Ardievu, vecmāmiņ?
Akūtajiem slimniekiem palīdzība būšot, jautājums tikai — kāda
Akurāti uzčubināti spilveni tukšu gultu rindās. Ar medicīniskajām salvetēm pārklāti instrumenti. Klusējoši miljonu latu vērtu ierīču monitori. Bariņos sasēduši darbinieki. Asaras. Karātavu humors. Neziņa. Emocionāli ietilpīgi kadri, ar kuriem varētu ilustrēt krīzi valstī. Tā šobrīd izskatās, vismaz pēc publikācijas brīdī pieejamās informācijas, no 1.janvāra slēgšanai nolemtajā Rīgas 1.slimnīcā ar vairāk nekā 200 gadu tradīcijām.
Uz pusi mazāk
Manas ciemošanās dienā slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs ir paņēmis daļu neizmantotā atvaļinājuma. "Melnais 1.augusts" ir garām. 70% budžeta samazinājuma dēļ viņam šajā datumā vajadzēja sākt uzteikt darbu pusei — 537 no 1053 slimnīcas darbiniekiem. Mans pavadonis ārstniecības iestādē ir Arnolds Ķirsis, slimnīcas kvalitātes kontroles ārsts un darba aizsardzības speciālists. Deviņos rītā tiekamies pie 1907.gadā celtās slimnīcas uzņemšanas nodaļas korpusa. Trīsstāvu ēka Bruņinieku ielā 5 bija viens no iemesliem arhitekta Reinholda Šmēlinga nominēšanai Latvijas arhitektūras un dizaina izcilāko vērtību kanonam. Balta plāksne uz sienas vēsta, ka Eiropas Savienība sadarbībā ar Rīgas domi (RD) 2005.gadā neatliekamās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā investējusi 355 298 latus. Diemžēl, kā jau ziņots televīzijā un presē, slimnīcas vadība ir pieņēmusi lēmumu samazinātā finansējuma dēļ šo vienību pagaidām darbināt tikai 10 dienu mēnesī — no katra mēneša 1. līdz 10.datumam.
Dakterim Ķirsim šī ēka un slimnīca ir visa dzīve. 1973.gadā vēl medicīnas studiju laikā sācis te strādāt par sanitāru, viņš kļuvis par dežūrķirurgu, bijis arī galvenā ārsta vietnieks. Slimnīcas Dzemdību nodaļā pasaulē nākusi viņa meita. Šī ilgus gadus bijusi arī viņa sievas darbavieta.
Rīgas centram, kur koncentrēts valsts aparāts, veikali, naktsdzīve, tūristu apskates vietas, vistuvākā slimnīca sevi arvien uzskatījusi par stratēģisku objektu. Pat zinot, cik drastiski ierobežots finansējums medicīnas nozarē, iestāde, kurā vēl līdz šī gada 1.jūlijam tika sniegti vairāk nekā 40% no galvaspilsētas neatliekamās palīdzības pakalpojumiem (atlikušo apmēram līdzīgās daļās uzņēmās Stradiņi un Gaiļezers), neticēja, ka scenārijs var būt tik skarbs. Tik koncentrētu neatliekamo palīdzību proporcionāli gultu skaitam nepiedāvāja neviena cita slimnīca. 1.slimnīca bija "atbildīga" par Rīgā notikušo NATO samitu, vēl pagājušā gada 18.jūnijā, premjeram Ivaram Godmanim gūstot galvas traumu satiksmes negadījumā pie Esplanādes, te vārda tiešā nozīmē tika glābtas Latvijas smadzenes.
Slēgšanai lemtais "namiņš" ir būvēts kopš 1803.gada, kad ķirurga Joahima fon Ramma vadībā darbu šeit sāka vēl līdz 1887.gadam par nabagu slimnīcu oficiāli dēvētais hospitālis. Savā pastāvēšanas laikā slimnīca apkalpojusi visai raibu kontingentu: sākot no politiskās elites līdz Rīgas centra bomžiem. 1834.gadā šeit izveidota Latvijā pirmā specializētā Ķirurģiskā un Terapeitiskā nodaļa, 1840.gadā — pirmā Dzemdību un Ginekoloģiskā nodaļa, 1883.gadā — pirmā Infekciju slimību nodaļa. 1864.gadā slimnīcā izdarīta Latvijā pirmā veiksmīgā vēža operācija, 1877. — miega artērijas sašūšana pēc durta ievainojuma, 1886.gadā — Latvijā pirmā žultspūšļa operācija, 1887.gadā — kuņģa rezekcija, 1891.gadā — apendicīta operācija, 1958.gadā — sirds operācija. Medicīnas vēsture pilna ar faktiem par Rīgas 1.slimnīcas pioniera lomu. Te pagājušajā gadsimtā skolojusies visa tagadējā Latvijas medicīnas elite, pirms ārsta karjeras feldšera darbu centrālajā operāciju blokā pildījis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Slimnīcas ziedu laiku četru ķirurģijas nodaļu vietā no septembra būs tikai viena, trīs terapeitisko nodaļu vietā — tikai terapeitiskās gultas Kardioloģijas nodaļā. Ir sākta Neiroķirurģijas un Politraumu, Acu un Ausu, kakla un deguna slimību nodaļu apvienošana.
TOMOGRĀFS, KUR IZMEKLĒTS GODMANIS
Dakteris Ķirsis man atzīstas nespējā aprast ar sirreālo skatu: pie uzņemšanas lodziņa no rītiem nav neviena cilvēka. Netālu no tā gan saskrienamies ar puisi, ko uz laboratoriju veikt analīzes atsūtījusi joprojām atvērtā slimnīcas konsultatīvā poliklīnika. Garajā gaitenī, kas uzņemšanu savieno ar izmeklējumu blokiem, apmaldījusies vēl kāda kliente. Mans gids, cik tālu vien saredz acs, ir vienīgais cilvēks baltā halātā, kuru silueti parasti veido slimnīcas ainavu, rada drošības sajūtu vai vismaz tās ilūziju.
Likvidējamajā 11.ķirurģiskajā nodaļā iepriekšējo 35 pacientu vietā mūsu vizītes dienā ārstējas divi, kas varējuši atļauties to darīt par maksu. Dežurējošā māsa saimniece Vija Andersone ir atlaista. "Nākamgad man būs 60 gadu. 18 no tiem nostrādāti šajā slimnīcā. Līdz pensijai vēl jānodzīvo. Šobrīd saņemu 147 latus uz rokas, bezdarbnieka pabalsts būs mazāks. Citur nekur medmāsas neņem. Mēs vārda tiešā nozīmē esam izmestas uz ielas. Pēc pusgada visas satiksimies pie miskastēm," viņas balsī ironiju nomaina nogurums. Kolēģei, kas viena audzina divus bērnus un kam ir nenomaksāts dzīvokļa kredīts, sajūta ir vēl drūmāka.
Kardioloģijas nodaļas intensīvā terapija. Atstatus novietotas 10 gultas, svaigs remonts, viss vajadzīgais aprīkojums, un neviena cilvēka. Sirreāli. "Viens no argumentiem slimnīcas slēgšanai — te nevarot likt augstās tehnoloģijas, jo ir zemi griesti. Paskatieties, kvadrātmetri atbilst Eiropas standartam, pat Gaiļezerā un Stradiņos tā nav, un tehnoloģijas vairs nevajag, te jau ir salikts viss modernākais," nosaka Arnolds Ķirsis. Vēlāk izrādīsies, aiz viena no aizslietņiem tomēr paslēpusies paciente, kas ar nieru mazspēju slimnīcā ievietota 6.augustā, tātad pirms kritiskā mēneša desmitā datuma, un vēl nav izrakstāma.
Neiroloģijas nodaļas insulta vienība. Astoņas tukšas gultas. 14.augustā izrakstījies pēdējais slimnieks, sešdesmitgadnieks, kuru piecas dienas agrāk paralizētu no Ogres atveduši radinieki. Slimnīcu viņš atstājis uz savām kājām.
"Lai arī naudas nav, nezinām, vai maksās algu, mēs neesam slēgti, gaidām," atvadoties teic ārste Mārīte Karlovska, kura insultu blokā nostrādājusī 27 gadus — visu savu darba mūžu.
Radioloģijas nodaļas durvis. Glancēts plakāts ar smaidošu mediķi, kas aģitē: "Izcilas darba iespējas Apvienotajā Karalistē. Līdz 55 britu mārciņām stundā." Aiz durvīm — slimnīcas lepnums, pirms diviem gadiem ar veselības ministra Vineta Veldres piedalīšanos atklātais tobrīd Baltijā modernākais datortomogrāfs. "Tā tas ir, šādu aparātu tagad Latvijā ir par daudz, bet mēs patiešām bez tā nevarējām iztikt — vēl līdz 10.augustam tam bija noslogojums. Strādājām 24 stundu režīmā, diennaktī pārbaudījām ap 60 pacientu. Rīgas centrs, politraumas..." stāsta nodaļas vadītājs Pauls Zlamets. Manas viesošanās dienā viņš ir pieņēmis sešus pacientus, kurus sūtījuši ģimenes ārsti. Ja pacientam jāmaksā pašam, summa var sasniegt 200 latu. Lai arī šajos laikos ikvienam bez rindas ir iespējams tikt ne tikai pie zobārsta vai friziera, bet arī tikt "noskenētam", nez vai daudzi to varēs atļauties. "Ja tā turpināsies, tad ir cauri..." docentam ar 33 gadu darba pieredzi šajā slimnīcā vairs nav ilūziju.
Viņa kolēģis kardiologs Jurijs Verbovenko, kurš strādā ar tikai pagājušā gada novembrī uzstādīto 850 000 latu vērto sirds angiogrāfu, ir viens no veiksminiekiem, kam — gan ne par 55 mārciņām stundā — ir izdevies sarunāt jaunu darbu tepat Latvijā. Dakteris ar to nelielās. "Viss, kas ir vajadzīgs pilnīgai laimei!" ieraugot angiogrāfu, ar ko tika nomainīts iepriekšējais 20 gadu vecais un vienreiz jau renovētais aparāts, pirms laiciņa esot iesaucies ciemos atbraukušais Lietuvas kolēģis. "Laime bija diezgan īslaicīga," nosaka modernās tehnikas lietošanā apmācītais ārsts.
MĀSTERPLĀNS UN STAFILOKOKS
Par datortomogrāfu slimnīca nevienam vairs nav parādā. Vēl nenomaksātos 230 000 latus par sirds angiogrāfu izdevies pārformēt kā atlikto maksājumu. "Ja strādātu, mēs šo naudu atpelnītu. Mēs taču nezinājām, ka ar mums tā izrēķināsies," vadība atraida apvainojumus nesaimnieciskumā. "Līdz pavasarim mums atšķirībā no citām slimnīcām nebija parādu. Tie sāka rasties, kad nogrieza naudu," stāsta pa ceļam uz vienu no retajām šeit vēl notiekošajām operācijām satiktais slimnīcas valdes loceklis ķirurgs Juris Žarinovs. "Mēnesī pie mums vidēji ārstējās 2200—2300 cilvēku, no tiem ap 92 procentiem bija akūti slimnieki. To, ka ar 1.jūliju mūsu finansējums ir samazināts par 70%, uzzinājām 14.jūlijā. Pilnā sparā gāja uzņemšana, un bijām jau izārstējuši par ceturtdaļu vairāk slimnieku, nekā bija paredzēts ārstēt šajā pusgadā. Neviens no slimnīcas, ieskaitot direktoru, netika uzaicināts uz ministriju, un arī šobrīd neviens netiek aicināts."
Slimnīca šī gada septiņos mēnešos, ārstējot neatliekamus pacientus, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) noteiktās kvotas pārstrādājusi par 867 555 latiem, par to nesaņemot samaksu, tāpēc izveidojies 768 000 latu liels parāds zāļu lieltirgotavām — 17.augusta vēstulē Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāram ziņojis Andrejs Pavārs.
Slimnīcas vadība jūtas kā totalizatorā, kur situāciju diktē par konkrētām nozarēm atbildīgo partiju ambīcijas. "Krīzes situācija ir ļoti izdevīga atruna dažādu ieceru īstenošanai. Izdara un tad domā, kā tas izskatīsies. Kāda Tautas partijai bija interese uz lāpstiņām nolikt lielāko neatliekamās palīdzības sniedzēju? Izskatās, ka reformas medicīnā notiek pa draugam. Esam nostādīti šausmīgi stulbā situācijā. Ne jau globālā krīze mūs iespaido, bet iekšējā krīze, pie kā ir novedusi valsts kases iztukšošana un nemākulīga vadība," dakteri Ķirsis un Žarinovs papildina viens otru.
Tiesa, runas par šīs slimnīcas reformēšanu ir klīdušas jau kopš 2002.gada, kad VM un Rīgas domes darba grupa publiskoja kopš deviņdesmitajiem gadiem gatavoto tā dēvēto māsterplānu. Tas paredzēja no 122 Latvijas slimnīcām atstāt tikai aptuveni 50. "Tālākā nākotnē Rīgā paredzēts veidot slimnīcu apvienības, kuru centrā būs viena reģionālas nozīmes daudzprofilu slimnīca, bet ap to — lokālas nozīmes slimnīcas (..), no kurām dažas ar laiku plānots integrēt lielajā slimnīcā kā atsevišķas nodaļas," 2004.gada septembrī vēstīja laikraksts Diena. "Pārdaugavas reģiona apvienības centrā būs P.Stradiņa slimnīca, galvaspilsētas austrumu reģionā — klīniskā slimnīca Gaiļezers. Centra reģiona vidū savukārt būs 1.slimnīca, turklāt šī apvienība nākotnē varētu tikt papildināta arī ar pilnīgi jaunu slimnīcu. Kā pastāstīja VM pārstāvis Ainārs Čivčs, saņemts ekspertu slēdziens — celtniecība izmaksātu lētāk par 1.slimnīcas atjaunošanu un modernizāciju."
Reformas tika sāktas. Variants, ka Rīgas 1.slimnīca varētu tikt "aizbīdīta" uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju, veidojot jaudīgu neatliekamās palīdzības iestāžu apvienību, neīstenojās. Iespējams, bez finansiālā zemteksta tam bija vēl cits. RD Labklājības departamenta Veselības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Rempe sarunā ar žurnālistiem vēl maijā atspēkoja baumas, ka piecos hektāros novietotais ēku komplekss starp Valdemāra, Šarlotes, Bruņinieku un Brīvības ielu juku laikos varētu būt iekārojama odziņa nekustamā īpašuma biznesmeņiem. Tas likumā par Rīgas vēsturisko centru definēts kā UNESCO reģistrēta ārstniecības iestāde, un tur var atrasties tikai medicīnas uzņēmumi. Turklāt, pēc VM iesniegtajiem aprēķiniem, slēdzot 1.slimnīcu, galvaspilsētā pietrūkšot 400 stacionāro gultu. "RD var nākt pats Dievs, bet bez Saeimas lēmuma un starptautisko organizāciju piekrišanas šis jautājums nevar tikt risināts," augsto ierēdni citēja Neatkarīgā Rīta Avīze.
Vai lēmumu par slimnīcas likteni varēja ietekmēt informācija par slimnīcu infekciju — visbiežāk pret antibiotikām rezistentā dzeltenā stafilokoka — klātbūtni simtgadīgajās palātās? 2003.gadā, kad stafilokoka izraisītā sepse piemeklēja 20 gadu vecu puisi sportistu, kurš 1.slimnīcā nonāca pēc autoavārijas, presē uzvirmoja kaislības par stafilokoku epidēmiju šajā iestādē. "Tā ir cilvēku, nevis telpu problēma," baumas atspēko infektoloģe medicīnas doktore Ilze Vingre. "Stafilokoks ir katra trešā cilvēka aizdegunē vai rīklē, tas tiek pārnēsāts ar rokām un cirkulē visās slimnīcās, turklāt Latvijā pat nav procentuāli sliktākais stāvoklis Eiropā. Neviena slimnīca netiek slēgta stafilokoku infekcijas dēļ."
VAI GAIĻEZERS UN STRADIŅI TO IZTURĒS?
Lai arī jaunais Rīgas mērs izteicies par 1.?slimnīcas saglabāšanu, zināms, ka vezums ir sācis ripot no kalna. Patlaban dome piekritusi no saviem līdzekļiem maksāt par 50—60 "sociālajām gultām" agrāko 542 "klīnisko gultu" vietā. Pārējo pacientu ārstēšanai VOAVA no 1.janvāra līdzekļus nav atvēlējusi.
Lūgts izklāstīt savu viedokli par slimnīcas slēgšanu, Mārtiņš Rempe sāk runāt par veselības nozares problēmām kopumā un izsaucas: "Tas ir pilnīgs absurds! 20 gadu nejēdzīgas rīcības rezultāts. Nevienu neinteresē veselības sistēma, bet tikai partijas vai grupas intereses."
Atjaunotajai valstij pārņemot medicīnas iestādes, nevienā no slimnīcām, pat 70.gados celtajā Gaiļezerā (tagad Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā) uzņemšanas nodaļas nav atbildušas laikmeta prasībām. Pirmās pieejamās Eiropas Savienības dotācijas tikušas novirzītas to sakārtošanai. Diemžēl jau "bagāto gadu" laikā plāni mainījušies tikpat bieži kā valdība. Gaiļezera Uzņemšanas nodaļas modernizācijas 3,7 miljonu latu projekts esot iesaldēts: ir uzcelta jauna ēka, bet pietrūcis līdzekļu aprīkojumam. "Noplēst" 1.slimnīcas aparatūru un atdot to Gaiļezeram neesot tik vienkārši ne jau tāpēc vien, ka Rīgas centra iestāde ir pašvaldības, bet Gaiļezers — valsts pārziņā. Medicīniskās tehnoloģijas ir kaprīzas, un to iegāde prasa rūpīgāku plānošanu, nekā tas noticis mūsu valstī. Šobrīd izformētā Medicīniskās statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra nav pildījusi savu uzraudzības funkciju, atzīst Rempe.
1.slimnīca bija pārprofilējama, uzskata pieredzējušais veselības sistēmas funkcionārs. Viņaprāt, ja ne tagad, tad ziemā atlikušie neatliekamās palīdzības sniedzēji — Gaiļezers un P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (SKUS) — nespēs uzņemt akūto slimnieku plūsmu. "Vai tad pēkšņi visi kļūs veseli, traumas neatgadīsies, infarktu nebūs?" viņš retoriski jautā un piebilst, ka lielas cerības liekot uz drīz paredzēto sanāksmi, kurā tiksies VM un RD vadība. "Ja ir politiskā griba, vēl ir varianti, lai reorganizāciju varētu veikt civilizēti."
"Ar 1056 Stradiņu un 2156 Gaiļezera gultām neatliekamās palīdzības nodrošināšanai ir pietiekami," oponē SKUS valdes priekšsēdētājs Arnolds Veinbergs. Naudas ir maz, un klāt tā nenāks. Visas slimnīcas pastāvēt nevarēs, bet atlikušajās pēc pavisam pesimistiska scenārija varētu būt pieejama tikai neatliekamā palīdzība, viņa teiktais ir skarbs.
"Neapšaubāmi," par palīdzību neatliekami ārstējamajiem pacientiem ir pārliecināts arī Gaiļezera slimnīcas valdes loceklis Oskars Velmers. "No kapacitātes un cilvēkresursu viedokļa mēs viņus mierīgi varam paņemt. Problēma tikai apstāklī, vai slimniekiem seko nauda." Gaiļezera finansējums pirmajam pusgadam bijis 2,7 miljoni latu mēnesī, otrajam — tikai 1,1 miljons latu mēnesī. Starpību nevarot segt pat ar visstingrāko ekonomiju.
Jau kopš jūlija akūto slimnieku pieplūdums Gaiļezerā palielinājies par 30%, bet "rudenī bilde kļūs vēl drūmāka", prognozē Oskars Velmers. Šos skaitļus gan neveidojot tikai 1.slimnīcas neatliekamās palīdzības centra apstādināšana, bet arī cilvēku neiešana laikus pie ārsta pieaugušās maksātnespējas dēļ.
STRATĒĢIJU MUDŽEKLĪ
No vienas puses, visā pasaulē ir tendence daudzos gadījumos atteikties no hospitalizācijas, stāsta Kopenhāgenā sazvanītā atvaļinātā RSU profesore, Pasaules Veselības organizācijas reģionālā padomniece reproduktīvās veselības jautājumos Gunta Lazdāne. Pēc viņas vērojumiem, Latvijā vairāk nekā Dānijā cilvēki ir pieraduši ar mazāko problēmu mēģināt likties slimnīcā.
"Bez slimnīcas pilsētas centrs nedrīkst palikt!" starptautiskā ierēdne, kas daudzus gadus vadījusi 1.slimnīcas Ginekoloģijas klīniku un mācījusi studentus, tomēr ir kategoriska. "Neatliekamajai palīdzībai jābūt ātri sasniedzamai un kvalitatīvai. 1.slimnīca izglāba mana vīra dzīvību. Ja sastrēgumstundā būtu jābrauc uz vienu vai otru pilsētas nomali, nezinu, vai viņš vēl būtu dzīvs," viņa piemin personisku un neapgāžamu faktu.
"Iespējams, slimnīcas likvidācija ir pamatota un ir daļa no veselības aprūpes reformas plāna. Bet kura plāna? Latvijā bijušas tik daudzas stratēģijas..." nopūšas Lazdāne. "Ekonomiskā krīze noteikti kādu dienu būs vēsture. Gribētos, lai tai neuzveltu visas mūsu neizdarības un nepārdomātos lēmumus. Ir jābūt pārliecinātam, ka 1.slimnīcas gadījumā ir rasts optimālākais risinājums. Ir jāizdara viss, lai ne tikai dārgā aparatūra, bet arī saliedētā mediķu komanda varētu darīt darbu citur, jo cilvēku resursu nozīme medicīnā ir augsta, bieži vien — izšķirīga."
Neatliekamās palīdzības dienesta vadītājai Renātei Pupelei, kura koordinē ātrās palīdzības brigāžu darbu, lai pacientus nogādātu uz slimnīcām, par iespējamo slimnīcas slēgšanu ir dalītas jūtas. Tā ir arī viņas bijusī darbavieta. Taču atbilde atkal ir nauda un ģeogrāfija, kas šoreiz tiek apspēlēta citādi. "Ja būtu pietiekami līdzekļu, pieeja būtu citāda. Bet, ja jāpaliek tikai divām slimnīcām, nav loģiski atstāt 1.slimnīcu." Pēc Eiropas normatīviem, uz miljonu iedzīvotāju pietiekot pat ar vienu lielu universitātes slimnīcu. Divas slimnīcas katra savā upes krastā plus specializēta traumu slimnīca, bērnu, psihiatriskā, tuberkulozes slimnīca, dzemdību nams esot gana dāsni. "Skatoties attālumu, Rīgu nevar salīdzināt ar Kopenhāgenu. Visa Latvija ir mazāka nekā viens Londonas rajons," viņa apgalvo. Arī intervāls, lai ar operatīvo transportu nokļūtu no centra uz Gaiļezeru vai Stradiņiem, esot pietiekams, vislielākajos sastrēgumos — maksimāli 20 minūtes. Ātrās palīdzības brigādes turklāt tagad esot izvietotas daudzās vietās un pie pacienta varot aizbraukt piecās līdz septiņās minūtēs — ievērojami ātrāk nekā daudzos lauku reģionos. "Pasaules standarts — pacients jānogādā slimnīcā stundas laikā, starplaikā nodrošinot svarīgākās dzīvības funkcijas. Mūsu mašīnās ir tāds aprīkojums, ka var sacīt, cilvēks jau ir intensīvās terapijas nodaļā."
"Ir labi, ka 1.slimnīcā ir vēstures elpa, bet tagad slimnīcas ceļ pēc citiem principiem. Gaiļezerā ir ļoti moderna Uzņemšanas nodaļa, kurā ieguldīta Eiropas nauda," Pupele uzslavē vēl neatvērto neatliekamās palīdzības bloku. Rīgas centra iedzīvotājiem gan varētu pietrūkt neatliekamās ambulatorās palīdzības, vietas, kur, piemēram, kājām aiziet pēc acu traumas, piekrīt ātrās palīdzības administratore.
Arī Renāti Pupeli ir nogurdinājušas stratēģiju maiņas un nesakārtotās procedūras. "Dies dod, lai ātrāk būtu skaidrība! Tas būtu labāk gan darbiniekiem, gan tiem, kas plāno," viņa izsaucas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.