Bēdīgi slavenā tīkla priekšvēsture

Sabiedrību ne tikai ASV, bet citviet pasaulē, jo īpaši Eiropas valstīs, nebeidz satricināt ASV Tieslietu departamenta (ministrijas) publiskotie, vairākus miljonus lappušu biezie tā saucamie Epstīna faili – materiāli, kas saistīti ar 2019. gadā apcietinājumā pašnāvību izdarījušā amerikāņu finansista, sabiedrībā labi pazīstamas personas, dzimumnoziedznieka un, pēc visa spriežot, arī elitāra prostitūcijas tīkla izveidotāja Džefrija Epstīna lietu. Pēc šo materiālu publiskošanas atklājusies daudzu ietekmīgu personu saistība vai draudzība ar Epstīnu, un šie atklājumi tagad šūpo ne vienu vien valdību vai nozīmīgu institūciju. Tostarp pastāv ticama iespēja, ka Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera valdība kļūs par pirmo, kuras krišanas iemesls vismaz formāli būs tieši Epstīna faili.

Tomēr Epstīna draugu un paziņu meklējumi un viņu nosodīšana atstājusi novārtā vairākus ļoti svarīgākus pamatjautājumus – kā un ar kādu mērķi vispār tika izveidots tā sauktais Epstīna tīkls, un kamdēļ šī tīkla darbība netika apturēta jau krietni agrāk, lai arī ASV tiesībsargājošo institūciju rīcībā bija ļoti daudz informācijas par tā darbību?

KISINDŽERA BRĪDINĀJUMS

Ņemot vērā visus atklājumus, publiskajā telpā Epstīns parasti tiek dēvēts par harismātisku un ārkārtīgi ambiciozu krāpnieku un afēristu, kurš savu bagātību (viņa pēdējās apcietināšanas brīdī Epstīna aktīvu kopvērtība pārsniedza 900 miljonus ASV dolāru) ieguvis ar nelikumīgām metodēm, bet pēc tam to izmantojis ietekmīgu draugu un paziņu loka radīšanai, kā arī savu zemiskāko tieksmju apmierināšanai. Kā galvenais iemesls, kamdēļ viņam tik ilgi izdevies «noturēties virs ūdens», tiek minēti tie paši ietekmīgie draugi un paziņas, kuri, satraucoties jau paši par savu reputāciju, izmantojuši visas iespējas izmeklēšanas apturēšanai. Tāpat svarīgs ir arī visa notikušā pārnacionālais raksturs – fakts, ka Epstīna rīkotās orģijas notikušas pamatā ārpus ASV jurisdikcijas (viņa privātajā salā) ar daudz un dažādu valstu pilsoņu līdzdalību, it kā radījis dažādus juridiskus un procesuālus šķēršļus izmeklēšanas ceļā. Savukārt tie, kuri visā notikušajā nav piedalījušies, tiek raksturoti vai nu kā cilvēki, kuri vienkārši nav paspējuši saņemt ielūgumu uz Epstīna vilinošo lidmašīnu (ja runa ir par politiskajiem pretiniekiem), vai arī kā cilvēki ar augstu morālo stāju un uzticību ideāliem (ja runa ir par «savējiem»).

Lai arī tajā acīmredzami ir liela daļa taisnības, vienlaikus svarīgi visā notikušajā bijuši vēl vairāki apstākļi. Publiskajā telpā ir atrodamas liecības, ka 1992. gada sākumā, kad ASV reālpolitikas ikona, politiskajās aprindās ārkārtīgi ietekmīgais Henrijs Kisindžers kopā ar vēl vairākiem ietekmīgiem starptautiskās politikas pārzinātājiem kādā Vašingtonas restorānā apspriedis kāda ar tobrīd jau ievēlētā ASV prezidenta Bila Klintona inaugurācijas ceremoniju saistīta pasākuma organizēšanu, pie viņu galdiņa pienācis kāds Kisindžera sarunu biedriem nepazīstams jauns vīrietis. Viņš dažādi demonstrējis draudzību ar Kisindžeru, tostarp uzrunājot viņu vārdā – par Henriju. Kisindžers tikmēr pret viņu izturējies uzsvērti vēsi, atklāti liekot saprast, ka runāt nevēlas, bet pēc svešinieka aiziešanas vērsies pie saviem sarunu biedriem, sakot: «Es atvainojos, ka neuzskatīju par vajadzīgu jūs iepazīstināt. Tas ir Džefrijs Epstīns, pazīšanās ar kuru nevienam un nekad nedarīs nekādu godu, un es nedomāju, ka jums tāda ir nepieciešama.»