Izstādē varēs uzzināt par purvos atrodamajiem ārstniecības augiem, kūdras dūņām un sērūdens izmantošanu dziedniecībā. Apmeklētāji varēs aktīvi iesaistīties paši – noskaidrot, kā droši pārvietoties purvā, aptaustīt un apskatīt kūdru, mikroskopā izpētīt mūžzaļo sfagnu un arī izspēlēt spēli Purva dzīvnieki. Būs arī īpaši skolēniem sagatavota programma Brīnumainie purvi, kurā piedāvāsim izzināt, kā purvs veidojas, kā tas regulē mitruma līmeni, kādi augi un dzīvnieki ir sastopami purvā un kā tie iemācījušies sadzīvot ar mitro klimatu.
Lai gan Latvijā ir ne mazums purvu, kā arī purvos atrodamajiem resursiem piemīt ārstnieciskas īpašības, līdz šim purvam kā dabas dziednīcai nav veltīta liela sabiedrības uzmanība. Purva gaisam piemīt antibakteriālas īpašības, kas rodas no augu izdalītajām vielām – fitoncīdiem, tajā nav putekļu un dūmgāzu. Lai gan purva dabas daudzveidība ir salīdzinoši neliela, daudzi šī mitrāja augi, piemēram, lācenes, dzērvenes un vistenes, ir ārstnieciski. Savukārt vaivariņus izmanto kožu atbaidīšanai. Plašu popularitāti ir ieguvuši Ķemeru nacionālā parka purvi, zem kuriem veidojas dziednieciskie sērūdeņi. Gan paši ūdeņi, gan ar tiem bagātinātās kūdras dūņas tradicionāli tiek izmantotas ārstniecībā – iekaisumu, asinsvadu, mugurkaula un locītavu slimību un traumu gadījumos.