija kupla delegācija 57 sportistu sastāvā. Kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis izcīnīja Latvijas pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas, ierindojoties trešajā vietā.