Maskavā biju viesojies divreiz – gan 80. gadu otrajā pusē vēl skolēna statusā, gan 2010. gadā toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā. Tomēr var teikt, ka daudzējādā ziņā šis brauciens bija jaunatklājumu pilns.
Kopš iepriekšējās reizes mainījušās ir Latvijas ceļotāja iespējas, jo zemāks ir rubļa kurss. Protams, Maskava nav lēta, taču, savlaicīgi plānojot braucienu, var dabūt itin pieklājīgu viesnīcu. Uz pieprasītākajiem muzejiem un apskates vietām biļetes vēlams iegādāties savlaicīgi internetā – tas attiecas uz Kremļa teritoriju, ja vēlaties ekskursiju ar gidu, Ieroču palātu, arī Maskavas planetāriju un Tretjakova galeriju. Taču vairs nav atšķirīgu cenu Krievijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kādas vēl pirms diviem gadiem piedzīvoju Pēterburgā.
Maskavā ierados pašās septembra beigās, burtiski pēdējā dienā, kad vēl darbojās strūklakas. Vēlāk tās atslēdza, un arī krāšņās puķu dobes pamazām nomainīja ziemas versija, saglabājot ornamentus ar baltu oļu vai krāsotu skaidu palīdzību. Kremļa dārzā gan vēl ziedēja rozes. Ir vērts Kremļa teritoriju apgūt ar gidu, jo tad būs iespēja uzzināt, pa kuru ieliņu Josifs Staļins gāja bez apsardzes un kuru parku ierīkoja pēc Ņikitas Hruščova meitas ierosinājuma – tajā aug arī ozols Kosmoss, kas iestādīts par godu Jurija Gagarina lidojumam.
Kremļa apmeklētāji cauri krūmiem var aplūkot divus helikopteru laukumus, kur Vladimirs Putins ierodas uz darbu
Gide arī pastāstīja, ka tā saucamais jaunais Kremļa skvērs, kas pagaidām izskatās samērā dīvaini, radies nojauktas Staļina laika ēkas vietā, un ilgstoši visi staigājuši gar nožogojumu, mēģinot uzminēt, kas gan tur atradīsies. Apmeklētāji stāstījuši, ka internetā klīstot versijas gan par septiņzvaigžņu viesnīcu, gan dīķi ar gulbjiem. Tas, kas beigās radies, ir samērā neizteiksmīga teritorija ar dažiem senu ēku pamatu atsegumiem, kam pārlikts izturīgs stikls, pa kuru var staigāt.
Vēl Kremļa apmeklētāji cauri krūmiem var aplūkot divus helikopteru laukumus, kur Vladimirs Putins ierodas uz darbu. Laukumi ir divi, jo arī helikopteri nolaižas divi, un nav zināms, kurā no tie sēž prezidents.
Metro ir ērtākais un ātrākais pārvietošanās veids, lai gan iznāca izmēģināt arī tramvaju, kas ir samērā nepopulārs, tajā ir maz sēdvietu, kursē lielākoties viens vagons, un iekāpt drīkst tikai pa priekšējām durvīm, izejot cauri turniketam. Ar metro var aizbraukt arī uz Caricinas pils parku, ko darīju vienīgajā sava ceļojuma saulainajā dienā.
Uzreiz iznākot no metro, nokļūstam Latgalītes tipa krāmu tirgū, tomēr nav jāiet pārāk tālu, lai nonāktu pils teritorijā. Parkā var staigāt bez maksas, un vasarā tajā darbojas arī muzikālā strūklaka. Pati pils ir ar dīvainu likteni, jo būvniecība uzsākta 1775. gadā, Katrīna II likusi sākotnējo jau uzbūvēto pili nojaukt, bet jaunā nav pabeigta, un faktiski tajā neviens nekad nav dzīvojis. Ēkas pilnībā rekonstruētas tikai XXI gadsimta sākumā, tajās atrodas muzejs. Parks ir tik liels, ka daudzie apmeklētāji cits citam netraucē.
Kolorītākais piedzīvojums saistās ar čebureku ēdnīcu "Draudzība"
Pusdienas Maskavā nav problēma. Ir vairāki ēdinātavu tīkli, piemēram, Mu Mu, arī vareņiku ēstuves un šokoladņicas, gadījās ēst arī Kristus Glābēja katedrāles ēdnīcā, bet kolorītākais piedzīvojums man saistās ar čebureku ēdnīcu Draudzība.
Tā atrodas netālu no metrostacijas Suharevskaja (metro un pilsētas centra plānu ērti var aplūkot Šeremetjeva lidostas izdotajā bukletā, kurus izplata arī pilsētas centra tūrisma objektos). Kopš padomju laikiem saglabātie stāvgaldiņi, izlietnes roku mazgāšanai, kundzītes ar metāla bļodām, kurās salikti tikko cepti čebureki, no kuriem ēdot iztek buljons, uzraksts "Kasiere salvetes neizsniedz" – tas viss pieder pie šīs vietas kolorīta.
Apmēram 90% apmeklētāju te ir vīrieši, un runā, ka daži atbraucot arī smalkos auto. Unikāli, ka ēdiens ir tikai viens – čebureki ar gaļu par 60 rubļiem gabalā un dažāda veida dzērieni (arī alkohols). Tik šaurs sortiments nav šķērslis ēstuves pastāvēšanai, un jāteic, ka bija tik garšīgi, ka pēdējā Maskavas apmeklējuma dienā braucu turp vēlreiz.
Citi ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.