Līdzīgi kā cilvēkiem, arī suņiem novecošana var izpausties gan fiziski, gan mentāli. Dažādu šķirņu un izmēru suņiem solīdi gadi iestājas atšķirīgi: piemēram, lielo vācu dogu var uzskatīt par senioru apmēram sešu gadu vecumā, savukārt mazo čivavu – ne ātrāk par 7–10 gadu vecumu. Jo labāk suņa saimnieks atpazīst tipiskas astainā mīluļa novecošanas pazīmes, jo labāk viņš var palīdzēt sunim cieņpilni nodzīvot atlikušo mūžu.
Sliktāk redz, stīvs…
Starp fiziskajām novecošanas pazīmēm suņiem bieži var novērot miglainu acu skatu vai redzes grūtības. Acu apduļķošanās var notikt ļoti pakāpeniski, tāpēc to, iespējams, nevar pamanīt uzreiz. Lai gan suņu senioru vidū tā ir visai izplatīta parādība un redzi neietekmē, tā vienlaikus arī var signalizēt par suņu kataraktas attīstību vai citām acu slimībām, no kurām lielākā daļa ir viegli ārstējamas, raksta Amerikas kennelkluba portāls Akc.org. Bet, ja suns sāk «saskrieties» ar priekšmetiem telpā vai piedzīvo grūtības atrast pazīstamas lietas uz grīdas, tas jau var norādīt uz redzes zušanu.
Elpa, kas slikti ož, suņiem mēdz būt raksturīga visos vecumos, bet, ja jūsu četrkājainim tā parādījusies pēkšņi, tur var būt saistība ar smaganu iekaisumu, bojātiem zobiem vai mutes dobuma infekciju. Līdz ar novecošanu suņa imūnsistēma novājinās, un dzīvnieka organisms vairs nespēj uzveikt infekcijas tik viegli kā jaunākos gados.
Veci suņi kļūst fiziski lēnāki, neveiklāki un stīvāki, viņiem var parādīties problēmas ar kāpšanu pa kāpnēm, lēkšanu iekšā vai ārā no mašīnas vai vienkārši ar uzsliešanos kājās pēc snaudas. Saimnieks, iespējams, var pamanīt vājumu suņa pakaļkājās. Ļoti iespējams, ka šīs mobilitātes problēmas nav tikai novecošanas vaina, bet arī suņu artrīta vai citas deģeneratīvas slimības izpausme. Līdztekus pretsāpju vai artrīta medikamentu lietošanai, ko sunim izraksta vetārsts, var nākties pamainīt arī dzīvnieka izkustēšanās režīmu, tai skaitā palēninot un padarot īsākas pastaigas. Suņi gados nereti mīl peldēšanu, jo tā nenoslogo sāpošās locītavas.
Dažiem suņiem ir lielāka tendence uz nevainīgām tauku lipomām, taču šie zemādas bumbuļi kļūst biežāk sastopami, suņiem novecojot. Jebkurš no šādiem veidojumiem būtu jāpārbauda veterinārārstam, lai izslēgtu ļaundabīgu audzēju.
Vecāki, mazkustīgāki suņi dažkārt iedzīvojas liekajos kilogramos, un saimniekam var nākties attiecīgi koriģēt mīluļa diētu un pastaigu daudzumu, lai svaru saglabātu veselīgās robežās. Tāpat jāpievērš uzmanība arī tam, ja suņa svars mazinās, – tas var būt sarūkošas muskuļu masas dēļ, kas vecākiem suņiem ir tipiski, vājākas apetītes dēļ, arī tāpēc, ka ir traucēta barības vielu uzsūkšanās organismā vai sunim ir kāda gremošanas slimība. Pavisam noteikti vetārsta padoms būs nepieciešams tad, ja suns zaudē vairāk nekā 10% sava svara dažos mēnešos vai pat gada laikā.
Vēl var gadīties, ka suns pēkšņi šķiet aizmirsis līdz šim ievērotās labās manieres attiecībā uz dabisko vajadzību nokārtošanu. Ja dzīvnieks sāk čurāt iekštelpās vai urinējot it kā saspringst, tas var norādīt uz kādu urīnceļu vai nieru kaiti. Kā raksta Akc.org, urīna nesaturēšana suņiem senioriem nav nekas neparasts, un pret to ir zāles.
Mentālās pārmaiņas
Fiziskās izmaiņas nav vienīgās, ko suņu saimnieki var ievērot savos novecojošajos mīluļos. Izmaiņas uzvedībā var signalizēt tiklab par to pamatā esošām fiziskām problēmām, kā par normālu novecošanas procesu. Piemēram, ja jūsu dzīvespriecīgais suns pēkšņi kļuvis īgns, iemesls var būt artrīta izraisītas sāpes vai kāds cits fizisks diskomforts, piemēram, īdošs zobs vai smaganas. Vai – ja mūžam enerģiskais astainis tagad pasācis gulēt pusi dienas, der atcerēties, ka vairāk miega pieder pie novecojošu suņu vajadzībām.
Suns var sākt uzvesties atšķirīgi nekā līdz šim arī neiroloģisku vai endokrīnu slimību gadījumā, vielmaiņas traucējumu, vēža vai imūnmediētu saslimšanu dēļ. Tāpat kā cilvēku, arī suņu izturēšanos ietekmē vecumā sarūkošas sensorās funkcijas – sliktāka redze vai dzirde.
Vēl viens būtisks uzvedības ietekmētājs ir trauksme, kuru bez iepriekš jau minētajiem iemesliem sunim var izraisīt arī jebkuras izmaiņas viņa ierastajā vidē vai dzīves apstākļos, turklāt gados vecāki suņi tām spēj pielāgoties daudz lēnāk, stresaināk un smagnējāk nekā gados jaunāki dzīvnieki. Suņi, īpaši seniori, mīl rutīnu.
Analizējot novērotās suņa uzvedības izmaiņas, novecojošu četrkājaiņu saimniekiem vajadzētu rūpīgi izvērtēt visus šos potenciālos iemeslus, pirms tiek pieļauts, ka mīluļa izmainītā uzvedība var būt saistīta arī ar suņu kognitīvās disfunkcijas sindromu jeb suņu demenci, raksta portāls Dogagingproject.org. Kāds pētījums rāda, ka kognitīvās disfunkcijas sindroms skar 14– 35% suņu, kas vecāki par astoņiem gadiem. Tas suņa uzvedībā var izpausties līdzīgi kā Alcheimera slimības simptomi cilvēkam. Suns sāk baidīties no pazīstamiem cilvēkiem vai objektiem, pastiprināti rej un vokalizē, var novērot izmaiņas viņa miega/nomoda ciklā, ieskaitot nemierīgumu un klīšanu riņķī naktīs. Dzīvnieks aizmirst komandas un prasmes, ko agrāk ir pratis, nokārtojas iekštelpās, izrāda pastiprinātu trauksmi, bieži ir samulsis un dezorientēts, ir ievērojami mainījies arī viņa aktivitātes līmenis utt.
Kognitīvās disfunkcijas sindroms var būt grūti diagnosticējams, jo daļa no šīm pazīmēm attīstās lēni vai nav ļoti izteiktas. Tomēr, ja pamanāt tās sava novecojošā suņa uzvedībā, vislabākais būtu aprunāties ar veterinārārstu, kurš palīdzēs objektīvi novērtēt dzīvnieka stāvokli un ieteiks, ko var darīt. Jo savlaicīgāk suņu demences pazīmes tiek piefiksētas, jo agrīnāk var rīkoties, lai samazinātu šīs kaites progresēšanu.
Atbalsts senioram
Palīdzēt savam novecojošajam četrkājainim saimnieki var, sākot ar vienkāršām lietām, iesaka Kornela universitātes Veterinārmedicīnas koledžas speciālisti ASV.
Norobežojiet mājās sunim senioram nedrošās vietas, piemēram, kāpnes, pa kurām viņš var nokrist, vai spraugu starp sienu un dīvānu, kur suns var iestrēgt, vairs nemākot izlīst ārā.
Respektējiet suņa vēlmi komunicēt vai, gluži otrādi, norobežoties no cilvēkiem vai citiem mājdzīvniekiem. Ja suns vēlas kompāniju, centieties laikus pamanīt viņa nogurumu, bet, ja viņš grib no visiem atpūsties, ielaidiet viņu atsevišķā istabā.
Ja suns naktīs klīst pa māju, atstājiet degam naktslampiņas, lai suns labāk redzētu, kur iet, un ar mazāku varbūtību kaut kur iesprūstu. Dažiem suņiem cienījamos gados naktsmieru uzlabo papildu pastaiga tieši pirms došanās gulēt.
Pret demences izraisītu nokārtošanos iekštelpās var būt pagrūti cīnīties, taču, iespējams, var palīdzēt suņu pamperi vai papildu pastaigas dienas laikā.
Aktivitātes suņiem senioriem var papildināt ar jaunu, viņu vecumam piemērotu komandu apguvi, intelektuālām rotaļlietām, kurās ievietots kas garšīgs, bet izskraidīšanās pastaigas biežāk var aizstāt ar "izošņāšanās" pastaigām vai spēlēm. Jebkurā gadījumā suņiem kopumā, bet senioriem īpaši, patīk rutīna ikdienas norisēs, tāpēc gan pastaigas, gan maltītes centieties īstenot ik dienu vienā un tajā pašā laikā. Tāpat nepārvietojiet uz citu vietu suņa guļvietu vai barības un ūdens bļodas.
Ir ģimenes, kas līdz ar suņa novecošanu atved mājās jaunu kucēnu. Daļa četrkājaino senioru tad sapurinās, kļūst enerģiskāki, bet daļa var justies visai nelaimīgi par šādu kompāniju. Mēģiniet noskaidrot sava esošā mīluļa potenciālo reakciju pirms lēmuma pieņemšanas par kucēnu mājās.
Suņu demence
Suņa seniora uzvedības pazīmes, kas var būt saistītas ar kognitīvās disfunkcijas sindromu
- Dezorientācija – suns truli blenž sienā vai grīdā, šķiet apmaldījies, "iesprūst" telpas stūros vai aiz mēbelēm, iet uz nepareizo durvju pusi u. tml.
- Mijiedarbība – suns netipiski reaģē uz viņam pazīstamiem cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, tai skaitā izrādot agresiju, aizkaitinātību, nervozitāti, pastiprināti pieprasot uzmanību vai norobežojoties u. tml.
- Miega un nomoda cikla izmaiņas – suns daudz ilgāk guļ dienas laikā un/vai mokās ar bezmiegu un klīst pa māju naktī.
- Nokārtošanās iekštelpās – suns čurā vai kakā vietās, kur agrāk to nedarīja, retāk prasās ārā, nokārtojas istabā uzreiz pēc atgriešanās no pastaigas u. tml.
- Aktivitātes izmaiņas – suns īsāku laiku diennaktī ir aktīvs, vairāk laika pavada atpūšoties, nevēlas doties pastaigās, arvien biežāk veic darbības, kas atkārtojas (staigā uz riņķi, bezmērķīgi klīst utt.).
- Trauksme – suns baidās no cilvēkiem, vietām vai specifiskām situācijām, nevietā un pastiprināti vokalizē un rej, u. tml.
- Mācīšanās grūtības/ atmiņas pasliktināšanās – suns jaunas prasmes vai komandas iemācās lēni vai nemaz, nespēj veikt to, ko iepriekš ir mācējis, u. tml.
Avots: Dogagingproject.org