"Esmu gadus četrus Lieldienās braukusi uz Itāliju – tad ir skaisti, tad ir silti un kokos vēl ir vecie apelsīni. Kļūda ir Lieldienās braukt uz Romu, jo tad Roma runā poliski, un tas ir mazliet par traku, bet doties uz mazām pilsētām, kas ir prom no lielajiem tūristu ceļiem, ir ļoti labi. Uz Bari devos ar tūrisma operatoru FlyMeAway, ar ko esmu daudz ceļojusi. Tās bija tikai četras dienas svētkos – neliels darbdienu skaits, ko var kavēt, bet par maz, lai paspētu apskatīt visu," atzīst Inese Paklone.
Taujāta, vai Itālijai piemīt kāds īpašs pievilcības magnēts, Inese atzīst, ka viņai tā nav sevišķa mīlestība, jo patīkot arī citas valstis. Nupat, starp citu, viņa atgriezusies no Portugāles, kas ļoti patīk. Arī Spānija patīk. Tomēr aizceļot uz Bari bijis sens sapnis.
"Uz ārzemēm braucu tāpēc, ka tur ir cita daba, piemēram, kalni, kuru mums nav nemaz, vai cita jūra. Arhitektūra – tāpēc, ka man patīk pilsēta. Konstatēju, ka esam jau ceturtajā paaudzē pilsētnieki, un Itālijā ir izcila arhitektūra no visiem gadsimtiem. Patīk jaukie cilvēki un pilnīgi cita gastronomija – ēdienu, dzērienu un gatavošanas ziņā," uzsvarus saliek Inese.
Tiem, kam Itālija stereotipiski saistās ar picu un makaroniem, Inese iesaka pārlasīt pašai mīļu Jeļenas Kostjukovičas grāmatu Kāpēc itāļiem patīk runāt par ēdienu. "Tur ir aprakstīti visi itāliešu reģioni ar savām īpatnībām. Apūlija atrodas pie Adrijas jūras, kur pretī tai ir Dubrovniki. Līdz ar to Bari ir milzīga bagātība ar jūras zivīm, austerēm, mīdijām. Apūlijā ir lielākie auglīgie līdzenumi Itālijā. Tur audzē visvairāk vīna un olīveļļas. Tur cep brīnišķīgu maizi, ar ko viņi slaveni, – tā saucamo Altamuras maizi. Mēs bijām maizes ceptuvē, mums rādīja, kā cep šos milzīgos kukuļus, un dabūjām līdzi ieraugu, lai izceptu maizi mājās. Tur ir brīnišķīgi plāceņi, kas ir radinieki picai, bet nav picas – ar ķiplokiem un tomātu gabaliņiem pa virsu. Tobrīd, kad es apmeklēju Apūliju, bija gatavi artišoki – viņiem ir mazi, brīnišķīgi artišoki un lieli artišoku lauki. Nē, nē – tur nav tikai picas un makaroni!" itāļu virtuves daudzveidību raksturo Inese Paklone.
Ja dodas ceļojumā pa Apūlijas reģionu, AKKA/LAA vadītāja iesaka īrēt auto: "Mazie ciematiņi un mazās pilsētiņas ir ļoti interesantas – dažādi interesantas –, un tās vieglāk sasniegt ar automašīnu. Bari man ļoti patika Sv. Nikolaja bazilika, kur Sv. Nikolajs apbedīts. Kā zināms, viņš nāk no Turcijas, no Miras. Ļoti veca bazilika! Tai blakus ir viena no lielākajām normāņu katedrālēm – fantastiskā Bari katedrāle, kuru sāka būvēt XII gadsimtā. Turpat ir stipra pils. Bari visa kopā ir balta pilsēta pie jūras. Bet tikpat balta pilsēta, tikai ar mazām, apaļām trulli mājiņām kā Margaritas Stārastes zīmējumos ir Leče. Apaļās, no kaļķakmens būvētās rūķu mājiņas ar konisku jumtu – skaties un brīnies, kāpēc cilvēki tādās gribēja dzīvot? Lečē teic, ka tās līdzīgas romiešu apbedījumiem, bet patiesībā īstas atbildes uz to viņiem nav. Mazā Leče ir brīnišķa – ielas, katedrāle, baroks, skulptūras uz mājām, pilīm un baznīcās, kas nav kā Bari. Un te visur ir saule, baltas pludmales, gaiša jūra, gaišums, gaisma – tas, kā mums visvairāk pietrūkst."
Vienā no lielākajām un nozīmīgākajām Apūlijas pilsētām Bari Inese Paklone iecerējusi atgriezties vēlreiz.
Ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.